pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Četri brāļi Ziemassvētki ...

To atnākšana godam sagaidīta, nosvētīta, izdziedāta, norotāta, izdancota ...Nu tie aizvadīti pa kalnu kalniem un leju lejām līdz citam gadam.
Katlakalna Tradīciju kopa līdz ar Rīgas GRODIEM to ceturto brāli Ziemassvētku vēl nogodāja Doma laukumā 23.decembŗa vakarā, pēdējās gada īsākā dienas vakarā. Vēl noskanēja daža laba dziesma par naudas pelnīšanu un tērēšanu, par čigānos laišanos, par ziemeļa vējiem, kas labos darbus dara ... Vēl tika izvīta kāda koša svētku vija un dažs labs Vilks tika pie Kazas apēšanas...

Gausi nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti Ziemassvētki...

... Līdz citam gadiņam!!!

otrdiena, 2010. gada 21. decembris

Kaladū! Kaladū!

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā,
Pūt klētē(i) rudzus, miežus,
Stallī bērus kumeliņus.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām(i) kamanām(i)
Līdz zemīti krētes vilka,
Basajām(i) kājiņām.

Jaunā Saules gada atgriešanās laiks ir nācis ar baltu, spožu ziemu, ar sniegiem un salu, - gluži tā, kā tas Latvijai piedien.
Lai arī mums tiek tas, kas mums piedien - sirdsdegsme un aizrautība darbos, skanīgas balsis un raits dejas solis, mīļums attiecībās, gudrība dzīvojot...

Gaišus Ziemassvētkus!!!

pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Bluķa vakars Katlakalnā


Ar Katlakalna folkloras (tradīciju) kopas klusināto un apcerīgo kaladū dziedāšanu Katlakalna Tautas namā ienāk tradicionālo Ziemassvētku noskaņa: Gausi nāca, drīz aizgāja tie bagāti Ziemassvētki... Tad kāda ģimene nevar īsti atcerēties, kad patiesi bijuši kopā. Tiek izdejotas Ūsiņu laika dziesmu-dejas, - laikam atmiņai no romantiskās satikšanās un pirmajiem mīlestības uzplaukšanas mirkļiem. Caur šodienas strīdiem mostas jaunas tiekšanās un vēlmes, jauna romantika, rodas iecere radīt jaunu pasauli – nedaudz tādu, kā tā reiz bijusi, nedaudz jaunu, bet citādu, kā tā izveidojusies pašlaik. Un ticība, ka jaunu pasauli var radīt tradicionāla svētku svētīšana – to vēsta Ziemassvētku uzvedums Katlakalna Tautas namā, ... bet Katlakalna folkloras (tradīciju) kopas izpratne par Ziemassvētku svētīšanu nāk ne tik daudz no karstvīna baudīšanas un Ziemassvētku egles, kā no Bluķa vilkšanas pieredzes.

Ziemassvētku bluķis, tepat katlakalniešos sarūpēts, gādīgi cieši sasaitēts ir gatavs darbam un lai nākošā gadā mūsu novadā valdītu labklājība, pārticība un vairotos auglība gan dārzos, pļavās, mežos un tīrumos, gan novada saimēs un ģimenēs, pie Bluķa vilkšanas jāķeras novada stiprākajiem vīriem, spēka un varas ļaudīm. Bluķi vilkt nav tas pats, kas pie galda sēdēt un smadzenes kustināt – ne visai viegli, bet trokšņojošā, uzmundrinošā un skanīgā kaladū pamodināts pamazām mostas arī kāds spēka graudiņš un bluķis iekustas tomēr un vienu apli tiek izvilkts. Lai nākamā gadā viss gana labi izdotos, bluķis jāvelk trejas reizes un nākošajos divos apļos, kad pie vilkšanas ķeras bērni, jaunieši un paši bluķa vilkšanas ierosinātāji, tas jau slīd gluži viegli un varam mesties slaidā riksī.

