otrdiena, 2015. gada 22. decembris

JAUNĀ SAULE PIEDZIMUSI...


Bluķi ir vilkti, stiepti, ripināti un ugunī celti, velti un dedzināti!

Labās vēlmes ir skaļi paustas un klusībā cieši nodomātas.

Ziemassvētki četri brāļi pāri kalnu iet dziedādami, dancodami, kūpēdami... 

Pasaule pārtop un jauna Saule aust, jauna gaisma kalnā kāpj ...

Lai miežu vasariņa ir, lai lini gari, lai gotiņas raibaliņas možas un kumeļi veseli un sprigani.

Lai labs visiem jaunais Saules gads!

„Baltu ceļš” – baltu tradicionālā un senā kultūras mantojuma aizsargāšanai un tūrisma veicināšanai

Biedrības JUMALA pārstāve Gunta Saule piedalījās starptautiskā seminārā, kas bija veltīts jaunam un daudzsološam kultūras projektam BALTU CEĻŠ. Seminārs notika Šauļos un tajā piedalījās aptuveni 30 dažādu Latvijas tradicionālās kultūras organizāciju, biedrību, TIC un pašvaldību pārstāvji, kā arī pārstāve no Latvijas Kultūras ministrijas.

ceturtdiena, 2015. gada 17. decembris

Aicinām uz Bluķa vakaru Vecrīgā 21.decembrī!


Ziemas Saulgrieži ir tas īpašais laiks, kad vistumšākajā gada brīdī atgriežas gaisma – Saule. Tā kliedē tumsu un ar katru nākamo dienu ceļas Pasaules kalnā augšup. Svētkus, kurus mēs saucam par Bluķa vakaru, atzīmējušas un svētījušas tautas visā pasaulē.

Ar Bluķa vakaru beidzas iepriekšējais un sākas jaunais Saules gads. Aicinām būt vienotiem šajā vakarā un kopīgi gan domās, gan velkot bluķi, nest gaismu katra sirdī, mājā, novadā, valstī!

Vecrīgā Bluķa vakars notiks pirmdien, 21. decembrī no plkst. 18.00. Bluķa vilkšana Rīgā sāksies Rātslaukumā, turpināsies pa Vecrīgas ielām un laukumiem, noslēgsies ar bluķu ugunskuru un Ziemassvētku svinēšanu Rātslaukumā. Svētku norises vadīs Rīgas folkloras kopas GRODI, GARATAKA, BERENDEJKA, BUDĒĻI, RIJA, CEIDARI, VILCENES, DANDARI, LĀNS, KRULLA, VILKAČI un SKANDINIEKI, Rīgas Danču klubs, Katlakalna RĀMUPE, Bārbeles TĪRUMS un Līvānu CEIRULEITS.

otrdiena, 2015. gada 8. decembris

Dzērves un dzērvenes

Mūsu, RĀMUPES draugiem, Rīgas folkloras kopai LĀNS iznāk jauns mūzikas tvarts - ''Dzērves un dzērvenes''. Mēs priecājamies, sveicam un brauksim ciemā viņu košo koncertu klausīties, atvēršanas svinības kuplināt un līdzidziedāt. Piektdien, 18.decembrī septiņos vakarā Rīgas kultūras un mākslas centrā RITUMS.

sestdiena, 2015. gada 5. decembris

Bluķa vakars Katlakalnā aizskanējis ... Kaladū!!!

Kāds tas lietutiņš, kas šai vakarā, bij' - sudrabots vai parasts pelēkais - droši vien atkarīgs no katra vērotāja un Bluķa vakara dalībnieka paša. Lielā daļa Katlakalna viducī pulkā nākušo ļaužu nebijās ne tumsas, ne lietus, ne vēju auru, ne miglas ... ne dubļu (vietumis)... Katlakalna ielās.

Bet bluķa vilcēju pulks bija brangs, līksms un skaļš. Katlakalna kopas RĀMUPE aicināti daži bija pulcējušies pie Tautas nama jau savlaikus, citi pievienojās pa ceļam - no mājām, kurām garām gājām. Citviet mūs vēroja pa aizkaru maliņu, citviet sagaidīja atvērti vārtiņi un gaisma pie tiem: tajā sētā droši devāmies iekšā saimniekus iepriecināt ar jauku dziedāšanu un kopā ar viņiem viņu namam bluķi arī apkārt apvilkt - veselībai, labklājībai, priekam, auglībai....

pirmdiena, 2015. gada 30. novembris

Bluķa vakars Katlakalnā

Kad tuvojas arvien Ziemas vidus, Ziemassvētku laiks, jau izsenis ļaudis ir vilkuši bluķi no sētas sētā. Viens no ticējumiem vēsta, ka tas darīts tālab, lai bluķī visas gada nejaucības savāktu un ar līdzgājēju laba vēlējumiem vēlāk taptu sadedzināts, lai svētkus varam sagaidīt un jaunu gadu sākt no nejaukā tīri un laimoti. Bet bluķa vilkšanas izspēlei ir vēl kāda nozīme - tas ir arī kā vecās, pagājušās pasaules noārdītājs, pagājušā laika, gada iezīmētājs. Mēs, Bluķi vilkdami esam kā līdzdalībnieki laika un pasaules pārradīšanas norisēs. Kā līdzdalībnieki un kopus atbildīgie visām pasaules norisēm.

