Lielā Stāstu nakts

Nu, protams, Stāstu nakts ar savām īpašajām personībām un stāstiem, kas reizumis neapturamā straumē plūda kā no pārpilnības raga un viens stāsts jau vilka nākamo, - tā patiesi nav izstāstāma. Tās emocijas,mirdzošās acis, smieklu šaltis un aizkustinājuma asaras. Tik dažādi bija stāsti, kas uzbūra visdaudzveidīgākās laiku, laikmetu, vietu, notikumu, piedzīvotā ainas. 

Teiksmas par pasaules radīšanu, pasauļu un vietu rašanās stāsti, dažādu kultūru un pasaules tvērumu pieskārieni. Lietuvas pilskalni, japāņu tējas ceremonijas, muzikantu stāsti, skolas, māju un ceļa stāsti. Stāsti par sapņu piepildīšanos un teātra spēlēšanu, senas sāmu un ģermānu leģendas - dzīves, pasaules un pārpasaules patiesībām un atziņām caurvītas. Jā, un arī anekdošu un jocīgo, smieklīgo atgadījumu, pārpratumu un dzīves stāstu virpulis.  

Stāstu nakts dalībnieki, lielie stāstnieki, te nu visi viņi ir nosaukti – tālā viešņa no Viļņas Gražina Kadžīte (Gražina Kadžyte), sēmeniete Ivita Kalnozola-Kalsere (saukta arī par Pasaku raganu), dolessalēniete, arī jau vairākkārtēja stāstu pasākumu ciemiņiene un dalībniece Anita Krūmiņa-Štikāne, kuldīdzniece Liesma Lagzdiņa, kas daudzus no izstāstītajiem stāstiem pati vien piedzīvojusi, dagdēniete, lai ar' šobrīd mazliet rīdziniece Evija Maļkeviča, seno stāstu un savādo teiku brīnumdaris no Vācijas pilsētas Tīringenas, nu jau baltu un arī tieši latviešu seno tradīciju iemīļojušais Kevins Kriss Grindels (Kevin Chris Gründel), japāņu kultūras un valodas pētnieks un zinātājs, saites starp latviešiem un japāņiem ieraudzītājs, uzturētājs un iedvesmotājs Uģis
Nastevičs, rīdziniece no Šampētera puses Aija Avotiņa. Jā un arī izturīgākās no klausītājām, kas pret rītu arī stāstu stāstīšanai ļāvās – ķekavniece un rāmupiete arīdzan, Dzintra Šterna un salaspiliete Agnese Reķe. Un, protams, Guntis Pakalns, kas ir tikpat uzmanīgs klausītājs kā veicīgs stāstītājs. Guntis ir arī viens no sirsnīgākajiem Lielās Stāstu nakts atbalstītājiem un iedvesmotājiem, kā arī palīgs un dāsns padomdevējs.

Stāstu nakti nu gaidīsim citu pavasari atkal, bet stāstu un stāstnieku tikšanos atkal Katlakalnā un citviet Latvijā jau droši vien itin drīz.

II Lielās Stāstu nakts notikšanu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.

><><><><><><><><><
 
II LIELĀ STĀSTU NAKTS-2017 KATLAKALNĀ 

2017.gadā, laikā no 18. uz 19.martu Katlakalna Tautas namā norisināsies jau Otrā Lielā Stāstu nakts - ar stāstu stāstīšanu un klausīšanos visas nakts garumā. Sāksim ar Sirmās stundas ieskandēšanu un iedziedāšanu, tad sekos Stāstu stunda bērniem, kurā gan stāstīs bērni paši, gan arī būs pieaugušo stāsti bērniem, pēc tam sekos laiks Vietu stāstiem. Pēc pusnakts, kad būsim ieturējuši naksniņas un kopā ar Salacgrīvas folkloras kopu CIELAVA izritinājuši kādu danci un rotaļu, sveču gaismā atskanēs arī erotiskie, spoku un citādi nakts stāsti. Ceram, ka katrā stāstā ievīsies arī pa niansei no šīgada Pasaules stāstniecības dienas tēmas - Pārdzimšana, pārveide, transformācija.