Kad bluķis tās trīs sakrālās reizes ap laukumu apvilkts, kad tie, kuŗi vēlējušies un spējuši, tam pāri lekuši, tas likts goda vietā un tur caur viņu tiek doti laba vēlējumi Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Andris Kapusts, Aija Vitmane, Roberts Jurķis, Igoris Maļinauskas, Andris Adats, Andis Damlics, kāds no Ķekavas novada draugu miesta Vācijā Bordesholmas viesiem, ... ko labu un starojoši gaišu, kuplinošu un dzīvinošu vēl it visi, gan tie, kuŗi ko skaļi sacījuši, gan tie, kuŗi klusumā savas labās vēlmes un domas sūtījuši. Tā nu - laba vēlējumu pavadīts bluķis tiek celts saliktā un jau iededzinātā ugunskurā un deg ar spožu un siltu liesmu.

Lai siltums pašos nezustu, Andra Kapusta muzicēšanas pavadīti metamies aizrautīgā dancī, arīdzan auglības dancī – Cūkas driķos, izlokam draudzīgu viju gan ap ugunskuru, gan egli, gan karstvīna baudītājiem. Un kur tad vēl tās labi aizrautīgās Ziemassvētku laika rotaļas, kur neiztrūkstoši piedalās i savas kaziņas, i avitiņas, i vilki. Un ikkatrs dabū savu tiesu.

Kaladū aizskan pāri pļavai, pāri mazajai Olektes upītei un vēl tālāk, aizlokās pa Pļavniekkalna ielu. Mēness pa brīdim noslēpumaini lūkojas caur mākoņu šķidrautu un ziņkāri vēro – kas gan neredzēts notiek še, Katlakalna Tautas nama priekšā zem slaidajām liepām, kur pēkšņi izaugusi diža jo diža egle un iemirdzas milzumkošas brīnumsveces, kur ap ugunskuru dzirkstošā priekā lodā bērni un pieaugušie.

Dažkārt dzirdēts Ziemassvētkus dēvējam par brīnumu laiku, bet patiesībā jau brīnumu laiks var būt ikviens mirklis mūsu dzīvē – viss atkarīgs no tā, kā mēs to, kas ar mums notiek redzam, sajūtam un dzīvojam, kā mēs katrs savas dzīves veidojam.

Lai mums gaiši ikvienā dienā, lai mums darbīgs prāts un rokas, lai mēs paši ik mirkli veidojam savas dzīves dienas labestības un radošuma pilnas. KALADŪ!
Gunta Saule
Foto: Andris Kapusts

Par šo notikumu Katlakalna Tradīciju (folkloras) kopas dzīvē var lasīt un attēlus lūkot arī Ķekavas novada e-lapā

otrdiena, 2010. gada 7. decembris

Par to, ko Dzīvesziņas kopā stāstīja Sandis Laime



Stāsti par Sibīrijas stepēm, upju līkumiem, kas bieži ir vienīgais, kas vienmuļā pļavu un krūmāju ainavā piesaista skatienu. Par lietus laikā gandrīz neizbrienamiem ceļiem, par sniegu, kas negaidīti uzsnieg septembrī, par veco Timofejevkas latgaliešu skatieniem. Par to, kā var skanēt dziesma gluži sirmai sieviņai.

piektdiena, 2010. gada 26. novembris

Sācies Ziemas laiks

Divi dien, divi vien,
Kas ziemā nesasala:
Rudzīts sniega kupenā,
Bite koka namiņā.

Kad gaŗām Mārtiņi, klāt Ziemas laiks. Novembris ir SALA mēnesis. Pilnmēness nupat bijis - Sala mēneša Pilnmēness.

Ziemas sajūtās ienāk un iederās Ziemas dziesmas - arī tās ir gan klusinātas un meditatīvas, gan skaļākas. Ienāk dažādi trokšņi, kas, kā jau bieži nācies pārliecināties, palīdz aizraidīt ziemas tumsu.

Daži kopas ļaudis apgūst celošanas prasmes Radošajā darbnīcā LM turpat netālu Rāmavā. Tas īstais ziemas darbiņš - pie vakarēšanas piederīgs.

Notiek brīnumu lietas - meitas ada zeķes vilkam, vilks ķer kazu, sidrabiņa lietiņš līst, bites dzied, Bluķa māte bluķi velk ... Tas notiek arī mūsu kopā - mūsu folkloras - tradīciju kopā. Un to var piedzīvot - arī kopā ar mums...

trešdiena, 2010. gada 17. novembris

Latvijas Neatkarības dienā

Daugaviņa puto balti,
Viļņi vaid un skalojas.
Ej, bāliņi, lūkoties(i),
Ko vaid viļņi Daugavā.