Uz kopīgu Bluķa vakaru Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE  aicina 5.decembrī. Sestdienas vakarā piecos satiksimies pie Tautas nama, ņemsim bluķi tauvā un vilksim to pa Katlakalna ielām – Pļaniekkalna, Naudītes, Asteru, Krizantēmu, Bērzu un Ievu ielu, un atkal Pļavniekkalna ielā atgriežoties, nonāksim pie nama, mūsmājās atpakaļ. Te nu mūs gaidīs ugunskurs, kurā ar laba vēlējumiem bluķi liksim iekšā un dedzināsim un arī, kā tas ikgadu Katlakalnā ir, no tā paša uguns ņemsim liesmiņas, ar kurām iedegsim brīnumsvecītes eglē. Būs rotaļas, dziesmas, kaļadas, danči, zirņi, un kopīgs prieks.

piektdiena, 2015. gada 27. novembris

RĀMUPE novembrī

Latvijas svētku mēnesis mums ritējis spraigi. Un vainagojies ar ne vienu vien prieku, ko gūst dodot, dāvājot laiku, uzmanību, dziesmu. Caur Lāčplēša dienas svētīšanu kopā ar Rīgas kopām Ritumā. Caur ceļiem Latvijas tālajā malā Atzelē. Caur sievu, vīru, dzīvības, asins, gudrības vārdiem, caur pavasara, vasaras un rudens pārdzimšanas un meža vārdiem, caur pūķu ceļiem un pirts takām līdz ar citām kopām – Vidrižu DELVI, Ciblas ILŽU, Rucavas etnogrāfisko ansambli, ar Rīgas GARATAKU un GRODIEM rituālajā uzvedumā Čūsku vārdi Mūzikas namā Daile. Tā ritējis un rit RĀMUPES ceļš novembrī, Sala mēnesī, sniegu un zemes iemigšanu gaidot. RĀMUPES Sintija ar savām meitenēm, Katlakalna bērnu folkloras kopas dalībniecēm, ir mīklas minējušas radio Greizajos ratos. Un noticis vēl daudz kas cits – katra paša RĀMUPES cilvēka sirdī, domā, sētā un pasaulē. Katram būtu, ko dalīties un par saviem ceļiem un redzējumiem stāstīt. Bet es par RĀMUPEs kopējiem darbiem, devumu un pieredzēto.

trešdiena, 2015. gada 25. novembris

Mellupos, Latvijas valsts dzimšanas dienas svinībās

Bijām aicināti kuplināt Latvijas dzimšanas dienas sarīkojumu Mellupos. Tāpēc šai reizē stāstījums par notikumu Ķekavas novada "putna" krāšņajā astē – Mellupos. Otro reizi RĀMUPES ļaudis bija tur. Tālajā Ķekavas novada malā. Mežiniekos, Mežgalos, Mellupes malā. Mums četrām rāmupietēm – Zandai, Aijai, Sintijai un Guntai, - īpašs prieks bija ne tikai dāvāt, bet arī baudīt sirsnību un radošo ļaužu elpu. Šai dienā, saulainā sarmainā sestdienā, 21.novembrī vietējā kultūras ligzdiņā, Mellupu sociālajā mājā, mellupieši svinēja Latvijas valsts dzimšanas dienu. Tika iedegtas sveces valsts karoga krāsās - Latvijas pagātnei, nākotnei un šodienai. Demokrātiski tika ievēlēti sveču iededzēji. Pagātni iededza viena no vecākajām mellupietēm – ilggadīgā novada pastniece Zenta Vanaga, nākotni – mellupiešu jaunās paaudzes pārstāve Katrīna Bluķe un šodienu – Ineta Boša, Mellupu sociālās mājas vadītāja un Viesturs Rencis, sarīkojuma vadītājs, daudzu Mellupu kultūras un radošo projektu iedvesmotājs un īstenotājs.

svētdiena, 2015. gada 22. novembris

Ceļojums uz Atzeles zemes malu

Valsts svētku mēnesis Katlakalna folkloras kopai paiet skaistu darbu un dziedāšanas jūrā. Vispirms jau ciemošanās Viļakā, Medņevā, Šķilbānos, Vientuļos, Vēršukalnā. Vietās, kur Tradīcija dzīvāka par dzīvu – kur viedās ABRENĪTES sievas kopj sakrāto dziesmu un dzīves zināšanu pūru, kur Medņevas EGLE apgūst un daudzina no Medņevas Etnogrāfiskā ansambļa sievām iekrāto mantojumu. Kur Upītē jaunieši, Slišānu dzimtas iedvesmoti turpina darboties, neskatoties uz šķietami mazo iedzīvotāju skaitu un tuvienes tukšajām sētām. Un Vēršukalnā, kur sakrātas ne vien skaistas materiālas, muzejiskas vērtības – segas, izšuvumi, adījumi un plašs no trimdas saņemto grāmatu krājums, kur stāsta senus dzimtu stāstus un cep lauku maizi.

Ja parādās ar asti - vēl nav beigas, ja parādās bez astes - beigas...

Kā šo Ievas Vaivodes un pārējo klausītāju mīklas min māmiņa Sintija Strode (radoša personība: darina bērnu rotaļlietas, šuj, ada, tamborē, mezglo, auž, glezno, darbojas dārzā un gardi gatavo ēst. Patīk antīkas lietas, tāpēc tās atjauno un dod tām otru dzīvi. Dzied folkloras kopā Rāmupe) ar trim meitām: 10 gadīgo Unu Ušacku (daudz lasa, pēta kukaiņus, putnus un augus, dejo tautas dejās un apmeklē keramikas pulciņu, dzied Katlakalna bērnu folkloras kopā), 7 gadīgo Santu Ušacku (dzied skolas ansamblī un Katlakalna bērnu folkloras kopā, mājās darina rotas, zīmē, tamborē, brauc ar riteni un mīļo vistas) un 4 gadīgo Aiju Ušacku (zīmē un mācās burtus, dzied Katlakalna bērnu folkloras kopā) no Katlakalna, klausieties raidījumā.

