Katlakalna kopai - divi gadi kopš pirmās tikšanās

25.marts ir mūsu kopas pirmās tikšanās datums. Un 2010.gads tas bija, un toreiz Doles Tautas nams. Taču - jau otro gadu savu dzimšanas dienu ar prieku un gandarījumu svinam mājigajā Katlakalna Tautas namā.

Un tādi, mīļi smaidīgi un draudzīgi esam šogad. Te pulciņā Inta, Andris, Gunta, Dzintra, Ziedonis, Irina, Henrijs, Irēna, Baiba, Jana un Aija.

Iesakām apmeklēt ...

Oskara Patjanko un Diānas Dreimanes diplomeksāmena koncertu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā piektdien 30.martā, plkst. 18.00 LMT zālē (ieeja no Raiņa bulvāra 23), kuŗā būs iespēja dzirdēt divas spilgtas mūzikas tradīcijas:

Koncerta pirmā daļa veltīta kādreiz Vidzemē ļoti populāram ermoņiku modelim - ieviņām, ko izgatavoja tepat Latvijā vietējie meistari, un kuras spēlēt bijis liels gods. Koncertā dzirdēsiet šo instrumentu gan solo, gan dažādos ansambļu sastāvos.

(Cita starpā iepriecinoši, ka šai ansamblī iespēlēs arī Ķekavā labi pazīstamais Danču mūzikants Raitis Sondors - šoreiz gan spēlējot nevis ermoņiku, ko no viņa esam dzirdējuši, bet cītari.)

Koncerta otrā daļā būs iespēja iepazīties ar Polijas Mazovijas apvidus deju mūziku. Tā kādreiz ir skanējusi katrās kāzās un deju vakaros, un raksturojas ar brīvu ritmu un lielu variēšanu.

Ziņa pārpublicēta no Latvijas folkloras biedrības e-vietnes

Aicinām atbalstīt...

Aicinām atbalstīt Krievu autentiskās folkloras studijas ILJINSKAJA PJATNICA piedalīšanos Etnogrāfijas festivālā Baltkrievijā "Zemes kustība". Balsot var šeit: http://www.labiedarbi.lv/lv/balso_par_projektu/piedalisanas-etnografiskaja-festivala-zemes-kustiba.html

Lielās dienas saullēkts nosvētīts

Agri lēca saulīte 

Lieldienas rītā,

Pats Dieviņš staigāja

Pa zaļu zālīti...

Pavasaŗa - Lielās dienas saullēkta gaidīšana ir ikgadu nozīmīgs notikums. Kā katros svētkos, to gaidīšanas prieks ir neatsveŗams, vakara bažas par pamošanos un rītā celšanās pārliecību, bet gulēt nevar: kas Lielās dienas saullēktu noguļ, tas visu vasaru nevarēs no gulēšanas atgūties, jo lācis no ziemas miega celdamies tam būs savu miegu atdevis.

Daži katlakalnieši bij' vairākus Lielās dienas saullēktus piedzīvojuši - i svētdienas rītu, i otrdienas spožo sauli gaidījuši un daudzinājuši, i trešdienā, kur uz kopīgu saules gaidīšanu un daudzināšanu bija aicinājuši Rīgas Grodi. Tā nu ar' bij - kā jau vairākus gadus ierasts, vēl pirms saules maliņa no debesu apvāršņa sāka vērties sanācām Arkādijas apaļajā kalniņā un saule uzmirdzēja - lai arī pēc mirkļa ieslēpās mākoņu vālos, tomēr iznāca sasveicināties ar saviem gaidītajiem un apdziedātajiem.

Turpat Mārupītē mazgātām mutēm, turpat sarkanogas ēduši un saldo vīnu dzēruši devāmies šautriņas mest un putnus dzīt ar skanīgo "šūvo, šūvo" un "raganām" mutes aizsiet ar sarkaniem dzīvības dzīpariem. Tupat, pērnajā vietiņā arī šūpoles kārām un šūpojuši un izšūpoti tikām. Turpat vēl kādu danci izrotājām. Lielā diena godam svētīta un daudzināta mūs ieved dienas darbos un ritmos.

Lai zālīte zaļojās! Virbõ! Virbõ!
Teksts un Fotoalbums Gunta Saule

Mūsu draugiem GRODIEM 25 gadu jubilejas koncerts

Grodi 25 gadu garumā daudziem ir bijis iedvesmas avots. Vieni sākuši paši dziedāt tautas dziesmas, citi pārcēlušies uz dzīvi laukos – tik ļoti viņus uzrunājis Grodu izdziedātais un pārdzīvotais pasaules tvērums, kas saglabājies folklorā.