Daugaviņa tumši melna
Savā klēpī skumjas nes.
Tautai bija sūra vara
Kaŗā kautas dvēselīt’s.

Daugaviņa aizskaloja
Tautas skumjas jūriņā.
Mostas mūsu Tēvu zeme,
Latvju dēlu sargāta.
Latvju dēlu zobentiņi
Tagad saulei pretī mirdz.
          (Tālis Matīss)

otrdiena, 2010. gada 16. novembris

Aicinām uz tikšanos Dzīvesziņas kopā!

Par dzimteni dziesma man sērīgi skan,
Par dzimteni dzīvot, kur vēlēts nav man;
Es svešumā klīstu ar ilgošanos:
Vai dzimtenes krastus reiz ieraudzīt būs...

2010.gada 3.decembrī plkst. 19.00

Dzīvesziņa Sibīrijā

Viesos folkloras pētnieks Sandis Laime

Stāstījums par folkloras ekspedīcijām Sibīrijas latviešu ciemos – Timofejevkā, Rižkovā, Augšbebros

Vairāk lasiet šeit:

ceturtdiena, 2010. gada 11. novembris

Sniga sniegi, putināja,
Balti jāja karavīri;
Tālu bija, nepazinu,
Vai nav mani bāleliņi.

Lai gaišās sveču liesmiņās un dziesmās mirdz Latvijas Lācplēša diena!

Katlakalna Folkloras kopas nākošā nodarbība - pirmdien, 15.novembrī, plkst. 18.30 LM Radošajā darbnīcā Rāmavas izstāžu centrā Valdlaučos

sestdiena, 2010. gada 30. oktobris

Veļu vakars


Ar istabas izkvēpināšanu ar Ziedoņa, no Vecumnieku puses vestajiem kadiķīšiem un to smaršu jo stipru, ar iededzinātām svecēm, ar gardu jo gardu Irēnas vārītu veļu putru, ar dižu un bagātīgu Veļu mielasta galdu, ar Guntas un Aijas piedzīvojumiem bagāto gājienu, veļiem nesot mielastu no katra mūsu sanestā ēdiena uz mums jau kopš Apjumību rituāla zināmā akmens, ar Andra kokles spēli...

... Ar Andra stāstiem par arheologu Vladislavu Urtānu, dižu vīru, latvieti, latgalieti, kuŗam patiesi Latvija un Latgale bijusi sirdī visu viņa šīszemes dzīves laiku – par viņa pārdzīvoto Sibīrijā, par īpašo attieksmi pret savu zemi, cilvēkiem, darāmo darbu, ēdienu un dzīvi. Par viņa sapņiem un to piepildīšanos...


... Ar Kristīnes un Guntas pieredzes stāstiem par to, kā bedības pašas veido savu notikumu, dziesmu un stāstu noskaņu, ja ļaudis šai noskaņai ļaujas...

... ar kopīgo Veļu laika dziesmu dziedāšanu un mielošanos, ar viesiem no Lielvārdes, ar mīklu minēšanu, ar rotaļās iešanu...

Tā svētījām Veļu vakaru Katlakalna Tautas namā mēs, Katlakalna Folkloras kopa – tā veidojas mūsu kopīgie svētki, mūsu kopīgais gadarits satinas kamolā ...

