Baltica

BALTICA-2018

Par gatavošanos 2018.gadā gaidāmajam Staprtautiskajam folkloras festivālam BALTICA-2018 vairāk var uzzināt Fesdtivāla e-vietnē

>>><<<



 BALTICA-2015

Ieskaņu koncerts 2015.gada 27.jūnijā notiks 27 vietās Latvijā. Arī Katlakalnā.


2015.gadā Starptautiskais Folkloras festivāls BALTICA norisināsies LATVIJĀ 16.-19.jūlijam.



>>><<<

Starptautiskā folkloras festivāls BALTICA-2012 Ķekavā 8.jūlijā notika koncerts "Latvieši pasaulē, pasaule latviešos".



Tautas tradīciju kopa BUDĒĻI dibināta 1981.gada 13.februārī pie LU Cietvielu fizikas institūta. Dibinātāji bija institūta darbinieki Ojārs Rode (vadīja kolektīvu līdz 1987.g.), Jānis Kleperis, Māra Lejiņa. No 1988.g. „Budēļu” vadītāja ir Liena Teterovska. Vārds budēļi nozīmē budināt, modināt, rosināt. Tāds arī bija šī kolektīva mērķis – rosināt izzināt savas tautas pagātni, vēsturi, tradīcijas godus, svētkus un savas zināšanas vērst aktīvā darbībā iedzīvinot senās tradīcijas mūsdienās. Savas darbības laikā „Budēļi” ir atlasījuši un apkopojuši ievērojamu daudzumu tradicionālās kultūras materiālu, pēc kuriem veidojuši virkni tematisku dziesmu ciklu (programmu), kas saistās ar gadskārtu ieražām, cilvēka dzīves nozīmīgajiem mirkļiem – dzimšanu, kāzām, miršanu, cilvēku savstarpējām attiecībām, Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju u.c.
Tematiskās programmas ietver tautasdziesmas par konkrēto tēmu, tematisku stāstījumu un vizuālo materiālu
Programmas:
• Gadskārtu svētki (Jāņi, Apkūlības, Mārtiņi, Ziemassvētki, Metenis, Lieldienas, Ūsiņš - komentāri latviešu, krievu un angļu valodās);
• Ģimenes godi (komentāri latviešu un angļu valodās) gan koncerti, gan realizācija dzīvē.
• Jūras dziesmas un latviešu jūrniecības vēsture, Kapteiņa stāsts;
• Darba dziesmas un tikums darbā;
• Saules dziesmas, latviešu Saules mitoloģija;
• Programma par kaimiņiem (igauņi, lietuvieši, prūši, krievi);
• Pret dzeršanas programma - dzeršanas posts un netikums;
• Raganu programma (par latviešu zintniecēm, to dedzināšanas prāvām);
• Latviešu karavīru, strēlnieku un leģionāru dziesmas un vēsture;
• Jauniešu attiecības dziesmās, rotaļās un spēlēs;
• Rīgas dziesmas, Rīgas sen vēsture;
• Latviešu dievestību ģints - paralēles ar citām tautām;
• Mūsmājas.