Un mīklu uzdevējos ir arī ķekavietis Oskars Stalts no Staltu dzimtas.


otrdiena, 2015. gada 17. novembris

Latvijas dzimšanas diena Mellupos

Ko tev vēl vairāk, Tēvzeme, par sirdi varu dot! /Andrejs Eglītis/

21.novembrī plkst.13.00 Sociālās mājas zālē 
  • Atklāsim novadnieces Dagmāras Lauriņas mākslas darbu izstādi, 
  • Velta Strazdiņa izstāstīs dzejnieces Melnupju Marijas traģisko un mīlas pilno stāstu
  • Aizsāksim akciju “Ozola stāsts”. 
Pasākumu kuplinās un uz līdzidziedāšanu rosinās Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dalībnieki.

piektdiena, 2015. gada 13. novembris

Sala laiks, Mārtiņu mēnesis

Vēl kamēr debesu jumā otrais Mēness pēc Rudenājiem izdilst, ilgst Veļu laiks. Vēl pieminami, atcerami senči, vēl dedzināmas sveces un ugunskuri kapsētās, Māras svētnīcās, ģimeņu, saimju un kopienu svētvietās. Vietumis jau veļus aicina un pamielo vēl līdz Ziemassvētkiem, bet izteiktākais Veļu laiks jau būs izritinājies. Jauns Mēness iesākas Lāčplēša dienas vakarā. Bet redzams taps kādus pāris vakarus vēlāk. Tad dabā sākas Sala mēnesis, Sala laiks. Arī par Mārtiņa mēnesi vai Mārtiņu laiku reizēm dēvēts.

pirmdiena, 2015. gada 9. novembris

Vai tādēļ nedziedāju?

2015. gada 11. novembrī no plkst. 18.00 līdz 22.00 Kultūras un tautas mākslas centrā „Ritums”, Jaunielā 29a norisināsies Lāčplēša dienai veltīts pasākums ar folkloras kopu sadziedāšanos „Vai tādēļ nedziedāju?”

Pasākumā sadziedāsies folkloras kopas „Krulla”, „Budēļi”, „Laiva”, „Savieši”, „Lāns”, „Garataka”, „Grodi” „Rāmupe”, „Vilcenes”, „Vilkači” un „Skandinieki”.

trešdiena, 2015. gada 4. novembris

Ziemassvēku puzuru darināšanas darbnīca

2016.gada 25.novembrī plkst. 18.00-21.00 Ziemassvētku puzuru darināšanas darbnīca kopā kopā ar meistari INDRU KADAKU, vienu no apgādā Jāņa sēta 1993.gadā iznākušās grāmatas PUZURI līdzautorēm. Plakātā gan ierakstīta Madara Briede, bet dzīve jau reizēm ievieš savas korekcijas.

Laiks no Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem ir tumšākais visā gada ritā. Un ja vēl pie tam arī sniegs nav uzsnidzis, kā diezgan bieži arī notiek... Ļaudis jau kopš aizlaikiem tiekušies tumšo laiku darīt gaišāku. Ne tikai ar sveču un skalu uguns gaismu savu dzīves telpu izgaismojot, bet arī gaišas domas domājot, gaišus darbus darot un gaišas dziesmas dziedot.

sestdiena, 2015. gada 31. oktobris

Ar stāstniekiem Kaldabruņā

Ir Latvijā Kaldabruņa. Vieta, tālu Sēlijā, starp Rubeņiem un Bebreni, kur, kā vēsta vietējie, savulaik kaltas bruņas. Un ir Latvijā stāstnieku kustība, kuras viens no kūrētājiem ir Guntis Pakalns.

Šoruden atkal, laikā, kad dzeltenu, iesārtu un oranžu lapu klājiens sedz zemi un ikbrīd vēl jaunas lapas no kokiem krīt lejup, Kaldabruņā notika 3.Stāstnieku diena. Un stāstnieki no Rīgas, Pilsrundāles un Ķekavas arī te bija nonākuši. Guntis Pakalns, Aelita Ramane, Aija Avotiņa un es, šī apraksta autore, Gunta Saule. Iedvesmot un iedvesmoties. 

ČŪSKU VĀRDI Mūzikas namā DAILE




svētdiena, 2015. gada 25. oktobris

Veļu laiks. Dievaines

Pirmais, kas nāk prātā par Veļu laiku domājot, ir miglas.

Citiem šķiet, ka Veļu laika miglas ir aukstas, citiem, ka tās ir tās, it kā caurspīdīgās.

Grūti pateikt, kas šo sajūtu rada, bet "manas" Veļu laika miglas ir siltās, smagnējās, biezās, it kā vatainās un apņemošās. Visapkārt valda klusums, siltums un rēns miers. Trūdošo lapu smarža. Krāsains gaiss, kas pat lietainās dienās ienes saulainu gaismu no dzeltējošām, sārtošajām koku lapotnēm gaisā un uz zemes. 

Mūsu pasauli piepilda oktobris, Zemlikas, Veļu mēnesis.

pirmdiena, 2015. gada 19. oktobris

Seno amatu darbnīca - Meldru pinumi

Klāt jau vēsie un tumšie rudens vakari. Darbi laukā jau padarīti. Nu var ķerties pie istabas darbiem. Arī mēs Katlakalna Seno amatu darbnīcā atsākam savas tikšanās un sanākšanas. Sāksim mācīties no jauna, arī turpināsim iesākto vai kādā brīdī atgriezīsimies pie pagājušā gada darbnīcām.

Pirmā šīssezonas Seno amatu darbnīca Katlakalna Tautas namā notiks 28.oktobrī no 18.00. Un tā būs Meldru pinumu darbnīca. Meistare INETA VĒVERE stāsta, ka pīšana ar meldriem var kļūt par patīkamu brīvā laika aizpildīšanas iespēju. Patīkamu arī tālab, ka rezultāts ir uzreiz redzams, pievilcīgs, dabisks un praktisks. No meldriem katrs pats var pagatavot mājoklim vai darbavietai, sev, vai citam, kādu praktiski izmantojamu un skaistu priekšmetu, dekoru, rotaļlietu. Meldru pīšanas darbnīcās varēsim apgūt pamatiemaņas zobainās pīnes pīšanā un šūšanā, spirāles tehnikas pīšanā, lellīšu siešanā. (3 dažādas tehnikas).

piektdiena, 2015. gada 16. oktobris

Mans stāsts par 1.Vidzemes Stāstnieku festivālā piedzīvoto

Daļa no stāstniekiem pie Lucas muižas pagraba durvīm
Gunta Saule, RĀMUPE dalībniece

