sestdiena, 2014. gada 13. decembris

Seno amatu darbnīca Katlakalnā

Teikt, ka senie amati ir tikai seni un nemaz nav mūsdienām piemēroti, droši vien ir mazliet aplami. Vai vismaz nepilnīgi. Seni amati ir ne tikai seni. Tie cauri ļaužu rokām un prātiem ir lielus un garus laikus, un dažādu tradīciju iespaidus pārvarējuši. Un noder arvien. Gan tiem, kas pēta senatni un izzin tradīciju, gan tiem, kas ir gana mūsdienīgi ļaudis. Tās ir laikmetos pārbaudītas patiesības un laikmetos pārbaudītas lietas. Praktiskas un noderīgas. 

sestdiena, 2014. gada 6. decembris

Vienas adatas pinums

Ceturtdien, 11.decembrī no 17.00 Katlakalna Seno amatu darbnīcā Ievads vienas adatas pinuma prasmēs. Meistare MADARA BRIEDE. 

Būs iespēja ne tikai apgūt vienas adatas pinuma pamattehniku, bet arī iegādāties šim darbiņam nepieciešamo īpašo adatu un M.Briedes pašas izveidoto grāmatu par adatas pinumu, kas dos iespēju darboties arī patstāvīgi.

Darbošanās Seno amatu darbnīcā par ziedojumiem (pēc vienošanās).

Pieteikšanās pie Guntas pa tālruni 28846708

Attēls no Senās vides darbnīcas e-dienasgrāmatas

piektdiena, 2014. gada 28. novembris

Seno Amatu darbnīcā - Puzuru darināšana

Nāk no pļavas,
Tiru-viru,
Vienā kājā karājas...

2014.gada 4.decembrī (ceturtdienā) no plkst. 17.00 Katlakalna Tautas namā PUZURU DARINĀŠANAS DARBNĪCA. Meistare AUSMA SPALVIŅA. 

Materiāli būs sagatavoti. Līdzi var paņemt šķēres un īstas spalviņas (bet neder floristu spalviņas, jo tās ir sagraižņātas un samocītas, nav "dzīvas".

Darbošanās puzuru gatavošanas darbnīcā pēc vienošanās par ziedojumiem.

Pieteikšanās - 28846708 (pie Guntas).

trešdiena, 2014. gada 19. novembris

Bluķa vakars Katlakalnā


Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši;
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā.

2014.gada 6.decembrī no plkst. 17.00

Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE 
aicina piedalīties BLUĶA VAKARĀ!

Bluķa ceļš - Bauskas šosejas 12 km-Bērzu iela-Pļavniekkalna iela-Katlakalna Tautas nams

Saģērbies silti, sagaidi bluķi un nāc kopā ar mums!

Ar dziesmām un rotaļām, ar dančiem, dūdām un bungām nesīsim prieku un veselību, pārticību un auglību ikkatrā Katlakalna sētā!

Ar laba vēlējumiem sadedzināsim bluķi, iedegsim gaismiņas eglītē!

Kas priecīgs, tas vesels un laimīgs! LAI TOP!

piektdiena, 2014. gada 14. novembris

Celošanas darbnīca pie Ievas Pīgoznes

CELOŠANAS nodarbības Seno amatu darbnīcā KATLAKALNA Tautas namā:

20.novembrī plkst. 17.00 - Ievadnodarbība, padomi senā tērpa gatavošanā, celošanas pamati – meistare IEVA PĪGOZNE, 

27.novembrī plkst. 17.00 – celošana - meistare IEVA PĪGOZNE

Līdzdalība par brīvprātīgiem ziedojumiem!


piektdiena, 2014. gada 7. novembris

Seno amatu darbnīca Katlakalnā

Ik vakara vakarēt
Iz citām māsiņām;
Cita man rakstus sāka,
Cita deva dzīpuriņus.

Nodarbības Seno amatu darbnīcā KATLAKALNA Tautas namā notiks ceturtdienās no plkst. 17.00 

Nodarbību plāns novembrī / decembrī:

20.novembris - Ievadnodarbība, padomi senā tērpa gatavošanā, celošanas pamati – meistare IEVA PĪGOZNE, 

27.novembris – celošana ar meistai IEVU PĪGOZNI

4.decembris - puzuru darināšanas darbnīca ar meistari AUSMU SPALVIŅU

11.decembris - adatas pinuma darbnīca pie meistares MADARAS BRIEDES (būs iespēja iegādāties īpašo adatu un Madaras veidoto grāmatu par adatas pinumu)

Līdzdalība par brīvprātīgiem ziedojumiem!


piektdiena, 2014. gada 31. oktobris

Veļu vakarā Katlakalnā. Ar savējiem

Kopā ar rudens miglu, ar sauli, miglājos bridušo, un caur miglas plīvuriem lūkojošos pusmēnesi varējām svētīt Veļu vakaru šai reizē. Pa ceļu ceļiem un taku takām mēs esam šurp nākuši. Tuvākus un tālākus ceļa gabalus mērojuši - braukuši vai tepat no tuvējām sētām pa taciņām attecējuši, pāri upītei un piekalnītēm Tautas nama gaismu, un gaidāmo stāstu un dziesmu atvilināti. Tā jau vairākus gadus ir bijis - kopš esam Katlakalnā, mēs veļus mielojam. Un arī šai reizē tāpat. Putru gatavojuši, par Veļu mātes mielošanu domājot. Esam ņēmuši svecītes un sējuši sainītī savu veļu mielastam nesto gardumiņu un nākuši šurp.  