SKANDINIEKI

Folkloras draugu kopa „Skandinieki” Daiņa un Helmī Staltu vadībā pirms vairāk kā 30 gadiem aizsāka folkloras kustību Latvijā, kas rezultējās folkloras materiālu vākšanas, saglabāšanas un izpētes aktualizācijā, dzīvesveida folklorismā, dziesmotajā revolūcijā, dažādu jaunu folkloras un pētījumu virzienu izveidē utt. Līdzās latviešu kultūras bagātībām, kopjot un popularizējot arī līvu tautas mantojumu, atsākās diskusija par Latviju kā divu lielu kultūru – baltu un somugru – mijiedarbības ūnikumu. Skandinieku sekotāji sastopami ne tikai Latvijā, bet arī trimdas latviešu vidū. Skandinieki ir ne vien daudzu folkloras, mūzikas, deju u.c. grupu iedvesmotāji, bet arī pamatlicēji, mundrinot tālākam ceļam jaunus, zinošus, talantīgus un spēcīgus vadītājus (Ilgu Reiznieci (Iļģi – postfolklora), Valdi Muktupāvelu (Rasa – etnomuzikoloģija), Veltu Leju (Dimzēns - Zemgales tradicionālā kultūra u.c.)) visā Latvijā. Ar Skandinieku līdzdalību aizsākās arī starptautiskais folkloras festivāls „Baltica”.
Skandinieku un viņu vadītāju veikums ir novērtēts tālu pasaulē un saņēmis augstāko – Eiropas balvu Tautas mākslā, un augstākos Latvijas un Igaunijas valsts apbalvojumus. Latvijā to novērtē cilvēki savās sirdīs… Tāpēc vēlamies dokumentēt Skandinieku veikumu jau kā vēstures liecības, apkopot savākto folkloras materiālu, analizēt skanējumu, izmantot jaunā gadsimta jaunās iespējas, lai atkal nokļūtu tuvāk cilvēkiem, kam nepieciešami savas tautas gudrības un spēka avoti šajā pārmaiņu laikā, nevis svešu tautu modernās kultūras atbiras.
Laikā, kad tik daudz jauniešu arvien vairāk atklāj savas tautas gudrību pūru, gribam veicināt interesi un sniegt zināšanu atslēgas. Iepazīstot savas tautas svētkus, to nozīmi un vajadzību, uzzinot par tradicionālo ģimenes godu tradīciju pūra pārpilnību, par pasaules kārtības modeli, kas slēpjas mūsu dziesmās, mēs ceram atgriezt mūsu tautai kādu pazudušu dvēseli, kas kosmopolītismā saskatījusi naudas varu. No trimdas atgriezušos mūsu tautas daļu, ceram vairāk saliedēt ar tēvzemē palikušo. 30 gadu auglīga darbība ir vainagojusies, taču ne pārtraucama. Arvien aktuāli ir kopt cilvēku pašapziņu caur savas tautas un zemes zinībām, audzināt veselīgu patriotismu, kas izpaužas cieņā un mīlestībā. Ieraugot Latviju kā bagātības lādi, kurā apvienojas daudz un dažādas kultūras formas, mūsu mērķis ir rosināt sabiedrību vairāk novērtēt tradicionālās kultūras nozīmīgumu šodienā.


Folkloras draugu kopu SAVIEŠI dibināja Valdis Muktupāvels, 1980.gadā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV), pulcējot kopā lielu skaitu entuziasma pilnus jauniešus. Šīs kopas padomdevēju un krustvecāku loma bija Folkloras draugu kopai Skandinieki. Taču 1985.gadā ideoloģisku nesaskaņu dēļ dalībnieki bija spiesti šķirties no V. Muktupāvela un skolas. Par nākamo vadītāju kļuva Velta Leja, tās pašas skolas absolvente, tagadējā Jelgavas folkloras kopas Dimzēns vadītāja. No 80-to gadu vidus grupa piedzīvoja savus ziedu laikus, uzstājoties gan nelielos pasākumos, gan plašos tradicionālās kultūras svētkos Latvijā un ārvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Bulgārijā, Itālijā, Vatikānā.
Grupas repertuārā bija dziesmas, dejas un rotaļas no visiem Latvijas novadiem. Darbības laikā Savieši sagatavoja vairākas tematiskas programmas: gadskārtu, kāzu, bērnu, karavīru un šūpuļdziesmas. Lielu daļu grupas repertuāra veidoja dalībnieku apzināts materiāls – gan strādājot ar senajiem pierakstiem, gan pašu vāktu mūzikas materiālu tieši no teicējiem, kas savākts braukājot pa Latviju ekspedīcijās (piem. Sventājā, Lubānā u.c.).
Pēc garāka pārtraukuma, 2005.gadā, gatavojoties savai 25 gadu jubilejai, Savieši atsāka darbību, pulcējot gan vairākus bijušos, gan jaunus dalībniekus. Grupa studijā ieskaņoja vairākus Saviešu darbībai raksturīgus materiālus un tiem pievienoja vēsturiskus fragmentus no 80. gados veiktajiem folkloras ierakstiem V.Muktupāvela un V.Lejas darbības laikā, tādējādi veidojot CD Pirmie 25.
Savieši turpina regulāri sadziedāt un piedalās dažādos mazākos un plašākos kultūras pasākumos. Pēdējos gados tapušas programmas par Sventāju, malšanu, krustabām, Jāņiem un krāsu augiem.
Šobrīd Saviešu pulkā ir ap 20 dziedātāju, no tiem četri pieredzējuši kopas dibināšanu. No 2006.gada kopas vadītāja ir Amanda Jātniece. Savieši gadu gaitā bijuši atvērti katram ar patiesu dziedātprieku un interesi par latviešu folkloras bagātību. Līdz ar to, par vienu no Saviešu pamatvērtībām kļuvusi katras dziedātājas un dziedātāja spēju izkopšana – tautas balss, tās visplašākajā izpratnē. Saviešu saknes meklējamas visos Latvijas novados, tādēļ arī dziesmās mēģina ietvert visu novadu balsis un krāsas – “kādi ziedi pļaviņā, tādi manā villainē”!