Tā kā visa nakts aizies vieglā un brīvā stāstniecības garā, līdz ar stāstīšanas meistariem ceram stāstīšanai atvērt arī jebkuru atnākušo klausītāju. Tāpat arī paredzamas stāstu spēles un darbnīcas, anekdošu un joku stāstu un asprāību konkursi.

Rīta pusē atvērsim Lielās dienas olu vārīšanas un krāsošanas darbnīcu, jo Stāstu naktij paredzams noslēgties ar Lielās dienas rīta saules lēkta gaidīsanu Daugavmalā un svinēšanu pie Tautas nama.

Sīkāka un precīzāka II Lielās stāstu nakts paredzamā norise tiks publicēta tuvākajā laikā.

II Lielā stāstu nakts Katlakalnā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Informatīvais atbalsts – Latvijas Folkloras biedrība

Sīkākas ziņas, arī pieteikšanās stāstniekiem un klausītājiem e-pastā saulegunta@gmail.com, tālr. 28846708
 >>><><<<
19.februārī plkst. 14.00 Katlakalna Tautas namā – 2.Lielās Stāstu nakts Ievadpasākums

Iepazīšanās ar Sēmes Pasaku raganu Ivitu Kalnozolu-Kalseri,

Vidzemes stāstnieku kopienas vēstījumu par to, kā stāstus stāsta Valmierā, Mazsalacā, Rūjienā, Cēsīs, Ēvelē...

Viesos stāstnieks, LU LFMI LFK pētnieks Guntis Pakalns ar stāstiem, stāstu spēlēm un darbnīcām.

Esam uzņēmuši kursu uz Otro Lielo Stāstu nakti. Un Ievadpasākums iecerēts jau svētdienā, 19.februārī, kad viesos Katlakalna Tautas namā sagaidīsim vairākas stāstniecības izcilības. Varēsim iepazīties ar Pasaku raganu no Tukuma novada Sēmes Ivitu Kalnozolu-Kalseri, ar stāstniekiem no Vidzemes puses un atkal satikt stāstniecības pētnieku un stāstnieku pašu Gunti Pakalnu. Tā būs kārtējā iespēja iepazīties ar daudzveidīgiem stāstniekiem praktiķiem un ieraudzīt tradicionālās stāstniecības dažādās šķautnes un ievirzes.

Sēmes Pasaku ragana Ivita zina daudz pasaku un tajās viņa arī ar mums dalīsies. Mēs jau zinām, ka pasakas patīk ne tikai bērniem, bet arī pieaugušie tajās atrod savu gudrību un vēstījumu. Pasakas taču ir tās, kas pasaka. Tad nu arī šai reizē ceram, ka būs saistoši gan bērniem, gan viņu vecākiem, gan visiem pārējiem. Un ieguvums būs dzirdētās pasakas pārdomām un priekam un varbūt arī sava stāstāmo pasaku pūra papildināšanai.

Vidzemes stāstnieku kopienas ļaudis dalīsies pieredzē, kā mūsdienu dzīves un tadicionālās kultūras popularizēšanas modelis sadzīvo ar stāstu un nostāstu krāšanu, ar novadpētnieciskiem pētījumiem un citu veidu radošām stāstniecības izpausmēm. Zināms, ka Vidzemes stāstnieku kopienā apvienojušies stāstnieki un stāsti no Cēsīm, Valmieras, Rūjienas, Ēveles, Mazsalacas un citām tuvākām un tālākām Valmieras apkārtnes vietām. Valmiera ir tāds kā Vidzemes stāstnieku kopienas centrs un tās iesākumi varbūt rodami Valmieras Integrētajā bibliotēkā, kas ir UNESCO LNK Stāstu bibliotēku tīkla dalībniece kopš tīkla sākumiem un arī viena no aktīvākajām Stāstu bibliotēkām. Valmierā notiek Vidzemes Stāstnieku festivāls, kura norisē šai stāstnieku kopienai ir milzu nozīme un nopelni. Plašāk par šīm un citām savām aktivitātēm lai stāsta atbraukušie ciemiņi paši.