Teksts: Gunta
Foto: Ziedonis

pirmdiena, 2010. gada 11. oktobris

Veļu vakars 28.oktobrī

Ikgadu Veļu laiks pienāk oktobrī. Ne velti viens no senajiem oktobra mēneša nosaukumiem ir Veļu mēnesis. Dažviet to dēvē arīdzan par Zemliku vai Lietus mēnesi, vēl dzirdēts nosaukums Miglas mēnesis. Lai vai kuŗu no šiem nosaukumiem mēs izvēlētos, tas skaidri raksturo šī mēneša būtību - i miglas nāk un lieti līst, i Veļus aicinām un mielojam. Tas ir īpašs laiks, kuŗā mums svarīgi atgādināt sev par mūsu saikni ar aizgājušajiem senčiem, ar viņu veļiem.
Mēs taču zinām, ka koks neaug bez saknēm un cilvēks nebūtu, ja nebūtu viņa senči, - vecāki, vecvecāki... seno cilšu senie. No tiem mēs nākam, ciešāk vai mazāk cieši esam ar tiem saistīti. Viena no mūsu pašu ceļa apzināšanās pamatatziņām ir atziņa, ka mēs nākam no saviem senčiem, no viņu gudrības un spēka smeļamies un viņu atstātajā garīgajā, materiālajā, mentālajā mantojumā smeldamies dzīvojam. Veļu laiks ir pateikšanās laiks.

Katlakaln Folkloras kopa gatavojas Veļu vakaram, rudens - Veļu laika dziesmas un rotaļas mācoties un dziedot. Ikviens, kuŗš vēlas savu senču atmiņu un apziņu stiprināt, atgūt un apgūt, laipni aicināts mūsu pulkā - ik ceturtdienu vakaros. Svētvakaram ir cita garša un pilnīgāka sajūta un spēks gūstams, ja esam gana rūpīgi un apzinīgi šim Svētvakaram gatavojušies.




trešdiena, 2010. gada 29. septembris

Rudens

Jau gandrīz nedēļa riņķī, bet manī vēl aizvien nerimst pacēlums no mūsu pēdējās kopā sanākšanas un rudens saulgriežu svētes.Tā deva spēku, deva prieku un laikam arī rozā brilles uzlika, jo, šodien veroties pa logu starp koši sārto mežvīteņu lapām, pat lietus lāses šķiet rozā.

Saulīte no mums atvadījās grezni un dāsni. Tā deva priecāties un arī darbus apdarīt.Tā ļāva dārzu noridāt un vēl pēdējo reizi saules pielietu jūras malu izbrist. Aizmināmies lielu gabalu pa jūras līkumu: nav saulīte brokastā, es jau biju jūrmalā, nav saulīte pusdienā, es jau jūras līkumā. 


Vēl visu nedēļas nogali saulītei atvadu dziesmas dziedāju un pretī saņēmu tik daudz siltuma!


Nu ir sajūta, ka vasara patiešām aizvadīta. Sajūta kā pēc lieliem, labiem godiem. Tāda kārtības un pabeigtības sajūta. Nu var mierīgi atsēst un sākt padomāt par Veļu laiku. Par to man vēl daudz kas izzināms, vaicājams un pētāms, saprašana vēl maza. Bet viss jau atnāk pie manis - ar laiku, agrāk vai vēlāk.


Ar nepacietību gaidu ceturtdienu, mūsu "saimes" dienu. Tā atkal piešaus krietnu prieka sauju manam mūžiņam!



Kristīne

pirmdiena, 2010. gada 20. septembris

Rudenāji, Apjumības, Rudens vienādības, Miķeļi – Rudens Saules svētki


Man atskrēja rauduvite,
Linu jumi ravējot;
Pate bija maranota,
Spārnu gali sudraboti.

Rudens Saulstāvji - diena ar nakti kļūst vienādi gaŗas un nākamā diena jau ir īsāka par nakti. Augi pārstāj augt, un kārtīgi saimnieki ražu ir savākuši klētīs un pagrabos, lauku un zemes darbus apdarījuši – zemi laiž atpūtā līdz pavasarim. Miķeļos Dievs otro aukstuma akmeni met upē. Ziema vairs nav aiz kalniem, bet šis ir pats košākais un spilgtākais rudens laiks, kad jo raženi un kupli svētīt Apjumības - Ražas svētkus, kad dalīties priekā par paveikto un izaugušo, kad baudīt ieguldītā darba augļus un guvumus, kad diži godināt un daudzināt auglības dievību Jumi, jo no viņa labvēlības ir bijusi atkarīga šī gada raža un būs atkarīgs nākamā gada devums.

Šai Laikā nākam kopā ar pateicības domām vasarai – par Sauli, par Lietu, par Negaisiem un Vējiem, par Siltumu, par dāsnumu, kas izpaudies mūsu laukos, dārzos un tīrumos izaugušajā. Ar pateicību par to, ko esam ieraudzījuši pašu un līdzcilvēku paveiktajā arī tad, ja mums nav to dārzu un tīrumu.