RĒVELE no kaimiņzemes Igaunijas:

Latviešu Nacionālās Kultūras biedrības Igaunijā folkloras ansamblis Rēvele ir dibināts 2011.gada sākumā. Pēc kādas brašas lgaunijas latviešu sadziedāšanas 18.novembra svinībās, radās ideja sanākt kopā un mēģināt pasākt kaut ko regulāru. Jau pirmajā tikšanās reizē izrādījās, ka tieši folklora varētu būt sfēra, kurā visiem būtu interesanti darboties, lai gan neizslēdzām iespēju savā programmā iepīt arī kaut ko mūsdienīgāku, tomēr laiks ieviesa savas korekcijas un mēs arvien dziļāk grimstam folkloras apcirkņos.
Ansambli vada Laura Šmideberga, kas kopš 2001.gada bijusi Skandiniece (sirdī tāda būs vienmēr). „Man bija 7 gadi, kad mamma mani aizveda uz Krišjāņa Barona 150 gadu jubilejas pasākumu Anglikāņu baznīcā, toreiz pilnīgi nokļuvu Skandinieku vareno balsu varā un vēlējos, lai kādreiz varētu dziedāt viņu pulkā. Pēc nepilniem 20 gadiem sapnis piepildījās. Helmī un Dainis Stalti, vēl pirms stājos Skandinieku rindās, bija mani tautiskās pašapziņas simboli, nu guvu iespēju smelties nenovērtējamas zināšanas viņu pavērtajos apcirkņos, kuras tagad varu nodot tālāk savai folkloras kopai...”
Izmantojot Skandinieku rindās un Ivetas Tāles lekcijās gūto pieredzi, Laura cenšas to nodot pārējiem ansambļa dalībniekiem, tajā pat laikā mēģinot atrast individuālo „Rēveles” seju. Šajā procesā ļoti palīdz pieredzējusī tradicionālās dziedāšanas pasniedzēja Zane Šmite, kuru aicinām talkā sagatavot balsis un dziesmu programmu. Šobrīd pildām Zanes uzdevumu un rokamies cauri tūkstošiem fondu ierakstu, cenšoties atrast savas dziesmas, tās kas uzrunā. Drīzumā ceram doties uz Tartu folkloras krātuvi, lai mēģinātu iepazīt Latvijas un Igaunijas pierobežas dziesmas.
Pārējie „Rēveles” dalībnieki ir Zane Liepiņa – no talantīgas akadēmiskā žanra dziedātājas, nemanot pārtapusi par talantīgu tautas dziedātāju un patstāvīgi apguvusi kokles spēli. Tots Grīns, kas kādreiz darbojies Zviedrijas „Tridekšņa” rindās, tagad patīkami dudina „Rēvelē”. Anna Volkova, īstena Latvijas patriote, piešķir īpašu kolorītu visām latgaļu dziesmām. Viņas vīrs Ivans Volkovs vienmēr ir spēlējis vairākus mūzikas instrumentus un arī Rēvelei no sākuma pievienojās tikai lai piespēlētu, bet pateicoties Zanes Šmites trennētajai ausij, uzzinājām, ka Ivans ir arī ir trīs oktāvu diapazona balss īpašnieks. Elīna Jaunarāja-Janvāre vairs nedzīvo Igaunijā, bet Latvijas koncertos ceram uz viņas skanīgo balsi. Reinis Plotka ir bijušais vilkacis, un mums ir patiess prieks, ka daži vēji uz Igauniju atpūtuši tik pieredzējušus un brašus dziedātājus. Marta Panke ir mūsu jaunākā dalībniece, taču jau no pirmā brīža ir skaidrs, ka tur mēs vēl velnu redzēsim.
Ansambļa dalībnieki spēlē kokli, mandolīnu, bungas, varganu, bajānu un ģīgu.