Rituālais gads. Rudenāji un Veļu laiks

Veraties, veļu vārti,
Līdz pašam galiņam:
Nu nāk mana māmuliņa,
Mani balti bāleliņi.

Starp Miķeļiem un Mārtiņiem pie mums sērst nākot mūsu aizgājēju veļi. Tie noklausoties dzīvo sarunās, izokšķerējot visus kaktus, pārskaitot pat noslēpto naudu. Kas tie tādi veļi? Vai mūsu senču izdomājumi vai reālas būtnes? Kāpēc tie nāk šajā laikā un vēl jābaro? Vai mūsdienās pilsētu dzīvokļos iespējams piekopt veļu barošanas rituālus, un vai vispār to vajag darīt? Latviešu tautas dzīvesziņas Rudens skolas noslēguma nodarbība – Veļu vakars notiks 6.novembrī plkst.19.30 – 21.30 kultūras namā „Rīgava” kopā ar Andri Kapustu un Katlakalna folkloras kopu „Rāmupe”. Izzināsim, dziedāsim, liksim ar svecītēm latvju rakstus, iesim dančos un mielosim veļus.

Dalības maksa 2 EUR. Līdz ņemiet nelielu cienastu un svecīti ar svečturi.

Informācija un pieteikšanās e-pastā rudensskola@knrigava.lv.

Projektu atbalsta Salaspils novada domes mūžizglītības projektu konkurss.

Vairāk šeit

svētdiena, 2014. gada 21. septembris

22.septembris - Baltu Vienības diena

Jau gadu no gada septembris ir iezīmīgs ar kādu īpašu notikumu. Kāda īpaša atcere to iekrāso. Saules kaujas atceres diena. 22.septembrī īpašā rituālā sapulcējamies mēs, baltu tautas un mūsu domubiedri un draugi. Mēs sanākam savos svētkalnos, senajos pilskalnos, mūsdienās iekārtotās un dzimtu svētvietās daudzināt kopības spēku, vienošanās nozīmību.

Pirms 778 gadiem 22.septembrī bija pilnmēness. Tā stāsta senlaiku hronikas. Seno, tagadējās Latvijas un Lietuvas zemi pārstaigāja ļauni ļaudis, nesdami līdzi izmisumu, sāpes, ienaidu pret vietējām tautām. Viņu vēlme bija iekarot zemi un tautu pakļaut svešai, iznīcinošai varai. Vietējie cēlās savas zemes un ļaužu aizstāvībai. Vienojās kopējā cīnā pret svešo ļaunumu. Senās baltu tautas piespieda krustnešu kaŗapulkus, Zobenbrāļu ordeņa zemiskos iekarotājus atkāpties. Ar tādu pretestību, ar tādu drosmi un uzņēmību līdz tam neviens nebija spējis krustnešu karapulkiem pretoties. Zobenbrāļu ordenis tika iznīcināts tieši Saules kaujā un tāpēc tieši Saules kauja ir nozīmīgs notikums tā laika Eiropas vēsturē.

trešdiena, 2014. gada 10. septembris

RĀMUPES ļaudis zināšanās un pieredzē dalīsies Salaspils Rīgavā

Jau kopš pirmā darbošanās gada Katlakalna RĀMUPE mācījusies ne tikai balsis atbrīvot un dziedāt, bet arī svētīt svēkus, godāt godus un piedzīvot Tradīciju, cik iespējams patiesi - izzinot, pētot, atkārtojot, izspēlējot teicēju pierakstītos rituālus un pašiem liekto klāt savu sajūtu. Nu rāmupniekus savā pieredzējumā un zināšanāš dalīties aicina arī kaimiņi - Salaspils RĪGAVA. Šai rudenī Salaspilī notiks Latviskās dzīvesziņas un tradīciju skola un tajā viesoses arī RĀMUPES ļaudis.

29.septembrī plkst. 19.00 – 21.15 Dzīvesziņas centra ZALTIS valdes priekšsēdētājas Guntas Dombrovskas, kas folkloristu vidū vairāk pazīstama kā Gunta Saule, lekcija par rudens godiem, dievībām, maskošanās tradīcijām gada tumšajā laikā.