Šis ir Rudens Laiks, kuŗš nāk gan ar pateicību par skaisto vasaru, bet arī ar skumjām par arvien īsākām dienām un sauli, kuŗa vairs nespīd tik silti, par lapām, kuŗas kļūst dzeltenas un krīt. Pēc Apjumībām sāksies Dieva dienas, Veļu laiks, kad piesauksim savus mīļos, Citsaulē aizgājušos.

Katlakalna Folkloras Kopa (vadītājs Andris Kapusts) aicina uz Apjumību svētēm 23.septembrī plkst. 19.00 Katlakalna TN ābeļdārzā. Piedalīsies arīdzan Rīgas folkloras kopa "Grodi"

trešdiena, 2010. gada 1. septembris

Atkalsatikšanās


Esam atkalsatikušies, atkalsadziedājušies, atklasarunājušies pēc mēnesi ilgas nesatikšanās. Esam savos vasaras pieredzējumos, atziņās un notikumos dalījušies. Esam priecājušies par satikšanos. Un tā būs arvien - turpmāk - ik ceturtdienu no 18.30-20.30 tiksimies Katlakalna Folkloras kopas mēģinājumos (dziedāšanā, sarunās, dzīvē) mājīgajā Katlakalna Tautas namā, kas Katlakalna viducī bērzu un liepu lapotnē rotājas.

Ja vēlies, ja tev svarīga mūsu skaistās un stiprās latviešu tautas tradīcija, dziedāšana, kopīgi svētki - esi gaidīts mūsu pulkā.

Mūsu kopas vadītājs ir Andris Kapusts.

Ja vēlies uzzināt ko vairāk - vari zvanīt vai rakstīt man - Guntai Saulei - saulegunta@gmail.com , tālr.: 28846708 vai arī uz Katlakalna TN - tālr.: 67938960

sestdiena, 2010. gada 24. jūlijs

Dodamies vasaras brīvdienās

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu;
Saule, sienu kaltēdama,
Bite ziedus lasīdama


Katlakalna folkloras KOPA devusies vasaras brīvdienās
Tiksimies 26.augustā plkst. 18.30 Katlakalna Tautas namā

ceturtdiena, 2010. gada 20. maijs

Etnodziedāšanas skola turpinās arī vasarā

Tagad jau esam nostiprinājušies kā Katlakalna folkloras kopa, piedzīvojuši pirmās Ugunskristības Bastejkalna Jāņu ielīgošanas meistarklasēs - likuši tur Jāņu Ziedu ugunskuru un laiduši savu kopas mazo liesmiņu ūdenī - ceļā uz Daugavu, jūŗu pasauli... Tā tāda maza kopas dvēseles daļiņa, kas tagad mīt arī Visumā - cik īpaši tagad skan dziesma par pastarīti, kas caur ūdeni peldējusi.

Protams, ka aicinām savā pulkā tos, kuŗi vēlas dziedāt, izzināt, kopt tradicionālo kultūru, dziedāšanu, mācīties svētīt gadskārtu svētkus un godus, izzināt un apzināties tradicionālās kultūras vērtību un nozīmību mūsos un mūsu atbildību latviskās dzīvesziņas uzturēšanā
----------------------------------

Brauc Saulīte kalniņā,
Zeltītiem kumeļiem;
Kad bij’ kalna galiņā,
Tad skanēja, tad dimdēja.

Katlakalna Tautas namā
Etnogrāfiskās dziedāšanas skola

JĀŅU IELĪGOŠANAS MEISTARKLASE

kopā ar ANDRI KAPUSTU

3.un 10.jūnijā plkst. 18.30-20.30

Sīkākas ziņas:

Gunta Saule - tālr. 28846708, e-pasts: saulegunta@gmail.com
Katlakalna TN - tālr.: 67938960, e-pasts: katlakalnatn@apollo.lv

----------------------

otrdiena, 2010. gada 20. aprīlis

Dziedāt var ikviens ja vien vēlas!