Kad nu lielais Laika un notikumu kārtotājs bija visu tā ievirzījis, ka šī nedēļas nogale iegadījās brīva, tad izlēmām to aizņemt ar 1.Vidzemes Stāstnieku festivāla apmeklēšanu. Un laiku no piektdienas vakara līdz svētdienas pēcpusdienai abas ar RĀMUPES Sintiju pavadījām jaukā stāstnieku pulkā Valmieras pusē, teju pašā Vidzemes sirdī.

trešdiena, 2015. gada 14. oktobris

Katlakalna III Starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI aizskanējis

Šogad Rudenāji Katlakalnā tika svētīti ar sparu un vērienu, - ar tuvākiem un tālākiem viesiem un savējiem kopā. Katlakalna 3. Starptautiskais folkloras festivāls trīs dienu laikā paguva pabūt un svētību nest Katlakalnā, Ķekavā un Rīgā. 

Rudenāji ir viena no košākām reizēm gadā, - gadskārtu svētku svētīšana mijas ar ražas daudzināšanu. Rudens svētku kopums. Ar daudzām un dažādām norisēm, rituāliem, skaniskām, dejiskām, nopietnām un arī jautrām izdarībām.

ceturtdiena, 2015. gada 8. oktobris

Klāt Veļu laiks. Dievaines

Vēsās vakara miglas, rudens trūdošo lapu smarža..... mazliet rēnuma, rimuma, mazliet apcerības un klusuma. Tāds laiks. Veļu laiks pēc senām tradīcijām sākas pēc Miķeļiem. Tas ir Dievaiņu laiks, Senču pieminēšanas, pateicības laiks. Mēs, šai Saulē dzīvodami ticam laika un pasaules nebeidzamībai, ticam un zinām, ka pastāv mūžīgais ritējums, kurā ir gan redzamie, šīssaules laiki, gan "it kā" neredzamie, Viņsaules laiki. Jā, un mēs ticam tam, un ne viens vien no mums to jūt un apzinās, ka mūsu priekšteči mums palīdz - mēs itin bieži mūsu sarežģītajos dzīves brīžos sajūtam neizprotamu atbalstu, it kā nez nokurienes saņemtu padomu rīcībai, it kā bez mūsu palīdzības atšķetinās kāds sāpju vai sarežģījumu vai dzīves ikdienas grūtību mezgls. Mēs domājam - kas gan ir šie neredzamie palīgi, no kurienes gan nāk risinājums it kā nerisināmā grūtību mudžeklī...

trešdiena, 2015. gada 7. oktobris

Teatrālajā kafejnīcā Teika par dzintaru

Katlakalna Tautas namā ik pa laikam sanāk kopā teātra draugi. Skatīt kādu jauku izrādi, protams, vispirmām kārtām, bet arī omulīgi pavadīt laiku domubiedru un draugu sabiedrībā, iemalkot vīnu vai smaržīgu tēju vai kafiju. Katlakalna Tautas namā ik pa laikam durvis ver Teatrālā kafejnīca - sirsnīga un gaiša vieta teātra mīļiem.

Teatrālajā kafejnīcā 17.oktobrī četros pēcpusdienā viesos būs kurzemnieki. Teātra un folkloras draugi no Puzes. Puziši, kā viņi paši sevi dēvē. Un tad nu puziši izrādīs katlakalnietes, Tautas nama vadītājas Aijas Vitmanes lugu "Sena teika par dzintaru". 

Kā stāsta lugas autore, Aija pati, tās stāsts ir sens kā pati pasaule. Teika ir par mīlestību, kurai jāiztur pārbaudījumi un grūtības. Un tikai tie, kuri patiesi mīl un patiesi tic savas tautas garīgajām vērtībām, tiek ar šo pārbaudījumu galā. Dzintars ir simbols, pēc tā visi tiecas, bet īsto laimi tas atnes tikai patiesajiem. Ir jau vajadzīga arī gudrība, tāpēc talkā nāk zāļu sieva ar savu viedo prātu un zināšanām. Meklētājiem noder un palīdz arī stiprie vārdi. Izrāde raisa pārdomas par smalkajām zināšanām, viedumu, tiekšanos pēc cēliem mērķiem, mīlestību, patiesumu un par to, cik ļoti šodienas steigā un prakticismā tā pietrūkst un vai tas tiek īsteni novērtēts.

sestdiena, 2015. gada 3. oktobris

RĀMUPES ceļš senajā pilsētā Kauņā un festivālā BALTŲ RAŠTAI-2015

Kad tu iebrauc naktī, tumsā
Brīnišķā pilsētā Kauņā
Basām kājām aust rīts
Un saule brien pār miglainaiem jumtiem.

Tā gandrīz arī bija. Pulks RĀMUPES ļaužu, - Ingrīda, Kristīne, Aija, Māris, Gunta un mūsu atbalstītāja Ina cauri sestdienas vakara sastrēgumiem un līdzi auto straumēm devāmies ceļā. Lai nākošo dienu satiktu kaimiņzemes Lietuvas senajā galvaspilsētā, mītiskā un mistiskā divu upju satekas vietā Kauņā.

trešdiena, 2015. gada 30. septembris

RĀMUPE Latvijas radio par Veļu laiku jeb Dievainēm


29.septembrī mēs, septiņas RĀMUPES dalībnieces, Kristīne, Ingrīda, Gunta, Sintija, Anita, Aija un Dzintra, ciemojāmies Latvijas Radio. Ivetas Medenes tradīcijām veltītajā raidījumā "Laikarata riti" stāstījām par to, kā mēs pavadām Veļu laiku un daudzinām veļus, kā arī dziedājām Veļu laika dziesmas.


Nāci, nāci, Veļu māte, 
Ko par miegu bēdājies,
Atradīsi biezu putru 
Gara galda galiņā.