Saruna un dziesmas par to, ko īsteni nozīmē visas šīs savādās, Dainās aprakstītās gadskārtu svētīšanas norises? Ko tās mums, cilvēkiem, dod? Kālab mums tās būtu jāpiekopj? Daudzi no gadskārtu svētkiem mums ir jau gana pazīstami – zinām Jāņus, Ziemassvētkus, Lielo dienu, Ūsiņus, Mārtiņus. Esam tos svētījuši. Bet vai saprotam, kas tie ir? Šoreiz sīkāk par rudens godiem, kāda to ikdienišķās labklājības un kāda – to garīgā un sakrālā būtība.

ceturtdiena, 2014. gada 28. augusts

RĀMUPE aicina pulkā!

Katlakalna kopas RĀMUPE ļaudis kopā sanāca ar vienotu domu – saprast dziļāk – kas tad īsteni ir šī maģiskā vārda Tradīcija saturā un kāda ir tās būtība, ar vēlmi - mācīties dziedāt, mācīties tradīciju. Un ne tikai mācīties, bet arī pašiem dzīvot tās dzīlēs slēpušās zināšanas atklājot, un to nesot tālāk – vēstot un sadzīvojot ar citiem, kuri arī tās tur par svētām. Kopt kā svētas. Un būt sadraudzībā ar citiem, ar domubiedriem, līdzīgi domājošiem. Jau no pirmās tikšanās 2010.gada 25.martā kopas vadītājs ir ļoti zinošs, prasmēs un pieredzē dalīties iedvesmots un tradicionālajā kultūrā atvērts cilvēks, Andris Kapusts. 

pirmdiena, 2014. gada 25. augusts

Baltu Vienības uguņu sasaukšanās - Baltų Vienybės ugnies sąšauka 2014

2014. g. 22. septembrī (pirmdienā) laikā no plkst. 20.00 līdz 21.00, lai daudzinātu Baltu vienības dienu, aicinām visus baltu pēctečus Lietuvā, Latvijā un visā pasaulē iesaistīties Baltu Vienības uguņu sasaukšanās norisē un aizdegt ugunis kalnos, pilskalnos, svētkalnos un citās ar baltu vēsturi saistītās vietās.

Pirms 778 gadiem baltu ciltis apvienojās un Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni. Saules kaujas dienu Lietuvas un Latvijas saeimas ir pasludinājušas par Baltu Vienības dienu. Kaujas priekšvakarā tika iedegta uguns, kas bija zīme: vienosimies! Uguns uz tāla kalna ir zīme: mēs esam. Uguns iedegšana vienā laikā nozīmē vienotību. 

tā ma-DARĀ, Ziemupē un Nīcā...


Ar skanīgām dziesmām, mītiskām un košām gleznām, stāstiem, teikām un pasakām, ar sirsnīgu draudzēšanos, ar vētru jūŗā un maigās saules gaismas iekrāsotiem saulrietiem, ar sauli, lietus gaisiem rāmiem un mirdzumu smaidos, dzejās un uguņos, ar pieminēšanu, atminēšanu un stiprināšanos.... izskanējusi, izziedējusi, izrotājusi šīgada Ziemupes ma-DARA... SAULEI un Baltijas ceļa 25-gadei veltītā ma-DARA. 

svētdiena, 2014. gada 17. augusts

Nāk ma-DARA!!!




Atpūtas pasākums „ma-DARA” šogad 23. augustā notiks jau trešo reizi, īpašā un enerģētiski bagātā vietā – Ziemupē. Pasākuma doma ir popularizēt latviskās vērtības un apzināties savu sakņu sajūtu un spēku. Lai gan pasākums vērsts uz folkloru, tautiskumu, vēlamies izcelt un uzmanību vērst uz mūsdienām – dzejniekiem, dziesminiekiem, cilvēkiem, kas veido mūsdienu folkloru, kas rada no sevis.

Visas dienas garumā:

Iztādes: Agneses Matisones „Trallallā”, Pāvilostas Mākslas skolas bērnu radīto darbu izstāde.

Radošās darbnīcas:

- Gleznošanas meistardabnīca pie mākslinieka Alda Kļaviņa - Vaska sveču darbnīca - Burkturīšu darbnīca - Floristiskas darbnīca - Dabas darbnīca - Foto darbnīca

- Zīmols „Noķerts Liepājā” (Ilze Vainovska)

- Kafejnīcas „Kursas Putni” bufete

15:00 – ŠĶĒRSU DIENU SAULE TEK

(Inese Vanaga, folkloras kopa RĀMUPE, lietuviešu folkloras kopa KURTUOVE, draugu kopa SKANDINIEKI)

15:30 – PŪĶSPĀRNA VASARAS SKOLA

16:30 – TREJĀDAS SAULES. 3S - saruna – skatījums - sajūta (b-ba Viedums, Ilze Vainovska, Gunta Saule)

17:00 – muzikālā apvienības „ORNAMENTS” (Dzintars un Laura)