Latvijas stāstnieku iedvesmotāju, atbalstītāju, padomdevēju, Stāstnieku stāstnieku Gunti Pakalnu jau laikam pazīst diezgan daudzi. Arī tie, kas varbūt maz zin par stāstniecību kā tādu. Guntim pūrā ir dažādas stāstniekus ierosinošas un iedrošinošas rotaļas un stāstu spēles, kurās šai reizē gan rūdītajiem stāstniekiem, gan gluži jauniņajiem stāstīšanā ieinteresētajiem būs iespēja iesaistīties un varbūt dažam labam arī sadzirdēt un atrast stāstnieku pašam sevī.



>>><><<<

 I Lielās Stāstu nakts Katlakalnā-2016 Ievadpasākuma īpašais viesis Guntis Pakalns

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks GUNTIS PAKALNS itin bieži dēvēts arīdzan par Stāstu un stāstniecības ekspertu. Viens no stāstniecības tradīcijas pētniekiem. Uz stāstīšanu un ne tikai, bet sākotnēji uz folkloras studijām un pētniecību viņu savulaik pavirzīja interese par dzimtas koku, kurā kopš tāliem aizlaikiem var atrast sasaites gan ar latviešu pasaku krājēju un pētnieku Ansi Lerhi-Puškaiti, gan citiem latviešu folkloras dižajiem. Kā jau kopš tāliem laikiem nākušu lielu dzimtu pēctecis Guntis arī savu aicinājumu atradis tradīcijā. Tā nu pateicoties lielām un tālu sazarotām dzimtām Kurzemē, mēs esam ieguvuši aizrautīgu tradīcijas un jo īpaši stāstniecības pētnieku un praktiķi.

Guntis Pakalns stāstniecības jomā darbojas jau krietnus gadus. Viņam laimējies sastapt vienu no latviešu dižajām teicējām, arī stāstniecēm, Almu Makovsku, kuras stāstīšanas paraugus joprojām izmanto dažādas stāstnieku skolas un visu paaudžu stāstnieki. G.Pakalna veikumu klāstā ir arī ikgadējie Stāstnieku konkursi jaunajai paaudzei, kurā tiek meklēti un atrasti jaunie Stāstu ķēniņi un ķēniņienes - pie tam dažs labs no viņiem arī tālāk devies tradīcijas un folkloras izpētes un dzīvesziņas praktizēšanas virzienā. Arī Anekdošu konkursi, UNESCO Stāstu bibliotēku Stāstnieku skolas, Stāstu festivāli Zemgalē un Vidzemē, Spoku stāstu pasākumi Džūkstē, Stāstnieku dienas daudzās jaukās vietās Latvijā. Ir sakrāti lieli apjomi stāstīšanas jomas ierakstu un video materiālu, kuros Guntis dāsni dalās ar visiem stāstīšanas interesentiem un mācēniem.

Nelielu daļu no vairāk kā 30 gados sakrātās stāstu un stāstīšanas izpētes un praktizēšanas darba mēs varēsim dzirdēt šai tikšanās reizē - stāstījumā par to, kāda tad ir stāstniecība, kur rodas un tiek meklēti stāsti. Un tāpat katram atnākušajam būs tā iespēja izstāstīt kādu stāstu no sava pūra un saņemt kādu sirsnīgu padomu un ieteikumu stāstīšanas prasmju uzlabošanā.