>>><<<

Sena teika par dzintaru


piektdiena, 2015. gada 25. septembris

RUDENĀJI-2015. Latvijas kopas.

Latviešu Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa RĒVELE

Kopa dibināta 2011. gada sākumā Tallinā. Tajā darbojas gan Igaunijā dzīvojošie latvieši un viņu bērni, gan citu tautu pārstāvji. Kopas vadītāja Laura Šmideberga, cenšas tās dalībniekiem nodot labākās Latvijā pārmantotās “Skandinieku” tradīcijas un uzskata Helmī un Daini Staltus par saviem galvenajiem iedvesmotājiem.

ceturtdiena, 2015. gada 24. septembris

RUDENĀJI-2015. Ārzemju viesi. MEDGRINDA

"Medgrinda" (tiešā tulkojumā koka grīda) ir senākais Lietuvā atrastais koka dēļiem klātais ceļš (III - V gs.), arheologi to atklāja Kērnaves pilskalna pakājē, Pajauta ielejā. 

Arī 2012. gadā nodibinātā folkloras kopa MEDGRINDA izvēlējusies iet seno ceļu.

Ansambļa dibinātāja - etnomuzikoloģe Kristina Stankevičienė. 

trešdiena, 2015. gada 23. septembris

Rudens ražas svētki Brīvdabas muzejā

Ik rudeni pienāk tāds brīdis, kad top skaidrs - vasara šimbrīžam prom. Dienas jau sarukušas īsākas par naktīm, tumsas laika arvien vairāk. Pienācis laiks novērtēt un izrādīt gada devumu. Visās malās notiek Rudenāju svētīšana - ar lielākiem un mazākiem godiem, ar kuplākiem un rāmākiem rudens tirgiem un tirdziņiem. Ir klāt tradicionālais Rudens Ražas svētku laiks arī Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā. Kā pastāstīja, muzeja Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs Igors Ziemelis, šogad Rudens Ražas svētki muzejā norisināsies svētdien 27.septembrī no plkst. 10:00 līdz 16:00. Būs gan ražas tirdziņš, gan kulšanas darbu demonstrējumi, gan ķirbju zupas duelis, gan iespēja baudīt daudzveidīgu folkloras kopu sniegumu.

Svētkus kuplinās Katlakalna III Starptautiskais folkloras festivāls “Rudenāji”. No plkst. 11:00 līdz plkst. 14:30 Rudens ražas svētku laikā apmeklētājus ar „rudenāju” dziesmām, dančiem, spēlēm un darbošanos priecēs folkloras kopas - vīru kopa LÜÜ-TÜRR no Igaunijas , „RĒVELE, kurā darbojas ļaudis gan no Igaunijas, gan Latvijas, Lietuvas MEDGRINDA un Baltkrievijas GUDA, kā arī, protams, kopas no Latvijas novadiem – Katlakalna RĀMUPE, GRODI un GARATAKA no Rīgas, Bārbeles TĪRUMS un citi.

otrdiena, 2015. gada 22. septembris

RUDENĀJI-2015. Ārzemju viesi. GUDA

GUDA (Baltkrievija, Minska) - baltkrievu etno folka grupa - dzied, muzicē, dejo. Kopas vadītāja Viktorija Mihno (Вікторыя Міхно)

GUDAs dalībnieki savas tautas, baltkrievu, seno folkloru uzskata par patiesi neizsīkstošu avotu un nerimstoši un ar pietāti rūpējas par tā popularizēšanu. Galvenokārt kopas repertuārā ir senās rituālās un ieražu dziesmas, un tradicionālās dejas (danči).

pirmdiena, 2015. gada 21. septembris

RUDENĀJI-2015. Ārzemju viesi. LÜÜ-TÜRR



Vīru kopa LÜÜ-TÜRR ir no nelielas pilsētiņas Arukīlas, netālu no Tallinas Harju apriņķī Igaunijā. Kopas vadītājs Tīts Sāre (Tiit Saare).

LÜÜ-TÜRR ir kolorīta igauņu vīru kopa, pārstāv regilaul dziedāšanas veidu, dzied arī mūsdienu tautasdziesmas un t.s. nerātnās dziesmas. 

sestdiena, 2015. gada 19. septembris

Sveicam!!!

Katlakalna Tautas nama vadītājai, RĀMUPES ciešai atbalstītājai un dalībniecei AIJAI VITMANEI 19.septembrī dzimšanas diena!!! 

Sirsnīgi sveicieni, - daudz labās laimes un arvien saglabāt neizsīkstošu darbīgumu, degsmi, aizrautību!!! 

Lai izdodas cerētais, vēlētais, gribētais!

sestdiena, 2015. gada 12. septembris

Par dalību festivālā BALTŲ RAŠTAI

Šoruden VII Starptautiskajā folkloras festivālā BALTŲ RAŠTAI Kauņā piedalīsies arī Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE pārstāvji. Tā kā piedāvājums un aicinājums nāca strauji, pēkšņi, negaidīti, tas ir gluži kā Izaicinājums un būsim skaitā ļoti nedaudzi. Mēs atklāsim svētdienas koncertu „Lek gervi, lek gerveli“, ko varētu tulkot kā "Lidojiet, dzērves, lidojiet, dzērvēni!". Un tas notiks vēsturiskajā Lietuvas Republikas Prezidenta pilī Kauņā. Tāda saglabājusies kopš laikiem, kad Kauņa bija Lietuvas galvaspilsēta.

Kauņas Tautas mākslas centrs un Kauņas pašvaldība ik gadu, laikā pirms Baltu vienības dienas (22.septembris), rīko Starptautisku bērnu folkloras festivālu BALTŲ RAŠTAI (Baltu raksti). Festivāls ir veltīts bērniem, jaunatnei un vietējiem Kauņas ļaudīm un viesiem. Un tā mērķis iepazīstināt skatītājus un klausītājus ar seno tradicionālās kultūras mantojumu, kas kopš aizlaikiem veidojies un kopts Baltu zemēs, tai skaitā Baltkrievijā, kā arī Polijā un Krievijā, jo īpaši senās Prūsijas daļā.

pirmdiena, 2015. gada 7. septembris

BALTŲ VIENYBĖS UGNIES SĄŠAUKA / BALTU VIENĪBAS UGUŅU SASAUKSME-2018

2018. g. 22. septembrī (sestdienā) laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00, lai daudzinātu Baltu vienības dienu, aicinām visus baltu pēctečus Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un visā pasaulē iesaistīties Baltu Vienības uguņu sasaukšanās norisē un aizdegt ugunis kalnos, pilskalnos, svētkalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās.