17:30 – TĒJNĪCA (dzejnieki - Jana Egle, Jānis Mackus, Baiba Dēķena, Raimonds Knesis, Ineta Stadgale, Imants Kulinskis, Sanita Stepena; Dziesminieki Andžejs, Jana Egle un Jānis Rūcis, Zane Zālīte, jaunie Austrasbērni, Sandra Jurberga)

19:40 – BAIBA DĒĶENA un AIVIS GAILĪTIS

20:20 - SAULES PAVADĪŠANA

20:50 – UGUNS RITUĀLS

pēc 21:00 – TUR SAULĪTE PĒRTIES GĀJA (pirts)

21:20 – INESE VANAGA un sadziedāšanās caur dainām

Līdzi ņemam: lukturīti gaišākai naktij, tējas krūzi, siltu pledu. Tiem, kurus interesē pirts – dvielis.

Tiem, kuri plāno nakšņot, teltis, guļammaiss (ieprieks piesakoties, iespējams nakšņot tautas namā, bet vietu skaits ierobežots).

Kursēs autobuss no Liepājas.

Ieeja pasākumā – bez maksas

Pasākumu organizē: biedrība „Ziemupīte”

Atbalsta: Pāvilostas novada pašvaldība

Sīkāka informācija Daina Vanaga, t.26107720, vanaga.dai@gmail.com

otrdiena, 2014. gada 5. augusts

RĀMUPE brauks Ma-DARĀ!



23. augustā Ziemupē atpūtas pasākums „ma-DARA”

23. augustā no plkst. 15:00 Ziemupes jūrmalas stāvlaukumā norisināsies jau trešais atpūtas pasākums „ma-DARA”. Šī gada pasākuma pamttēma ir Saule. Saule ir viena no spēcīgākajām dievībām latviešu folklorā. Nenoliedzami mēs esam pakļauti un atkarīgi no tās ritējuma, tās labvēlības.

Šis gads ir īpašs, jo pasākums norisināsies Baltijas ceļa izveides dienā, tāpēc šogad mums būs viesi no Lietuvas. 

sestdiena, 2014. gada 5. jūlijs

Pirts draugu nometnē Milzkalnā

Šis varētu būt arī stāsts par to, kā pasaule ir maza, bet arī par to, kā Madis un Inese mūs, Katlakalna kopu ieaicināja Pirtnieku draugu nometnē Milzkalnā padziedāt un pabūt ar visiem kopā vienu jauku dienu, pēcpusdienu vai vakaru. Un par to, ka mēs pavisam nezinājām, kā viss izvērsīsies un kas no tā iznāks. Un nezinājam arī to, ko tur sastapsim. 


otrdiena, 2014. gada 1. jūlijs

Liepu, Siena, Vīgriežu mēnesis

Itin bieži tradīcijas pētnieki jau iemanās arvien vairāk lietot senos mēnešu nosaukumus. Taisnības labad gan jāsaka, ka tie drīzāk atbilst Mēness mēneša ritiem, nevis kalendārajiem datumiem. Bet mums nu nekas cits neatliek kā censties to visu salāgot ar mūsdienu izpratni. Jūlijs dažādās vietās tiek dēvēts par Liepu, Siena vai Vīgriežu mēnesi. Dabiska likumsakarība - jūlijā zied liepas un vīgrieži, jūlijs ir karstākais siena laiks. Arī mūsu brāļi lietuvieši to dēvē par Liepu mēnesi. Pie tam dažviet Lietuvā 7.jūliju joprojām svēta kā Laimas dienu. Mums nu atliek vien atcerēties, cik nozīmīga ir Laimas saistība ar liepu. Liepa ir kā Laimas koks. Un iedvesmai palasīt vienu skaistajām Jāņa Veseļa teiksmām par to, kā Dievs laida Laimu.

pirmdiena, 2014. gada 30. jūnijs

RĀMUPES saulgriežu laiks

L
Lai arī teic, ka Jāņa vakars, nakts un diena tik viena - svētākā par visām, tomēr dzīvē jau sanāk mazliet vairāk. Saulgriežu, Jāņu ielīgošanas un izlīgošanas laiks allaž ir bijis gana ilgs. Jau senatnē ielīgot sāka jau krietnas divas nedēļas pirms Jāņiem un Jāņu svētīšanas tā īsteni beidzās Pēteros. Tad nu Katlakalna folkloras kopai RĀMUPE arī atbilstoši tradīcijai Jāņu laiks šogad ir izvērsies gana skanīgs, sabiedrisks un darbīgs. 

ceturtdiena, 2014. gada 26. jūnijs

Sveicam LAURU!


Dzimšanas dienā sveicam Katlakalna bērnu folkloras kopas vadītāju LAURU ARĀJU!

Līksmu un bagātu tavu jauno gadu, Laura!


trešdiena, 2014. gada 25. jūnijs

Nāk Pēterdiena!