 >>><<<

Lielās Stāstu nakts Ievadpasākums

 
Svētdien, 2016.gada 6. martā plkst. 16.00 Katlakalna Tautas namā notiks Lielās Stāstu nakts Ievadpasākums. Tas notiek Latviskās Dzīvesziņas pasākumu cikla ietvaros un vienlaikus ievada gatavošanos Lielajai Stāstu naktij, ko svinēsim marta beigās. Šoreiz klausīsimies stāstniecības eksperta, Latvijas Folkloras krātuves pētnieka Gunta Pakalna vēstījumu par stāstniecības tradīciju un tās turpinājumu mūsdienās, kā arī notiks stāstīšanas darbnīca - praktiskās nodarbībās rosināsim stāstīt stāstus ikvienam, kas to vēlēsies. Ciemos solās būt arī vairāki stāstniecības praktiķi, stāstnieki Aelita Ramane (Pilsrundāles Stāstu bibliotēka), Evija Maļkeviča (UNESCO, Dagdas stāstniecības tradīcijas pārstāve). Skanēs Iepazīšanās un Vietu stāsti. Un, iepazīstot Pasaules Stāstu dienas tradīciju, stāsti par Stipro sievieti, kas ir šīgada Stāstu dienas tēma.

Viens no izplatītākajiem folkloras izpausmes veidiem kopš tāliem laikiem visās tautās, šķiet, ir mutiskā stāstniecība. Katrai tautai pasaulē ir savi īpaši stāsti un īpašie stāstīšanas veidi. Arī Latvijā stāstniecību pazīst. Kurš gan bez tās ir izticis? Caur bērnu dienu pasakām, teiksmām un nostāstiem, caur blēņu un spoku stāstiem, caur dzīves piedzīvojumu, ikdienas notikumu, ceļojumu vai citiem stāstiem mēs ar to esam saskārušies dažādos dzīves posmos. Latviešu tradīcijā un folklorā stāsti un stāstīšanas ieražas visbiežāk ir cieši saistīti ar pārējām tradīcijas izpausmēm – dziesmām, dančiem, rotaļām, amatniecību. Caur stāstiem ļaudis savulaik izzināja pasauli, bērni guva izglītību un sapratni par pasaules kārtību un dzīves gudrību. Un tai pat laikā mūsdienās stāstniecība ir arī atsevišķs svarīgs tradicionālās kultūras žanrs.

Joprojām, arī 21.gadsimtā stāstniecība nav zaudējusi savu nozīmību. Tās izpausmes sastopamas ik uz soļa un tai pat laikā – tikai retais stāstīšanu izkopj kā apzinātu prasmi. Novērtēdami stāstniecības tradīcijas jēgpilno būtību un kopdami mutiskās stāstīšanas tradīciju mūsdienīgos veidos, mēs kopjam un nesam tālāk mūsu senču mantojumu.

Lielo Stāstu nakti un tās ievadpasākumu Katlakalnā rīko: Katlakalna Tautas nams un Tradicionālās kultūras, izglītības un amatniecības biedrība JUMALA sadarbībā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE, UNESCO LNK Stāstu bibliotēku tīklu un Latvijas Folkloras biedrību.

Sīkāka informācija -

Lielās Stāstu nakts projekta vadītāja Gunta Saule - tālr.: +371 28846708,
e-pasts: saulegunta@gmail.com, http://kalnakopa.blogspot.com/

Katlakalna Tautas nama vadītāja Aija Vitmane – tālr.: 26439276,
e-pasts: aija.vitmane@kekava.lv, , http://parkulturu.lv/katlakalna-tautas-nams


 >>><<<

I Lielā Stāstu nakts-2016 Katlakalna Tautas namā

Laikā no 2016.gada 19.marta sešiem vakarā līdz 20.marta sešiem rītā norisināsies nebijis notikums – I Lielā Stāstu nakts-2016 Katlakalna Tautas namā. Tā noslēgsies ar Lielās dienas rīta saules gaidīšanu Sausās Daugavas krastā Katlakalnā pie Nēģīšiem un Lielās dienas svinēšanu - šūpošanos, olu krāsošanu un olu kaujām pie Katlakalna Tautas nama.
Tā Lielā Stāstu nakts savīsies kopā ar Lielās dienas rītu. Latviešu tradīciju pierakstā itin bieži var lasīt vēstījumus par negulētām naktīm kādu īpašo rītu gaidot - un arī nakts, sagaidot Lielās dienas rītu, ir viena no tādām nomoda naktīm. Tā svinēts brīdis, kad tumšais laiks, gada lielā nakts, ziema, ir pagājusi. Mēs no Gada ziemas un nakts atvadīsimies ar sirsnīgu kopā būšanu un ar stāstiem. norises