Tautas dziesmu skanējums Grodu izpildījumā ir īpašs. Viņu sirdsbalsis pārceļ klausītāju citā realitātē – mūsu sākotnē, pie sevis. Daudzu gadu garumā veiktie rituāli, svinētie svētki, darītie darbi lauku sētā, satiktie cilvēki devuši pārliecību, ka veiksmes un harmonijas atslēga ir mūsu pašu rokās, mūsu tautas dziesmās, teikās, pasakās un dejās.

Koncerts Spīķeru koncertzālē norisināsies divās daļās, kuras sastāvēs no Grodu 25 gadu laikā apkopotā repertuāra, kā arī pirmatskaņojumiem. Pirmajā daļā skanēs folkloras senākās cilmes mūzika, kas bagātināta ar improvizācijas elementiem, otrajā - jaunākas cilmes mūzika un danči, starpbrīdī tradicionālie cienasti. Līdztekus senajiem skaņu rīkiem un tautas mūzikas instrumentiem skaņu ainavu papildinās mūsdienu taustiņu instrumentu klātbūtne. Koncertā skanēs gan latviešu, gan arī citu tautu dziesmas, mūzika un danči Grodu un pieaicināto viesmākslinieku izpildījumā.

Ieejas biļete Ls 2 -
Skolēniem, studentiem, pensionāriem Ls 1 –
Vairāk informācijas par kopu www.grodi.lv

Gaidām Lielo dienu

Nākat putnu dzinējiņi, šūvo, šūvo
Pa sētmaļu sētmaļiem, šūvo.

Saule spīd arvien spožāk un siltāk. Sniega kārta rūk rukumā ir plēnē siltajos gaisa viļņos. Dienas gaŗums tik tuvu jau pietuvojies tam mirklim, kad dienas iestiepsies gaŗāka par nakti. Vēl dažu dienu sals grib kniebt vaigos, vēl kādu brīdi būs nakts spēks lielāks par dienu, bet gluži drīz jau sāks skanēt šūpoļu licēju balsis to labāko šūpoļu kāršanas vietu meklējot. Jau vistas tiks pierunātas uz krāsošanai iederīgāko olu dēšanu. No dziļajiem plauktiem tiks izvilktas sīpolu mizas, - sārtās un dzeltenās, tiks piemeklētas arī sūnas un putraimu graudi, pārmeklētas tējas turzītes un kas tik vēl ne, lai atrastu olu krāsošanai piemērotāko un noderīgako materiālu, ar ko skaistāko krāsu un raibumu uz olām dabūtu.

Danču vakars Ķekavā

Piektdien, 9.martā plkst. 19.00 kārtējais tradicionālo, latvisko danču vakars Ķekavas kultūras namā. Aicināts ikviens - esiet gaidīti dancotāju pulkā arī tad, ja jums nav priekšzināšanu par dančiem. Še tie ir viegli apgūstami uz vietas, dejojot. Danču garu uztur muzikanti un dancotāji no Rīgas Danču kluba. Nāciet paši un aiciniet līdzi draugus! Līdzi ņemiet ko našķiem un vieglus dejojamos apavus. Sīkākas ziņas - Inese (t.28374952)

Tie, kuŗus interesē arī citas latviešu tradīcijas vai ir vēlme uzzināt, kas darāms sagaidot Lielo dienu un kad tā īsteni svinama, aicināti sapulcēties plkst. 18.00, sīkākas ziņas - Gunta (t.28846708)

Mākslinieka Dzīvesziņa

tikšanās ar mākslinieku Jāzepu Pīgozni un viņa gimeni un draugiem Katlakalna tautas namā

Mākslinieka Dzīvesziņas pasākumā piektdienas, 2.marta vakarā Katlakalna Tautas namā bijām tādu ļaužu pulks sanākuši, kam tuva māksla, kam bērnības vai jaunības vai vēl citas atmiņas vijas ap Odumānu sādžā pirms vairāk kā septiņdesmit gadiem dzimušā gleznotāja, mākslas skolotāja un savulaik arī aktīva sabiedriskā darbinieka Jāzepa Pīgožņa vārdu. Daļa no mums esam bērnības gadus vadījuši arī ar J.Pīgožņa ilustrētajām bērnu grāmatiņām, auguši ar viņa ilustrātajiem Dainu krājumiņiem. J.Pīgoznis ir bijis arī viens no Mākslas dienu rīkotājiem, un Mākslas dienas savulaik, septiņdemitajos, astoņdesmitajos gados bija viens no svaiga gaisa malkiem Latvijas brīvības izsalkušajiem ļaudīm. Viņš strādājis gan par jauno mākslinieku skolotāju Mākslas akadēmijā, gan bijis viens no Mākslinieku Savienības vadošajiem darbiniekiem. Un, protams, arī gleznojis. Un ļoti daudz.