Pētera diena (Lapu, Pērkona jeb Zibens diena) 29.jūnijā

Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņā:
Lai Jānītis kavējās,
Lai panāca Pēterītis

Senā tradicionālā Pēterdiena ir Jāņu laika, Vasaras saulgriežu laika noslēgums. Mums ir pamats domāt, ka Pēterdienu svētīja kā Jāņu dienas atsvēti. Pēc mūslaiku kalendāra Pēterdienu svēta 29.jūnijā un atšķirībā no citām iezīmīgajām un svētku dienām, nesvēta Pēterdienas vakaru. Vismaz Dainās neatrodam norādi par Pētervakaru. Ir tikai Pēterdiena. Tas vēl jo vairāk rada iespaidu par kāda cikla noslēgumu, nevis kādu atsevišķu dienu, kuŗu sāk svētīt dienas vakarā. Tradīcijas pētniece, folkloras zinātniece Janīna Kursīte pauž, ka Pēteris ir Jāņa dvīņu brālis.

trešdiena, 2014. gada 18. jūnijs

Jāņu ielīgošana Bastejkalnā

19. jūnijā, ceturtdien plkst. 18.00 – 21.00
Laikā, kad Saule uzkāpusi visaugstāk debesu kalnā, kad dienas visgarākās un naktis visīsākās, ir klāt JĀŅI, Vasaras saulstāvji. Par Saulstāvjiem dēvēti tālab, ka vairākas dienas Saule it kā “pārdomā”, it kā uzkavējas tai kalna galā. Un tad tik sāk slīdēt atkal lejup un dienas rucināt īsumā. Jāņu laiks ir dabas pilnzieda laiks. Kad ziedi viskošākie, visatvērtākie, vissmaržīgākie. Mirklis pirms sāk riesties augļi. Un ļaudis tāpat. Jāņu nakts reibina savā brīnumainībā.
Kā katru gadu mirkli pirms Latvijas kalnu virsotnēs pacelsim pūdeles un iedegsim Jāņugunis aicinām ielīgot Bastejkalnā.

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu augstu cepurīti;
Visa plašā pasaulīte
Apakš tavas cepurītes.

sestdiena, 2014. gada 7. jūnijs

Novadu dienā Brīvdabas muzejā piedalīsies arī Katlakalna RĀMUPE

No 13. līdz 15.jūnijam Rīgā Esplanādē un Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā jau otro reizi notiks Novadu dienas, kurās būs iespēja iepazīt un izbaudīt Latvijas novadu tradicionālās kultūras krāsainību un daudzveidību. Novadu dienās piedalīsies folkloras kopas, etnogrāfiskie ansambļi, lauku kapelas, amatnieki un tautas lietišķās mākslas meistari no visiem Latvijas novadiem.

„Novadu dienu 2014” programma

piektdiena, 2014. gada 16. maijs

Katlakalna bērni pošas uz Pulkā eimu, pulkā teku

Katlaklna Bērnu folkloras kopa šīsnedēļas nogalē dosies uz saviem pirmajiem lielajiem folkloras svētkiem - bērnu kopu gadskārtējo salidojumu PULKĀ EIMU, PULKĀ TEKU, kas norisināsies Jēkabpilī un Viesītē


----------

ceturtdiena, 2014. gada 15. maijs

Latvijas folkloras kopu vērtējumā Katlakalna folkloras kopai RĀMUPE - I kategorija

Ik trešo gadu Latvijā notiek dižākie folkloras svētki - Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA. Vienīgais tāda līmeņa starptautisks festivāls, kuŗam mainās uzņēmējvalstis - to katru gadu uzņem kāda no Baltijas valstīm. Pagājšgad festivāls BALTICA notika Igaunijā, šogad festivāla uzņēmēji ir lietuvieši, nākošgad, 2015.gadā - Batica atkal pieskandēs Latvijas zemi, visvairāk Latgali.

trešdiena, 2014. gada 7. maijs

RĀMUPE Baltica-2015 folkloras kopu skatē



2014.gada 5.maijā Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā Mazā ģilde norisinājās Starptautiskā folkloras festivāla BALTICA-2015 folkloras kopu skate. Tajā piedalījās arī Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE. Rādījām Kāzu apdziedāšanos - mazu mirkli no plašā un daudzveidīgā Kāzu rituāla. Dziedājām Dobeles novadā pierakstītās melodijas.

Foto: Aldis Jonikāns

otrdiena, 2014. gada 29. aprīlis

Sadziedāšana un sadancošana Mazajā ģildē

Rīgas folkloras kopas aicina
Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā „Mazā ģilde”
uz sadziedāšanos un sadancošanu
5. maijā plkst. 12.00 un 16.00

Gatavojoties Starptautiskajam folkloras festivālam „Baltica 2015”,
Rīgā notiek folkloras kopu skates koncerti. 2014. gada 5. maijā no plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā „Mazā ģilde” notiks Rīgas folkloras kopu koncerts „Mantojums”:

plkst. 12.00 – „Svētku rīts” – vada folkloras kopas „Grodi” un „Garataka”:

pirmdiena, 2014. gada 28. aprīlis

Pār kalniņu Ūsiņš jāj... Pļavniekkalnā

Pār kalniņu Ūsiņš jāj
Ar akmeņa kumeliņu;
Tas atnesa kokiem lapas,
Zemei zaļu āboliņu.