Lielā Stāstu nakts sasaucas arī ar Pasaules stāstniecības dienu (World Storytelling Day), ko zviedru stāstnieku kopienu iedvesmoti, aptveni kopš 1991.gada stāstnieki visā pasaulē atzīmē ap 20.-21.martu – gadalaiku mijas laikā, kad Zemes Ziemeļu puslodē sākas astronomiskais pavasaris un Dienvidu puslodē Saule iegriežas rudenī. Latvijā Pasaules Stāstniecības diena līdz šim atzīmēta ļoti šaurā lokā, tikai atsevišķās stāstnieku kopienās. Katru gadu šai dienai tiek izvēlēta kāda īpašā tēma, kurai stāsti tiek veltīti visvairāk. 2016.gadā Pasaules Stāstniecības diena ir 20.martā un tās tēma - Stiprā sieviete.

Pati Lielā Stāstu nakts 19.-20.martā būs sadalīta tematiskās stundās. Pulcēsimies no plkst. 18.00 pie tējas un kafijas, iejutīsimies, svinēsim Sirmo stundu. Paredzēta īpaša pievēršanās gados jaunākajiem stāstniekiem un stāstu klausītājiem, - Stāsta bērni un stāsti bērniem Tad, - lai no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem dižnovadiem sabraukušos stāstniekus iepazīstinātu ar vietu, kur viņi nonākuši, vārds tiks dots Ķekavas novada ļaudīm - Katlakalna, Daugmales un Baložu stāstniekiem ar Vietas stāstiem. Ceram, ka šo laiku ar saviem Vietu stāstiem kuplos arī kaimiņu novadu stāstnieki – salaspilieši, dolessalnieki, baldonieši, iecavnieki un citi, kā arī no vēl tālākām vietām atbraukušie. Un tad jau būs pienācis laiks arī Naksniņām, - cienāsimies ar māinieku vārīto tēju, kafiju un sabraukušo stāstnieku līdz ņemtajiem kārumiem. Bet Stāstu nakts pusnakts turpināsies ar Spoku stāstiem un ar Mīlas stāstu stundu, kurā dalīsimies romantiskajos un dažs varbūt arī kādos nerātnajos stāstos. Nakts otrajā daļā, Teiku stundā, varēsim izstāstīt arī dažu labu senāku vai ne tik senu teiku, leģendu vai nostāstu. Tad jau būs pienācis laiks arī šīgada Pasaules stāstu dienas tēmai – Stiprā sieviete. Tāpat esam iecerējuši atrast laiku ēdamajiem, dzeramajiem un krogus stāstiem, garajām dziesmām-stāstiem. Iespējamo miegošanos kliedēs rotaļas “stāstu spēles”, improvizācijas mirkļi un varbūt pat kāds azartisks anekdošu vai “melno“ stāstu turnīrs. Tāda solās būt šī nakts.

Pirms rītausmas, ap sešiem rītā dosimies sagaidīt Lielās dienas saules lēktu Katlakalna Nēģīšos, jaukā atpūtas vietā Sausās Daugavas krastā ar ainavisku skatu pāri Daugavai uz Doles salu un saules lēktu. Būs saullēkta rituālais ugunskurs, gavilēšana, dziesmas un rotaļas. Mutes mazgāšana Daugavā, sarkanās odziņas un citas veselību, auglību un pārticību nodrošinošas izdarības. Arī Lielās dienas šūpoles, apdziedāšanās un olu krāsošana, rīta mundrumam tēja un olu kaujas pie Katlakalna Tautas nama.