Krūmi, krūmi, meži, meži,
Manu balsu atdodiet;
Nu nāk jauna vasariņa,
Nu balstiņas vajadzēs

Etnogrāfiskās dziedāšanas skola
Ķekavas novada Katlakalna Tautas namā
kopā ar folkloras kopas Grodi vadītāju
ANDRI KAPUSTU

Ceturtdienās noī plkst. 18.00-20.30
------------------------------------

otrdiena, 2010. gada 16. marts

Tā mēs satikāmies ...

Ceturtdien, 25.martā plkst. 18.00 Tradicionālā dziedāšana kā latviešu ģenētiskais kods

Marts ir Pavasaŗa, Sērsnu mēnesis. Mostas daba, koki ar savu siltumu kausē sniegu ap saviem stumbriem, putni dzied arvien skaļāk un arī cilvēks atveras. Un skaņa dziesma ir viens no atvēršanās apliecinājumiem.

Ai, jel, manu skaņu balsu, skan laukā, skan mežā:
Skan laukā – akmenī, skan mežā – ozolā;
Skaļa, skaļa man balstiņa, par visām balstiņām:
Visi kalni līgojās, visas lejas notrīcēj".

Dziedāšana ir latvieša dzīvesveids: Dziesma ir mūsu palīgs un atbalsts, caur dziesmu un dziedāšanu mēs tiekam vairāk Gaismā un labumā. Dziesma ir Tikums:

Pavilkdama es dziedāju, pavilkdama gavilēju;
Pavelc mani, tu, Laimiņa, labu ļaužu maliņā.
Rāmi, rāmi es dziedāju, vēl jo rāmi gavilēju
Rāmi bija tie ļautiņi, kas balsā remdējās.

Vai tu tiec labos ļaudīs vai netiec, tas nav tik no kāda ārēja likteņa atkarīgs, bet arī no tā, kur pats vēlies Tikt, vai vēlies būt labos ļaudīs ticis cilvēks. Laima ir redzīga likteņa licēja un viņas liktais ir likumsakarība, kas no katra paša rīcības atkarīga. Dziesma saka, ka viens no veidiem, kā labos ļaudīs tikt, ir dziedāšana.

Marta beigās, kad gaŗām Lielā diena – Pavasaŗa Saulstāvji vai Pavasaŗa Vienādības, kad diena kļuvusi lielāka par nakti un ik dienu arvien stiepjas gaŗumā, ir klāt Rotāšanas laiks – gaiss ir tīrs un skanīgs: un tas turpināsies caur gavilēšanu upmalās un pakalnos, caur pieguļnieku dziesmām pie ugunskura tumšajās naktīs līdz pat Jāņiem, Vasaras Saulgriežiem.





Tieši tādēļ šī ir īsti piemērota reize satikties dziedāšanā, sajust pašiem, kas tad īsteni ir tradicionālā jeb etnogrāfiskā dziedāšana, kas notiek mūsu ķermenī tad, kad mēs dziedam. Un, lai dotu mums iespēju šo sajust, 25.martā plkst. 18.00 Saules stundu viesis būs Andris Kapusts, aktīvs folkloras kustības Latvijā dalībnieks un virzītājs, Folkloras kopas Grodi viens no vadītājiem (Grodus Andris vada kopā ar savu dzīvesbiedri Aīdu Rancāni), Latvijas Folkloras biedrības priekšsēdētājs, pieredzējis folkloras festivāla Baltica un citu ar Latviešu tradicionālo kultūru saistītu svētku un godu rīkotājs, Tikšanās tēma – Tradicionālā dziedāšana kā latviešu ģenētiskais kods. Būs gan stāstījums par to, kas tad īsteni ir tradicionālā dziedāšana, gan arī praktiskas nodarbības.





Ieeja par ziedojumiem Saules stundu norisei

Jāņu mācības Integrācijas projektā

Laiks, kad tuvojas Jāņi allaž ir bijis īpašas darbošanās pilns un spraigs - Jāņu mācību, Ielīgošanu un citu sarīkojumu bagāts. Šis gads, la...

Baltu Vienības uguns Sauliešu kalnā

Miķeļu gadatirgū Ķekavā

Ziemupē ma-DARĀ un Nīcā

Īsākās nakts fotostāsts