Ūsiņš saviem dižiem kumeļiem Sauli ved kalnā un tā ar savu gaismu un siltumu priecē mūs jo dienas, jo vairāk. Plaukst daba Turpinās mundrais pavasara laiks. Ziedēšanas laiks. Kļavu, bērzu, ievu, ķiršu ziedēšanas laiks. Pumpuri sārtojas un veras milzeņu tulpju ziedi, piekalnītēs savas dzeltenās ziedu actiņas mirdzina zeltstarītes un sīkpurenītes. Visapkārt trīsuļo, vītero, lirina, čivina gan agros rītos, gan vēlos novakaros - tik daudz putnu balsu un kādas smaržas!!! 

trešdiena, 2014. gada 23. aprīlis

Salidojam Katlakalnā Ūsiņos. Viesi. Vectilžas SAIME

Vectilžas folkloras kopa ,,Saime” dibināta 2007.gada 16.septembrī, kad kopā tika saaicinātas vietējās sievas, kuras radu vai draugu godos, tepat Vectilžas pagastā, bija parādījušas savu dziedāt prasmi. Folkloras kopa darbojas Vectilžas pagasta Sporta un atpūtas centrā, bet patiesībā folkloras kopas folkloras mantojums nāk no vietējā ciema – Krutovas, kur arī dzīvo pamatā tās dalībnieki.

otrdiena, 2014. gada 22. aprīlis

Salidojam Katlakalnā Ūsiņos. Viesi. Karikste

Aizkraukles kultūras nama folkloras kapela „Karikste” dibināta 2012.gadā un tajā darbojas 9 dalībnieki, kuri sanākuši kopā, lai dziedātu un muzicētu, saglabājot tādas vērtības kā savas tautas dziesmas, dančus un citas tradīcijas, tai skaitā izzinot sava novada tradīcijas, kā, piemēram, senos krustabu rituālus. Dalībnieki dzied, danco un spēlē tādus tradicionālus mūzikas instrumentus kā vijoli, kokli, akordeonu, cītaru, stabules, dūdas, celma bungu, cītarkokli u.c. Etnogrāfisko kokli izgatavojis Edgars Lipors ar tēvu; celma bungu - Uldis Bērziņš.

Salidojam Katlakalnā. Viesi. VECSAULE

Folkloras diena Salidosim Katlakalnā Ūsiņos jau sestdien, 26.aprīlī. Kā vienmēr mums prieks un gandarījums ikvienu iepazīstināt viesiem, gan sen zināmiem un mīļiem draugiem, gan tādām kopām, kuŗas Ķekavas novadā un Katlakalnā vēl ne reizes nebūs viesojušās.

Itin bieži ciemiņi mums vecsaulieši - Vecsaules kopa VECSAULE

ceturtdiena, 2014. gada 10. aprīlis

LNKC Fokloras skola - 2010/2011


Te nu mēs visas tai gadā, kad beidzām Folkloras skolu - no kreisās Sarmīte, Anita, Zane, Kristīne, Dace, Solveta, Gunta, Anda, Latvīte, Daina, Antra. Mūs un mūsu paveikto varēs redzēt Katlakalnā 26.aprīlī Folkloras dienā SALIDOJAM KATLAKALNĀ ŪSIŅOS

Jau tuvākā laikā, gaidot tikšanās brīdi, šeit pat, Katlakalna kopas e-dienas lapā un Ķekavas kultūras vietnē www.parkulturu.lv varēs lasīt par katru no mums - mūsu atziņas, paveikto, par kopām, kuŗas darbojamies, dzīvojam, dziedam, muzicējam.

trešdiena, 2014. gada 9. aprīlis

Salidojam Katlakalnā Ūsiņos

Pirms trim gadiem Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā Folkloras skolā mēs mācījāmies un to beidzām kopā: Anita Ostrovska no Aizkraukles, Antra Deniškāne no Saulkrastiem, Kristīne Strode no Varakļāniem, Sarmīte Zandere no Vecsaules, Solveta Logina no Vectilžas, Latvīte Podiņa no Jelgavas, Dace Tihovska no Ciblas, arī Daina Melnūdre no Bērzgales, Zane Pudule no Rīgas un Anda Kirilova un Gunta Saule no Ķekavas. Reizēm bijām satikušās dažādos folkloras pasākumos, pašu kopīgos svētkos, dažas aicinājušas viena otru ciemos... bet tā īsteni tikušās nebijām. Nu lēmām, ka vajadzētu, ka derētu arī mums, 2011.gada Folkloras skolas beidzējām satikties, salidot. Bet kā nu mēs tāpat... Labāk un možāk, un jēgpilnāk sabraukt ar visām kopām, kopīgi sadziedāt, sadancot, pieredzē padalīties, kopīgi svētkus nosvētīt ...