Lielajā Stāstu naktī aicinām piedalīties lielus un mazus, tuvus un tālus, pieredzējušus un mazākpieredzējušus stāstniekus no visām Latvijas malām. Aicinām atsaukties arī citzemēs mītošos tautiešus, kas šai laikā grasās apciemot dzimteni.

Kas tiek sagaidīts no potenciālajiem dalībniekiem -

1) pieteikšanās – norādot tēmu, kurā vēlaties un variet izpausties ar saviem stāstiem – līdz 11.martam

Braucot uz Lielo Stāstu nakti, līdzi jāņem arī -

1) kāds Jūsu novadam raksturīgs kārums kopīgajam galdam (būtu labi, ja tam klāt būtu arī stāsts), tēja un kafija būs;
2) guļammaiss vai sedziņa, ja gribēsiet pasnaust (matrači būs);
3) jēlas olas krāsošanai un krāsojamās vielas (sīpolu mizas, putraimi, krāsainas dzijas utt.) kopīgai vārīšanai un krāsošanai Lielās dienas rīta mielastam;
4) dzērvenītes, zīda drāna, pūpolu un plaucētu bērzu zari... un citi, pēc paša gaumes un pieredzes, Lielās dienas rīta rituālam atbilstoši un noderīgi priekšmeti un lietas

Viens no izplatītākajiem folkloras izpausmes veidiem, šķiet, ir mutiskā stāstniecība. Kurš gan bez tās ir izticis? Katrai tautai pasaulē ir savi īpaši stāsti un īpašie stāstīšanas veidi. Arī Latvijā stāstniecību pazīst. Caur bērnu dienu pasakām, teiksmām un nostāstiem, caur blēņu un spoku stāstiem, caur dzīves piedzīvojumu, ikdienas notikumu, ceļojumu vai citiem stāstiem. Latviešu tradīcijā un folklorā stāsti un stāstīšanas ieražas visbiežāk ir saistīti ar pārējām tradīcijas izpausmēm – dziesmām, dančiem, rotaļām, amatniecību. Tai pat laikā stāstniecība ir arī atsevišķs svarīgs tradicionālās kultūras žanrs. Caur stāstiem ļaudis savulaik izzināja pasauli, bērni guva izglītību un sapratni par pasaules kārtību un dzīves gudrību. Joprojām, arī 21.gadsimtā stāstniecība nav zaudējusi savu nozīmību. Tās izpausmes sastopamas ik uz soļa un tai pat laikā – tikai retais stāstīšanu izkopj kā apzinātu prasmi. Novērtēdami stāstniecības tradīcijas jēgpilno būtību un kopdami mutiskās stāstīšanas tradīciju mūsdienīgos veidos, mēs kopjam un nesam tālāk mūsu senču mantojumu.

Savukārt svētdien, 6.martā plkst. 16.00 Katlakalna Tautas namā notiks Lielās Stāstu nakts Ievadpasākums. Tajā klausīsimies stāstniecības eksperta Gunta Pakalna lekciju par stāstniecības tradīciju un tās turpinājumu mūsdienās, kā arī notiks stāstīšanas darbnīca - praktiskās nodarbībās rosināsim stāstīt stāstus ikvienam, kas to vēlēsies.

Stāstu nakts saimniece Katlakalna Tautas nama direktore Aija Vitmane.
Māksliniece Sintija Strode (stāsts par to, ka radās Stāstošā būtne).

Lielo Stāstu nakti Katlakalnā rīko: Ķekavas pagasta Kultūras centra Katlakalna Tautas namu un Tradicionālās kultūras, izglītības un amatniecības biedrība JUMALA sadarbībā ar UNESCO LNK Stāstu bibliotēku tīklu un Latvijas Folkloras biedrību.

Sīkāka informācija -

Lielās Stāstu nakts projekta vadītāja Gunta Saule
tālr.: 28846708
e-pasts: saulegunta@gmail.com
http://kalnakopa.blogspot.com/

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru