Rudzu, Viršu mēnesis

Reizumis tiek saukts arī par Riekstu mēnesi. Brāļu tauta lietuvieši to dēvē par rugpjūtis, baltkrievi - par жнівень, poļiem tas ir sierpień.

Arī Rudzu mēnesī, līdzīgi kā citos, ir vairākas iezīmdienas. Protams, starp visām tām var atrast kādu zināmu likumsakarību, saistību un līdzīgas svētīšanas iezīmes. Kā jau liecina senais nosaukums, rudzu mēnesis visvairāk ir saistīts ar rudzu ražu, ar pirmās vasaras ražas daudzināšanu. Ar pateicību Mārai, Pērkonam. Jau sākot ar Jēkabiem un Annām, kas mūsdienu kalendārajā sistēmā iekrīt vēl jūlijā, bet zināmā mērā jau ir tāds kā augusta sākums.

Kā dejo čūska? Čšššššš...ššš... Čūska dejo klusi, klusi, slīdoši, slīdoši...

Ernests Spīčs *

Mūsu valodas jēdziens, kas ietverts čukstošajā vārdā “čūska”, ir pasaules radīšanas mīta pamatā un ir tik sens kā pasaule. Tas ir ļoti ietilpīgs jēdziens un skar tik dziļus zemapziņas slāņus. Pat slavenais rumāņu reliģiju pētnieks Mirča Eliade ir dabūjis nopūlēties, lai uzrakstītu savu slaveno lugu “Čūska” (rum., Serpele), ko veiksmīgi iestudēja režisora V.Kairiša komanda Jaunajā Rīgas teātrī un kurā bija gods piedalīties arī šo rindu autoram. Tas ienāca prātā, kad ieraudzīju festivāla "Baltica" afišā, ka Koka Rīgas centrā, kas atrodas Krāsotāju ielā, būs izrāde “Čūsku vārdi”. Nolēmu aiziet un nenožēloju. Pat vēl vairāk! Esmu sajūsmināts un gribu padalīties savā sajūsmā ar citiem. 

Lūk, augstāk redzama Aurēlijas Rancānes radītā izrādes afiša, kas tā pievilka manu uzmanību, jo ļoti atšķīrās no citām festivāla Baltica afišām.

Projekta JOIKAS UN DAINAS darbnīcās arī RĀMUPES dalībnieki

Foto: Jordi NN

Lai arī sāmu tauta dzīvo diezgan netālu no mums latviešiem, tomēr šķiet, ka es nebūšu vienīgā, kas viņus uzskata par mazliet mītiskiem, noslēpumainiem, eksotiskiem ļaudīm - ļoti citādiem, kā esam mēs, balti. Kopš bērnības ne vienu vien no mums ir valdzinājušas savādniecisko sajūtu modinošās sāmu tautas pasakas. Šķiet, ka sāmi daudz ko no tā, no kā viņi ir nākuši un dēļ kā mums šķiet tik valdzinoši, ir saglabājuši arī mūsdienās un joprojām ir mītiem un teiksmainiem stāstiem apdvestie ziemeļbriežu mednieki, joikotāji, šamanisko tradīciju zinātāji un praktizētāji.

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA-2015 aizskanējis

Arī Katlakalna folkloras kopai RĀMUPE tas bijis spilgtu notikumu un jaunas, īpašas pieredzes bagāts. Balticas atklāšana - skaistie, atmiņas un jūtas iesildošie un atmodinošie mirkļi pašā Vecrīgas viducī - ar Balticas dūdu skaņām, ar Rīgas domes pārstāvju, ar rīkotāju un atbildīgo uzrunām, sveicinājuma un laba vēlējuma vārdiem, arī ar BALTICA 10-gades Latvijā izstādes atklāšanu.

Sena teika par dzintaru

Kādas nejaušības vai īpašas sagadīšanās pēc tieši 27.jūnijā, dienā, kad mēs ieskandinājām Starptautisko folkloras festivālu BALTICA, ventiņu pusē, Ventspils Amatu mājā, izrādīja Katlakalna Tautas nama vadītājas un folkloras kopas RĀMUPE administratores, Aijas Vitmanes lugu "Sena teika par dzintaru". Teika tika izstāstīta un izspēlēta kārtējās Ventiņu dižošanās dienas ietvaros. Galvenie spēlētāji - Puzes amatierteātris. Bet visu kuplināja arī Lienītes Čačes vadītoā Puzes folkloras kopa SĪTAVA.

RĀMUPE BALTIKĀ

Šogad ir atkal Latvijas gads Starptautiskajā folkloras festivālā BALTICA. Tās laiks ir 16.-19.jūlijs. Šī gada tēma - Mantojums un īpašā vieta Latgale. Tradicionālajām vietām Rīgai un Turaidai pievienojusies ne tikai Rēzekne un Rēzeknes novada pagasti, bet vēl vairākas vietas, kas varbūt nemaz nav ar Latgali tieši saistītas, tomēr - skaidri zināms, ka latgaļi ir visur, tālab arī Latvijas Latgales Baltica pārskanēs teju visu Latviju. Tradicionālā dziedāšana, muzicēšana, danči un stāsti būs sastopami arī Lielvārdē, Dikļos, Aizkrauklē, Cēsīs, Viļakā, Līvānos, Talsos un citviet. Visiem būs iespēja baudīt ne tikai vietējo, Latvijas folkloras kopu, kaimiņvalstu - Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Krievijas viesu uzstāšanos, bet arī tālāku ciemiņu priekšnesumus. Būs dziedātāji, muzikanti, dejotāji un stāstnieki no Portugāles, Gruzijas, Norvēģijas, Īrijas, Ukrainas, Polijas un Spānijas.

Čūsku vārdi. BALTICA-2015

Ir čūskas un rupučus tie cilāja par dievekļiem, ko baroja ar pienu un citu ēdamo, tos turēdami tādos īpašos podos, ko mēdza izpušķot ar vārpām un puķēm.

(K. Šulcs, Kurzemes stāstu grāmata, 1832.gads)

Čūska – māsiņa, brūtīte, ķēniņiene, garais putns, kūlainīte, mīļā Māra... Starpniece starp debesīm un zemi, starp zemi un pazemi. Auglības, pazemes pasaules spēka, vieduma, sākotnes un atjaunotnes simbols, nebeidzama parādību riņķojuma un dzīvības enerģijas pieplūduma avots. Svētīga un bīstama.