Jau devīto gadu BALTU VIENĪBAS ugunskurs degs arī Sauliešu pilskalnā Katlakalnā. Mūsu uguņos vairāk tiek uzsvērta baltu tautu un mūsu brāļu igauņu vienotība, sadraudzība, savienība. Mūsu kopīgās kultūras vērtības - dziesmas, dejas, stāsti, rituāli. Arī šogad sanāksim daudzināt mūsu VIENĪBU, stiprināt paši sevi šai vienībā, kopīgi dziedāto dziesmu radītajā Vienības laukā. BALTU VIENĪBAS uguni Sauliešu pilskalnā plkst. 20.00 iedegs Katlakalna RĀMUPE. Satiksimies plkst. 19.30 pie Katlakalna Tautas nama, tad Lāpu gājienā dosimies uz pilskalnu.

svētdiena, 2015. gada 6. septembris

SABERI - Rudenāju svētki Ķekavā

Gadskārtējais rudens Ražas tirgus Ķekavā pie Doles Tautas nama šai reizē būs mazliet citāds, - kuplāks, skanīgās, dejojošāks.... jo tajā rudens svētkus SABERUS svētīs III Starptautiskā folkloras festivāla dalībnieki - folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi no Latvijas novadiem, kā arī no Lietuvas, Igaunijas, Baltkrievijas un Somijas.

Dienu atklājot tirdziniekus, skatītājus un citus svētku viesus priecēs Katlakalna deju kolektīvs SAVIEŠI ar savām līksmām rudens dejām. Savukārt RUDENĀJU festivāla viesu kopas no desmitiem rītā līdz pat vieniem dienā te nu dižosies un līksmos uz nebēdu - patiešām svētīsim prieku par vasaras devumu dārzos, druvās, laukos un pļavās, bišu dravās un tīrumos. SABERI, kā esam nodēvējuši šos svētkus, ir sens rudens ražas svētku nosaukums un radies no tā, ka kopā tirgū sanākušie ļaudis ziedo no sava dārzeņu un augļu klāsta - pateicībai par šīgada ražu un nākamā gada auglībai. Viss saziedotais tiek sabērts kopā. Tā ir sena un teju jau aizmirsta tradīcija, ko esam domājuši atjaunināt un atdzīvināt.

otrdiena, 2015. gada 1. septembris

Katlakalna III Starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI


Katlakalna III Starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI notiks no 25.-27.septembrim Katlakalnā, Ķekavā un Rīgā. 

RUDENĀJI ieskanēsies piektdienas, 25.septembra, vakarā. Plkst. 18.00 ar dūdu, bungu un tauru skaņām, ar uguņu gaismām, dziesmām un uzrunām atklāsim festivālu pie Katlakalna Tautas nama. Tad dosimies spilgtā un skanīgā Lāpu gājienā uz Sauliešu pilskalnu, kur kursim Rudenāju ugunskuru, ziedosim mūsu nestās veltes un ziedus pateicībā par vasaras devumu. Iejutīsimies un radīsim, atcerēsimies un atkārtosim sen notikušās un no jauna atradītās, atcerētās rituālās rotaļas, spēles, dziesmas un dejas. Baudīsim Rudenāju goda mielastu.

svētdiena, 2015. gada 30. augusts

Silu mēnesis

Reizumis to dēvē arī par viršu, pīlādžu, brūkleņu, dzērveņu vai riekstu mēnesi. Aizlido gājputni un čūskas lien zemē. Kokiem sāk dzeltēt lapas. Apjumību, Appļāvību, Saberu - otro ražas svētku, svētīšanas laiks. Lietuviski - rugsėjis, poliski - wrzesień, baltkrieviski - верасень. Sennorvēģi to dēvējuši par rudens vai ražas mēnesi vai arīdzan par auksto Zivju mēnesi


otrdiena, 2015. gada 25. augusts

RĀMUPES vasaras izskaņa ... Ziemupē, maDARĀ, Bārtā

Akmenī rakstītie, metālā kaltie raksti,
Dzintarā mezglotais, ieburtais, atburtais spēks
Jūŗas rāmumā viļņi un kāpu smilšu soļi vēsie
Elpo Zeme, un Saule, un Debess
maDARĀ
Sapņus, gleznas, dzeju un dziesmas, 
stāstus, un jaunus sapņus 
RADA ļaudis
maDARĀ
uguns liesmotais ceļš mežā, jūras kāpās un liedagā
Saules un Mēness ceļš
Jūrā un Debesīs
maDARĀ

ZALTIS PACEĻ GALVU

ceturtdiena, 2015. gada 6. augusts

22. augustā Ziemupes jūrmalā jau ceturtais atpūtas pasākums „maDARA”


22. augustā no plkst. 14:00 Ziemupes jūrmalā norisināsies jau ceturtais atpūtas pasākums „maDARA”. Šogad pasākums plānots ne tikai muzikāls, bet izzinošs, ne velti par pasākuma vadmotīvu izvēlēts zalktis. 

