trešdiena, 2015. gada 25. februāris

Par Māras daudzināšanu

Jau izsenis baltu un citām mums kaimiņos dzīvojošām tautām bijis raksturīgi daudzināt Lielo Māti, pirmmāti. Visa vieliskā pirmsākumu. Tomēr ir visā šai daudzveidīgajā pirmmātes kultā kāda mums vien raksturīga iezīme. Mūsu pirmmāte, mūsu Māra ir mīļa. Viņā nav nekā no pārlaicīgā un pārcilvēciskā skarbuma, bardzības, kas tik raksturīga daudzviet citur. Tik daudzām tautām pirmmāte ir nepielūdzama dabas likumsakarību priekšā, bet mēs savās Dainās itin bieži apdziedam to, ka Mārai, līdzīgi, kā Dievam, Laimai, citām dievišķām būtnēm un pasaules, saules un Viņsaules pārvaldošajām dievībām mēs varam ziedojot lūgt un saņemt to, kas mums dzīvei svarīgs.

Mūsu tradīcijā mīļā Māra ir ikvienās dzīves norisēs klātesoša. Un gādā gan par gotiņām, aitiņām un kumeliņiem kūtīs un staļļos, gan par rudziem, miežiem, liniem un raibajiem pupu laukiem, gan par cilvēkbērniem, gan par dzimtu un saimju auglību un veselību. Un jo īpaši Māras klātbūtnes nozīme uzsvērta dzīves pārejas vai robežsituācijās.

Līdzīgi kā daudz kas Tradīcijā, arī Māras kults mūsu tautai ir bijis raksturīgs, vien, arī līdzīgi, kā daudz kas cits, mazliet piemirsts - gan ārējās darbībās, bet vēl jo vairāk tā saturs un simboliskā nozīme. Bet arvien vairāk Tradīcijas praktizētāji šīs senās zināšanas solīti pa solītim ritina atpakaļ savās iekšējās atmiņās caur ārējām darbībām meklēdami.

25.martā, kad kalendārā ir rakstīts vārds MĀRA, Katlakalna latviskās dzīvesziņas nodarbību ciklā mēs satiksimies ar Guntu Siliņu-Jasjukēviču, folkloras kopas GRODI dalībnieci, lai uzklausītu viņas pieredzi Māras svētku svētīšanā, Māras daudzināšanā. 

Kopā ar visiem būsim arī mēs, Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE.  

otrdiena, 2015. gada 24. februāris

Trešdienas vakarā RĀMUPE iedziedās pirtniekus

Trešdien, 18.00 Katlakalna bibliotēkā ciemosies pirtnieki un pirtošanās un latviskās dzīvesziņas praktiķi un skolotāji Aelita Vilde-Batņa un Juris Batņa. Un Katlakalna kopai RĀMUPE būs prieks šo tikšanos iedziedāt un ar savu klātbūtni to kuplināt.

ceturtdiena, 2015. gada 19. februāris

Masku Tradīciju festivāls Vecumniekos. Atskaņas

Gunta Saule

Kā izstāstīt TĀDU dzīvības pilnu, elpojošu, dziedošu, čīgojošu, lēkājošu, dancojošu, smejošu BŪTNI, kas teju vai trejas diennaktis bija pārņēmis Vecmnieku novadu? Pat ja paši tur esam bijuši, pat ja paši esam bijuši klāt tās Būtnes uzradīšanā un piedzimšanā, ja esam bijuši viņas rokas, kājas, balsis, sirdis, dvēseles, elpas, smaržas... pat, ja paši esam viņas dzīvība? Kā izstāstīt Notikumu, kuŗš reizi noticis, nepāriet. Ikgadu februāra vidū šī Būtne pamostas kā no kāda gadu ilguša miega, kā no gadu ilguša sapņa, lai tad vairāk kā 48 stundas ietu, veltos, ripinātos no kalna kalnā. Kā to izstāstīt tiem, kas te nav bijuši? Tas ir kā izstāstīt Saules atspīdumu Mēness apaļumā, Lielā lāča kustēšanos debesu jumā un rudzu grauda sapņošanu sniega cepures un zemes melnuma paslēpenēs.

otrdiena, 2015. gada 10. februāris

Tā mēs nogodējām Meteņus un Sveču dienu pavakarējām

Pirms pāŗis nedēļām man sanāca sarakste ar vienu latgaļu tradīcijas kopēju, kuŗš, kā man likās, gluži bezsniega dienā, bija sadomājis slēpotāju apvidus pārgājienu sasaukt. Tad nu viņam vēlēju sniegu, uz ko saņēmu atbildi "Nā, golvanīs lobs garastāvūklis, snīgu atrasem". Kad mēs sestdienas pēcpusdienā sanācām Katlakalna Tautas nama priekšā Meteņdienu svētīt, no sniega gandrīz nebija ne vēsts. Vietumis rēgojās ūdens peļķes ar viltīgu ledus kārtiņu apakšā. Kā nu meteņosim!? Bet arī te nu izrādījās - latgaļu puisim taisnība - galvenais - laba oma, īstais garastāvoklis. Un tāds te visiem bija - gan savādi tērptajiem, gan gluži cilvēku kārtas ļaudīm. Jā, un pat sniegu atradām:)

trešdiena, 2015. gada 4. februāris

Seno amatu darbnīca Katlakalnā turpinās

11.februārī vēl reizi tiksimies ar meistari Madaru Briedi. Tie, kuŗi iesākuši un vēlēsies turpināt darboties vienas adatas pinuma tehnikā, turpinot apgūt vēl citus rakstus un priekšmetu darināšanas mākslu. Taču līdztekus šim būs iespēja iemācīties sašūt vīles senajās tehnikās, kā arī apšūt auduma malas vai iemācīties kādu vienkāršu un ikdienā noderīgu pīņu darināšanas veidu.

25.februāra Seno amatu darbnīcas tikšanās notiks sadarbībā ar Katlakalna bibliotēku – viņu omulīgajās telpās tiksimies ar praktizējošiem pirtniekiem, grāmatas ""Tauta, kas aicina pirtī Dievu" autoriem Aelitu Vildi-Batņu un Juri Batņu. Saruna par pirtīm un pirtošanos, par pirts tradīcijas dziļumu un pirts lomu mūsu veselības un labsajūtas uzlabošanā.

pirmdiena, 2015. gada 2. februāris

Sveču diena - Ziemas Māra

Senatnē katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Un senie pierakstītie ticējumi vēsta arī to, ka zīmīgo dienu gadā ir bijis vairāk, ne tikai astoņi lielie gadskārtu svētki vien, bet arī mazāki, bet tāpēc ne mazāk nozīmīgi. Mūsdienās pamazām tiecamies šos senos ticējumus nest gaismā, svēkus svētīt un piedzīvot atkal no jauna.

Viena no tādām dienām, kuŗu mācāmies atgūt ir SVEČU DIENA. Katru gadu to esam savā Katlakalna RĀMUPEs kopā, lielākā vai mazākā pulkā svinējuši un iezīmējuši. Arī šogad. Uz kopīgu Sveču dienas vakarēšanu aicinām sestdien, 7.februārā vakarā. Vairāk par to šeit

Jāņu mācības Integrācijas projektā

Laiks, kad tuvojas Jāņi allaž ir bijis īpašas darbošanās pilns un spraigs - Jāņu mācību, Ielīgošanu un citu sarīkojumu bagāts. Šis gads, la...

Baltu Vienības uguns Sauliešu kalnā

Miķeļu gadatirgū Ķekavā

Ziemupē ma-DARĀ un Nīcā

Īsākās nakts fotostāsts