pirmdiena, 2014. gada 7. aprīlis

Pie Meistariem ceļojot Drabešos un Lejaslīgatnē


Kā katru gadu - aprīļa sākums ir Meistaru meklēšanas, satikšanas un atkalsatikšanas laiks. Jau otro gadu tā, jo iepriekš bija mēnesi gaŗas nedēļu nogales, kuŗās satikt meistarus un apgūt jaukas un senas amatu prasmes. Kopš pagājušā gada Meistaru satikšanas iespējas mainījušās. Tagad tā ir tikai viena nedēļas nogale aprīļa sākumā.

Mēs, pulciņš Katlakalna folkloras kopas dalībnieku - Gunta, Jana, Ildze, Anita, divas Aijas, Inita, Anne un Jānis šai vējainajā, pavēsajā pavasara sestdienā devāmies Vidzemes virzienā - satikt meistarus un labus paziņas Amatciemā Drabešu muižā un Līgatnē.

Senajā, bet nu krietni labi atjaunotajā Drabešu muižā ar amatu māju ieviesušies čaklie amatnieki - Rožu saimes, biedrības ''KasTe" un folkloras kopas ORE dalībnieki - gan audēji, pinēji, celotāji, kokamatnieki, mūzikas instrumentu darinātāji, arīdzan prasmīgi rotaļnieki, danču un stāstu zinātāji.

Te dabūjām gan izzināt par iespēju pieteikties mūzikas instrumentu darināšanā, gan iemācīties jaukas rotaļas, gan apgūt filcēšanas iemaņas un pagatavot sirsnīgas pavasarīgas rotas.

Tālāk devāmies uz Lejaslīgatni. Viņu Amatu māja atrodas vienā no senajām Līgatnes paīrfabrikas strādnieku dzīvojamajām mājām, kas tagad izremontēta un pielāgota mūsdienu ērtībām un amatnieku prasībām. Tagad te Klinšu Dainas vadībā darbojas ne tikai Dienas centrs, kuŗā jaukas prasmes var apgūtne līgatnieūs jaunākā paaaudze, bet arī tie, kas var sevi par meistariem godam dēvēt nodarbojas gan ar papīra skalošanu, gan mauču adīšanu, aušanu, celošanu, leļļu gatavošanu. Tikām sacienāti gan ar vietējā gaumē gatavotu skābgurķu zupu, gan brīnumgardo vietējā avota ūdeni, gan mutē kūstošām ābolmaizēm. Čaklsās katlaklnietes arī te ķērās gan pie leļļu gatavošanas, gan papīra skalošanas.

Vē kopā ar Dainu tikām izgavilējušies un citas pavasara laika dziesmas izdziedājuši, lai pāri Līgatnes pakalniem balsis aizskan.

Attēlu straume: 


piektdiena, 2014. gada 4. aprīlis

Četri gadi kopš pirmās tikšanās RĀMUPĒ

 
Jā, patiesi, Katlakalna folkloras kopai RĀMUPE jau četri gadi. Četri gadi kopš pirmās tikšanās.

Arī šīsreizes sanākšana, kā allaž tas mums bijis, izvērsās par gana dziedošu un rotājošu. Tikām saskaitījušies - cik no pirmā nākuma esam šobrīd kopā un cik jaunu dalībnieku klāt pienācis. Cik esam kuplojuši un zarojušies, un cik pasākumus un svētkus paši veidojuši, cik citu svētkus kuplinājuši un atbalstījuši. To izrādās gana daudz un tāda pat dziedoša, darbīga, skanīga, aizrautīga jau solās būt arī nākamība.

Katlakalna bērnu folkloras kopa gatavojas Pulkā eimu, pulkā teku Novada skatei

Jau teju gads apkārt kopš Katlakalnā līdztekus folkloras kopai RĀMUPE darbojas arī Bērnu folkloras kopa. Jaukās un bērnu iemīļotās skolotājas Lauras Arājas vadībā. Nu, kad mēs RĀMUPE, jau esam nosvinējuši četrgadi, bērni sagatavojušies savam pirmajam nozīmīgākajam notikumam - Bērnu un jauniešu folkloras kopu saietam - Pulkā eimu, pulkā teku Novada skatei. Šogad tā norisināsies jaukā Vidzemes puses vietā Allažos. Jau sestdien, 5.aprīlī.