Par sevi - Luksemburgas DZĒRVES:

"Trakie putni" – tā mēs brīžam saucam paši sevi. Piemēram, kad piecos no rīta, lietū un miglā, ar mazu bērnu pulku esam augšā, lai gaidītu Lielās dienas sauli. Vai kad Ziemsvētkos dodamies masku gājienā pa mierā dusošajām Luksemburgas ielām. Vai kad krustabās, ciemata ielas vidū izgājuši, pādi augstu cilādami un brunčus plandīdami, izbrīnām vietējos iedzīvotājus... Putniem raksturīga spēja pacelties spārnos, lidot tālu, dzīvot un dziedāt visdažādākajos apstākļos. Dzērves ir gājputni – tās lido uz siltākām zemēm, tomēr allaž atgriežas Latvijā.
Luksemburgas latviešu folkloras kopa "Dzērves" pirmo reizi kopā sanāca 2007. gada martā un nu jau ir nosvinējusi savu piekto jubileju.
Ap 400 latviešu lielajā kopienā, kas dzīvo un strādā Luksemburgā un tās apkārtnē, ir gana daudz vecāku, kuru bērni dzimuši, pirmos soļus spēruši vai skolas gaitas sākuši Luksemburgā – svešā mēlē, citā kultūras vidē. Sākotnēji tāpēc radās doma pulcēties, lai ļautu bērniem apzināties un veidot piederību savai tautai. Izrādījās, ka tautas dziesma var pamatīgi aizraut arī vecākus pašus. Mūsu bērnu kopa "Mazās dzērves" jau kādu laiku darbojas atsevišķi no lielajiem.
Apgūstam visu Latvijas novadu dziesmas, kopā svinam gadskārtu svētkus, rīkojam danču vakarus, bijušas nu jau vairākas krustabas "Dzērvju" bērniem. Arī muzicējam: mums ir vijole, akordeons un stabules, daudzas kokles, nu jau mūsu kapelu papildinājusi arī cītara, ģīga un celma bungas.
Esam zinātkāri un, lai mācītos, bieži aicinām ciemos folkloras jomā zinošus ļaudis no Latvijas. Arī paši braucam pie tiem, kam ir bagātīgs dziesmu krājums, – esam sirsnīgi sadraudzējušies ar Medņevas "Egli" un apciemojuši Alsungas "Suitu sievas". Cenšamies nemitīgi paši sev izvirzīt mērķus, uz kuriem tiekties – esam piedalījušies gan Latvijas dziesmu svētkos, gan festivālā "Baltica" 2009. gadā, rādām latviešu tradīcijas Luksemburgā esošajās Eiropas iestādēs, esam uzstājušies koncertos Luksemburgas pilsētā un tās apkārtnē, "Mazās dzērves" ir lidojušas arī Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētkos.



Omskas Latviešu centra „Zvaigznīte” folkloras kopa DAINA ir dibināta 1999.gadā. Ansamblī darbojas 20 dalībnieki vecumā no 14-76 gadiem. Dalībnieki spēlē kokles, stabuli, ģitāru, varganu, bungas. Ansambļa repertuārā ir gan instrumentali skaņdarbi, gan dziesmas un dejas. Mēs pidalāmies visos apgabala un pilsētas svētkos un pasākumos. Viesojies Rīgas 800-gades pasākumos, Dziesmu un deju svētkos 2008.gadā, kā arī Viskrievijas latviešu dziesmu svētkos Baškīrijā.