Šogad pasākumā dalību jau apstiprinājuši: Katlkalna folkloras kopa „Rāmupe”, mūzikas grupa „LATA DONGA”, jauniešu pūtēju orķestris „Auce”, folkloras kopa „Sudobri”, folkloras kopa „Kurtuove” (Lietuva), Jana Egle, Jānis Rūcis, Ineta Stadgale, Sanita Stepena, Dace Metēja, Valters Artūrs Vītols ar radiem un draugiem (Pūķspārna vasaras skola), loka šāvēju klubs „Curland”, Ilze Vainovska (zīmols „Noķerts Liepājā”), dzintara un seno rotu meistars Valentinas Dilginas (Lietuva), Maira Rībena (Akmens raksti), Voldis Prancāns (biedrība „Viedums”). Būs iespējams noskatīties populārzinātnisko dokumentālo filmu “Kurši”. Un tas nebūt vēl nav viss.

Par vēdera labsajūtu rūpēsies kafejnīca „Kursas Putni”.

piektdiena, 2015. gada 31. jūlijs

Rudzu, Viršu mēnesis

Reizumis tiek saukts arī par Riekstu mēnesi. Brāļu tauta lietuvieši to dēvē par rugpjūtis, baltkrievi - par жнівень, poļiem tas ir sierpień.

Arī Rudzu mēnesī, līdzīgi kā citos, ir vairākas iezīmdienas. Protams, starp visām tām var atrast kādu zināmu likumsakarību, saistību un līdzīgas svētīšanas iezīmes. Kā jau liecina senais nosaukums, rudzu mēnesis visvairāk ir saistīts ar rudzu ražu, ar pirmās vasaras ražas daudzināšanu. Ar pateicību Mārai, Pērkonam. Jau sākot ar Jēkabiem un Annām, kas mūsdienu kalendārajā sistēmā iekrīt vēl jūlijā, bet zināmā mērā jau ir tāds kā augusta sākums.

Kā dejo čūska? Čšššššš...ššš... Čūska dejo klusi, klusi, slīdoši, slīdoši...


Ernests Spīčs *

Mūsu valodas jēdziens, kas ietverts čukstošajā vārdā “čūska”, ir pasaules radīšanas mīta pamatā un ir tik sens kā pasaule. Tas ir ļoti ietilpīgs jēdziens un skar tik dziļus zemapziņas slāņus. Pat slavenais rumāņu reliģiju pētnieks Mirča Eliade ir dabūjis nopūlēties, lai uzrakstītu savu slaveno lugu “Čūska” (rum., Serpele), ko veiksmīgi iestudēja režisora V.Kairiša komanda Jaunajā Rīgas teātrī un kurā bija gods piedalīties arī šo rindu autoram. Tas ienāca prātā, kad ieraudzīju festivāla "Baltica" afišā, ka Koka Rīgas centrā, kas atrodas Krāsotāju ielā, būs izrāde “Čūsku vārdi”. Nolēmu aiziet un nenožēloju. Pat vēl vairāk! Esmu sajūsmināts un gribu padalīties savā sajūsmā ar citiem. 

Lūk, augstāk redzama Aurēlijas Rancānes radītā izrādes afiša, kas tā pievilka manu uzmanību, jo ļoti atšķīrās no citām festivāla Baltica afišām.

trešdiena, 2015. gada 29. jūlijs

Projekta JOIKAS UN DAINAS darbnīcās arī RĀMUPES dalībnieki

Foto: Jordi NN
Lai arī sāmu tauta dzīvo diezgan netālu no mums latviešiem, tomēr šķiet, ka es nebūšu vienīgā, kas viņus uzskata par mazliet mītiskiem, noslēpumainiem, eksotiskiem ļaudīm - ļoti citādiem, kā esam mēs, balti. Kopš bērnības ne vienu vien no mums ir valdzinājušas savādniecisko sajūtu modinošās sāmu tautas pasakas. Šķiet, ka sāmi daudz ko no tā, no kā viņi ir nākuši un dēļ kā mums šķiet tik valdzinoši, ir saglabājuši arī mūsdienās un joprojām ir mītiem un teiksmainiem stāstiem apdvestie ziemeļbriežu mednieki, joikotāji, šamanisko tradīciju zinātāji un praktizētāji.

svētdiena, 2015. gada 26. jūlijs

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA-2015 aizskanējis

Arī Katlakalna folkloras kopai RĀMUPE tas bijis spilgtu notikumu un jaunas, īpašas pieredzes bagāts. Balticas atklāšana - skaistie, atmiņas un jūtas iesildošie un atmodinošie mirkļi pašā Vecrīgas viducī - ar Balticas dūdu skaņām, ar Rīgas domes pārstāvju, ar rīkotāju un atbildīgo uzrunām, sveicinājuma un laba vēlējuma vārdiem, arī ar BALTICA 10-gades Latvijā izstādes atklāšanu.

sestdiena, 2015. gada 4. jūlijs

Sena teika par dzintaru

Kādas nejaušības vai īpašas sagadīšanās pēc tieši 27.jūnijā, dienā, kad mēs ieskandinājām Starptautisko folkloras festivālu BALTICA, ventiņu pusē, Ventspils Amatu mājā, izrādīja Katlakalna Tautas nama vadītājas un folkloras kopas RĀMUPE administratores, Aijas Vitmanes lugu "Sena teika par dzintaru". Teika tika izstāstīta un izspēlēta kārtējās Ventiņu dižošanās dienas ietvaros. Galvenie spēlētāji - Puzes amatierteātris. Bet visu kuplināja arī Lienītes Čačes vadītoā Puzes folkloras kopa SĪTAVA.

piektdiena, 2015. gada 3. jūlijs

RĀMUPE BALTIKĀ

Šogad ir atkal Latvijas gads Starptautiskajā folkloras festivālā BALTICA. Tās laiks ir 16.-19.jūlijs. Šī gada tēma - Mantojums un īpašā vieta Latgale. Tradicionālajām vietām Rīgai un Turaidai pievienojusies ne tikai Rēzekne un Rēzeknes novada pagasti, bet vēl vairākas vietas, kas varbūt nemaz nav ar Latgali tieši saistītas, tomēr - skaidri zināms, ka latgaļi ir visur, tālab arī Latvijas Latgales Baltica pārskanēs teju visu Latviju. Tradicionālā dziedāšana, muzicēšana, danči un stāsti būs sastopami arī Lielvārdē, Dikļos, Aizkrauklē, Cēsīs, Viļakā, Līvānos, Talsos un citviet. Visiem būs iespēja baudīt ne tikai vietējo, Latvijas folkloras kopu, kaimiņvalstu - Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas viesu uzstāšanos, bet arī tālāku ciemiņu priekšnesumus. Būs dziedātāji, muzikanti, dejotāji un stāstnieki no Portugāles, Gruzijas, Norvēģijas, Īrijas, Ukrainas, Polijas un Spānijas.

trešdiena, 2015. gada 1. jūlijs

Čūsku vārdi. BALTICA-2015

Ir čūskas un rupučus tie cilāja par dievekļiem, ko baroja ar pienu un citu ēdamo, tos turēdami tādos īpašos podos, ko mēdza izpušķot ar vārpām un puķēm.
(K. Šulcs, Kurzemes stāstu grāmata, 1832.gads)

Čūska – māsiņa, brūtīte, ķēniņiene, garais putns, kūlainīte, mīļā Māra... Starpniece starp debesīm un zemi, starp zemi un pazemi. Auglības, pazemes pasaules spēka, vieduma, sākotnes un atjaunotnes simbols, nebeidzama parādību riņķojuma un dzīvības enerģijas pieplūduma avots. Svētīga un bīstama.

svētdiena, 2015. gada 28. jūnijs

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA ieskandināts. Arī Katlakalnā.

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA ieskandināts. Arī Katlakalnā. Ar skanīgu Rīgas kopu RIJA, SAUCĒJAS, BERENDEJKA, KARAGOD, LĪVLIST, Olaines DZEDZIEDA un Katlakalna RĀMUPE dziedāšanu, muzicēšanu, sarotaļāšanu.

Bet viss sākās ar divu galu gājienu - izstaigājot Pļavniekkalna ielu visā garumā - no Bērzu un Krizantēmu ielas krustojuma līdz pat Ādiņu pieturai otrā Katlakalna ielas galā. Ar košu dziedāšanu gājiena laikā un rotaļām krustcelēs un pieturvietās.

trešdiena, 2015. gada 24. jūnijs

BALTICA, Ieskaņas sarīkojums Katlakalnā

Skaistā un notikumiem bagātā laikā - Jāņu - Vasaras saulgriežu svētīšanas laikā Katlakalnu un folkloras kopu RĀMUPE sagaida vēl viens jauks un priecīgs notikums. 27.jūnija pievakarē ieskandināsim Starptautisko folkloras festivālu BALTICA. 

Vispirms, jau no sešiem vakarā, pulcēsimies abos Katlakalna galvenās ielas - Pļavniekkalna ielas galos, kur sāksies Ieskaņas gājiens, lai iznestu, izskandētu ieskandētu tautas dziesmu visā Pļavniekkalna ielas garumā. Katlakalna-Pļavniekkalna iedzīvotāji varēs pievienoties mums gājienā. Bet varēs arī mūs sagaidīt jaukajā Atpūtas vietā Nēģīši, kur no septiņiem notiks Ieskaņu koncerts.


svētdiena, 2015. gada 21. jūnijs

Kad ielīgojām Jāņus Rīgas Bastejkalnā

Jau gadus desmit sena vēsture ir Jāņu ielīgošanai Rīgas viducī, Bastejkalnā. Kopā sabrauc vairākas Rīgas un tuvākās apkārtnes folkloras kopas, lai dalītos savās zināšanas, pieredzē, dziesmās, rotaļās - Jāņu svinēšanas prasmēs. Bastejkalns smaržo madarās, kalmēs, papardēs. Nāk meitas pīt vainagus un vītnes. Un ierāda šīs senās prasmes arī Rīgas ļaudīm un viesiem, kas šo Jāņu ielīgošanas laiku jau ir paguvuši iemīļot un allaž aizrautīgi spieto ap Jāņu zāļu vāliem, pašiem Jāņa bērniem, līgotājiem, rotaļu un danču vedējiem. Arī pašiem ielīgošanas meistariem - vainagu vijējiem, siera sējējiem, Jāņu kalna iekārtotājiem, dziedātājiem, muzikantiem šis ir iepriecinošs laiks - ir līksmi svētīt svētkus pašiem savā pulkā un ir līksma dāvināšanas sajūta, nesot pieredzi un svētku garšu pilsētniekiem, kas varbūt tieši šādu norišu iedvesmoti reiz ķersies paši pie savu Jāņu rīkošanas un svētīšanas.

Šai reizē Jāņu ielīgošanu Rīgas Bastejkalnā kuplināja Rīgas GRODI, GARATAKA, BUDĒĻI, SKANDINIEKI, KRULLA, CIGUZIS, SAVIEŠI, VILCENES, VILKAČI, BERENDEJKA, DANDARI, Rīgas danču klubs, Katlakalna RĀMUPE, Mālpils MĀLIS.

Patiešām, - jau sesto gadu Katlakalnā darbojas folkloras kopa RĀMUPE un jau sesto gadu arī mēs bijām Rīgas Bastejkalna ielīgotāju pulkā. Šī ielīgošanas diena mums izvērsās gana bagāta un spraiga, jo pa dienas vidu Jāņu dziesmu un rotaļu prieku nesām Māras centrā, kur arī viesojamies jau otro gadu pēc kārtas citādi mīlestības, vecāku rūpju un gādības mazliet apdalītajiem bērniem nesdami kaut mazumiņu no savas Jāņu prieka un gaismas garšas.

Jāņu mācības Integrācijas projektā

Laiks, kad tuvojas Jāņi allaž ir bijis īpašas darbošanās pilns un spraigs - Jāņu mācību, Ielīgošanu un citu sarīkojumu bagāts. Šis gads, la...

Baltu Vienības uguns Sauliešu kalnā

Miķeļu gadatirgū Ķekavā

Ziemupē ma-DARĀ un Nīcā

Īsākās nakts fotostāsts