Nu jau pāris krietnas dienas aizritējušas kopš savas šī gada radošās dzīves dienas vadām SULU mēnesī. Jau tajos vakaros, kad mazliet starp mākoņiem var tīra debess izspraukties, mēs krietni paaugušos Sulu mēness sirpīti vai viņa ēnojumus samanām.
Jau kļavu sulas šai pavasarī gana dzertas un koki jau košo ziedu plaukšanai sagatavojušies, bet bērzu sulu tecēšanas un baudīšanas laiks vēl nupat tik sācies. Un upeņu svaigo pumpuru ēšanas laiks pašā pilnbriedā.
Lai arī līdz lielajai plaukšanai vēl jāpaciešas, nu jau drīz...
Mēs Katlakalna Dzīvesziņas draugu kopā piektdienas vakarā tikāmies ar vienu no Latvijas folkloras mīļumkopām - ar labestīgas mīlestības apdvestajiem
ORES ļaudīm no Cēsu Amatas novada.
Kā vēl no bērnības stāstiem atceros, ore ir lieli darba rati ar augstām, slīpām malām kā redelēm, kuŗos gan kupls ļaužu pulks satilpst, gan darbarīki un citas derīgas lietas saliekamas. Šitā ORE, kas no Amatas, ir līdzīga - i paši bija kuplā pulkā ciemos Katlakalnā sabraukuši, i daudz labu, pašu darinātu lietu līdzi ņēmuši - stāstīja savus jaukos dzīves stāstus un dziedāja savas šai laikā nozīmīgās dziesmas - par mazajām meitenēm, kas jau muzicē gan ar lielo bungu, gan mazajām stabulītēm, par Ūsiņu laiku. Un miglu un tumsu, un zvaigžņu segām segtos zirgus un ļaudaviņas, to segu
audējas, apdziedāja.
Iepazīšanās stāstā Inese vēl atgādināja arī par to "ORI", kas debesu jumā redzama un pazīstama tiem, kas zvaigznājus pazīst...
ORE ir kā liels un draudzīgs radu pulks un tā arī ir - viņi visi savā starpā ir ne vien domubiedri, bet arī radi un, kas radi nav bijuši kopš dzimšanas, tie tāpat ieradojušies. Rožu Inesei pašai savas dzimtās puses, Latgales dziesmas mīļas un Rožu meitenēm tāpat, pat latgaliskā izruna iespraucas valodā kā dzidras pērlītes, ko pašas sakās nemanām. Un Edgaram šai dienā bij' Edgari svinami. Bet Rožu Andris ir vairāk amatnieks - i kaļ, i pin, ja nepieciešams, i mūzikas instrumentus darina. Bet tā jau viņi visi - dzīvo dzīvu folkloru:) Un padomājot par to, kad visu to lielo dziesmu, tēpu, rotu un zināšanu pūru var sadarināt, ir saprotams, ka kopus darīts darbs arī div- un trīskāršu spēku dod un droši vien arī laiku pastiepj gaŗāku, lai visu padarītu bez lielās steigas. Tā rāmi, - kā dziedot, dūdojot, runājot, deju soli izritinot un bērnus audzinot.
Tā šo dienas un nedēļas nogali vadījām - siltumā un mīļumā. Skanēja balsis, kokles un dūdas, bungas un stabules. Un arī katlakalniešiem tika savu skaisto Saulīt, vēlu vakarā nodziedāt, gan dažu labu jaunu, līdz šim nezināmu dziesmu no OREs noklausīties.
Bet ... Nākošmēnes, Lapu mēneša 13.dienā, mēs viesos gaidīsim Staltu dzimtas ļaudis, ar viņu dižajiem dzimtas stāstiem un dižo dziedāšanu. Tas atkal būs piektdienas vakars, kā mums tas allaži iegājies. Uz tikšanos un sadziedāšanu Katlakalnā, kur ikviens, kam tradīcija tuva, tiek gaidīts un ņemts pulkā gan klausītājos, gan dziedātājos, muzicētājos un kopādarītājos.