DŪDALNIEKI ir latviešu folkloras kopa Ziemeļanglijā, kas uzsāka darbošanos 1983.gadā. Kopa sastāv no dažāda vecuma cilvēkiem, kuriem interesē latviešu tautas mūzika, un kuriem rūp latviešu tautas garamantu saglabāšana. Folkloras materiāli, dziedāt un spēlēt prieks ir pamats kopas darbībai.

Dūdalnieki, viņu vecāku un vecvecāku dažādas izcelsmes vietas Latvijā, vērš vērību uz dažādu novadu dziesmu mācīšanos, tā ļaujot pārstāvēt visu Latviju. Dziesmas ir ņemtas no dažādiem folkloras materiāliem un krājumiem - tās aptver visus Latvijas novadus. Dziedot mūzikas materiālos pierakstītas izloksnēs un spēlējot dažādus tautas mūzikas rīkus, Dūdalnieki atzīmē latviskos gada laikus, svētkus un mūža godus.

Baltica 2012 ir kopas 7. reize festivālā.


Stāsta Mineapoles TEIKSMA:

Teiksmas dziesmotā ceļa sākums ir tālajā 1967.gadā Mineapolē, ASV. Esam cieši turējušies pie tautas dziesmām, un tās mūs ir pavadījušas visus šos gadus, svešās zemes ceļus staigājot. Daži no pirmiem teiksmiešiem dzied vēl tagad, dzied arī pašu teiksmiešu otrā paaudze, un pie rokas līdzi nāk jau trešā paaudze.

Teiksmas pūrā ir milzīgs dziesmu krājums: no E.Melngaiļa vai J.Vītoliņa savāktām dziesmām, līdz pēdējos gados Latvijā iegūtām no folkloras grupām un ierakstiem.

Mineapolē rīkojam paši savus „Teiksmas vakarus” ar koncertu, latvisku azaidu, dančiem un kopējām dziesmām. Visus gadus ir kuplināti vietējie Mineapoles latviešu un cittautu sarīkojumi, kā arī braukts viesizrādēs uz citām ASV pilsētām, Kanādu, Trinidadu, Tobago un Venecuelu. Apceļojām Latviju koncerttūrē 1990.gadā un piedalījāmies Balticā 2003.gadā. Šovasar tautas dziesmu ceļš ir atvedis mūs trešo reizi uz dzimteni/tēvzemi. Šoreiz dziedāsim dziesmas, kas skandētas šajā gaŗā „Teiksmas” ceļa gājumā, no pašām pirmajām līdz pat šo laiku jauni apgūtajām dziesmām.

Par sevi stāsta Vašingtonas SUDRABAVOTS.

SUDRABAVOTA pirmsākums bija draugu grupiņa, kuŗa vienkārši sanāca kopā padziedāt, bet no draugu sadziedāšanās drīz vien izveidojās ansamblis, kuŗš sāka uzstāties vietējos mūzikas festivālos, piemēram “Washington Folk Festival.” Sudrabavots vairākkārtīgi lūgts dziedāt Latvijas vēstniecībā Vasingtonā, gan valsts svētku pieņemšanās, gan Eiropas Savienības atvērto durvju dienā. Ansamblis arī uzstājies dziesmu svētkos Indianapolē un Hamiltonā, kā arī Folkloras dienās Gaŗezerā. 2012. gada vasarā Sudrabavotam būs īpašs gods un prieks piedalīties “Baltica” folkloras festivālā Latvijā. Sudrabavots pa gadiem sadraudzējies ar dažiem baltiešu muzikantiem, un tā pāris Sudrabavota dalībnieki ar pāris igauņiem un lietuviešiem izveidojuši “Baltic String Band,” kuŗš arī vairākas reizes uzstājies dažādos sarīkojumos. Dziedam visādas latviešu tautas dziesmas, atbilstoši attiecīgajiem godiem vai gadskārtām, bet īpaši iemīļotas mums ir dziesmas par sievietes spēku, reizēm grūtajos apstākļos. Dziedam “pēc auss” un bez pavadījuma ar sabalsojumu, kas mums izklausās labi. Pieliekam un atņemam balsis, un reizēm jānobalso par to, kas skan vislabāk.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru