Ziemas vidus laiks

Lai arī ziemas vēji nav visur Latvijā satinuši sniegotas vērpetes un izklājuši baltās, biezās un pūkainās sniega segas ieslēpdami mūsu rudzu druvas un bišu stropus sargājošā siltumā, un ne tikai mūsu zosis, tītari un vistas, bet arī kumeliņi, un arīdzan mēs paši, vietumis reizēm vēl brienam pa dubļiem, tomēr ziemas vidus ir jau gluži klāt. Dienas gaisma sarukusi tik dažu stundu garumā vien un arvien vairāk runājam, domājam un piesaucam sauli, gaismu, jaunu piedzimšanu, atgriešanos. Tajos īsajos dienas gaismas brīžos mēs gribam saules spozmi un sniega mirdzumu, nevis pelēkos mākoņus. Saule pati savos rieta un lēkta ceļos aizritinājusies tik tālu Dienvidos, cik vien spējusi un gluži zems ir tas debesu juma loks, ko viņa nu spēj veikt. Dziesmā dzied - 

Gar zemīti saule tek ... 

Ziemas mēnesis un tajā svinamās dienas

Pēc Saules-Mēness kalendāra 2017.gadam* Ziemas mēnesis sākas 2016.gada 31.decembrī, kad vakarā pēc saules rieta debess Rietumu pusē ieraugāms Jaunā Mēness sirpītis. Mūsdienu sabiedrībā dzīvojam pēc ierastā Gregora kalendāra, bet savā tradīcijas izziņas ceļā jau otro gadu lietojam arī Saules-Mēness kalendāru Dievam, dabai, atpūtai, kas tapis pateicoties Latvijas folkloras biedrības ļaužu uzņēmībai un degsmei. To sastādījusi tradīcijas un folkloras pētniece un praktiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne un vizuālu ietērpu darinājusi Aurēlija Rancāne. Kalendārs veidots pamatojoties ģeologa un tradīcijas pētnieka Viktora Grāvīša (1925-2002) senās laikskaites sistēmas pētījumos un atziņās.