svētdiena, 2014. gada 16. marts

Lielās dienas saullēkta gaidīšana un svētīšana Arkādijā

20.martā CETURTDIENAS RĪTĀ SEŠOS ARKĀDIJĀ kopā ar Rīgas GRODIEM un citiem labiem ļaudīm sagaidīsim LIELĀS DIENAS saules lēktu. Tas ir tāds vienīgais gadā un sagaidāms rītā pirms astronomiskā pavasaŗa iestāšanās. Un tā kā šai gadā varam lasīt kalendāros, ka “pavasara sākums” ir 20.martā 18.57, tātad LIELĀS DIENAS saullēkts ir 20.marta rītā. Sapulcējamies jau sešos tālab, lai būtu klāt jau pirms saules parādīšanās un nevis atskrietu reizē ar viņu:)

sestdiena, 2014. gada 15. marts

Celošanas darbnīca ar meistari Ievu

Četras rāmupietes - Anita, Dzintra, Aija un Gunta šo piektdienas vakaru pavadījām jaukās un aizraujošās mācībās. Bijām devušās uz Daugmali, kur, Daugmales Līvu vadītājas Anitas rosinātas jau otro reizi notika celošanas nodarbības senvēstures kluba BALTAVA dalībnieces, seno amatu pētnieces un pratējas, Ievas Pīgoznes vadībā. Patiešām vērtīgas nodarbības, vērtīgas un noderīgas prasmes ir senās celošanas prasmes. Jutāmies gandarītas gan par jauko, darbīgo noskaņu, kas mācīšanās procesā valdīja, gan par materiālajiem ieguvumiem - iesāktām pirmajām celainītēm.

Attēlu straume

pirmdiena, 2014. gada 3. marts

Meteņu laika pārdomas

Dažviet saka, - Meteni varot dzīt teju līdz marta, Sērsnu mēneša, vidum, līdz pilnīgi skaidrs, ka ziema pa īstam ir prom un pavasaris var nākt, tomēr mēs to jau nosvētījām un ziemu aizvadījām. 

Šī bija pirmā reize, kad Svētes ciema Bitēs pie Andra, Anitas un Zanes kopā ar Bišu saimi un ļaudīm, kas reizumis še sanāk kopā svētkus svētīt, tika godāts un daudzināts Metenis. 

Te no www.draugiem.lv pārpublicētās Bišu Andra (Andra Žukovska) Meteņu laika pārdomas, arī ieteikumi un padomi, kā Meteņa svinēšanas laiku mūsdienu kalendāros un laikskaites ritmos atrast. Anetes Karlsones papildinošs komentārs un daži attēli. Priecāsimies arīdzan par citām piebuldēm, viedokļiem un komentāriem (Gunta Saule)

Vastalāvis - fastelauendt – lejasvācu "gavēņa priekšvakars”. Rīgas Melgalvju un Lielās ģildes tirgotāju galvenais saviesīgais notikums, pirmsgavēņa dzīres. Šo nosaukumu pārņēmuši arī lībieši Kurzemes piekrastē. Citur Latvijā pazīstams ar Meteņu nosaukumu.

Šodien izplatītais viedoklis, ka Metenī sākas pavasaris, vairāk atbilst kristīgajam Vastalāvja jeb Pirmsgavēņa dzīru laikam. Šīs dzīres var būt līdz pat 6. martam, un marts jau tiešām ir Lieldienu mēnesis, tātad kosmiskā pavasara sākums! Bet mūsu tradīcijā parasti vēl „krausim malku vezumā, vedīsim Meteņam!” Jo - Meteņa punktu savā orbītā ap Sauli Zeme šķērso pašā ziemas viducī - 3. vai 4. februārī (šogad tas bija 3. februāra vakars, nākamgad tas būs naktī no 3. uz 4. februāri).

pirmdiena, 2014. gada 17. februāris

XV Masku tradīciju festivāls aizritējis

Katru gadu nemainīgi mēs piedzīvojam gadskārtu ieražas. Un tad kad ir Meteņi- tad ir pienācis ziemas vidus. Meteņi ir svētki, kad senie latvieši svinēja ziemas aiziešanu un sāka gatavoties pavasara atnākšanai. Meteņos pēdējo reizi ziemā notika masku gājieni, kad dziedot, dancojot un labu vēlot, ļaudis devās tālos ciemos viens pie otra, vizinājās no kalna un notika varena lielīšanās, lai jaunajā gadā padotos laba raža. Kā katru gadu Meteņos- arī šogad tika noorganizēts Masku festivāls. Šoreiz Rīgā. Un atkal nāca kopā maskoti ļaudis, lai dzītu projām ziemu!

piektdiena, 2014. gada 31. janvāris

Sveču vakars Katlakalna RĀMUPĒ

Sveču vakars Katlakalna RĀMUPĒ gan bija iecerēts pāris dienu pirms īstenās Sveču dienas, bet Sala mēneša aizvadīšanai un Sveču mēneša sagaidīšanai tāda omulīga svečošanās noderēja godam labi. Tikām ir Meteņu laika dziesmas pat padziedājuši, sveces tinuši no smaržīgajām vaska plāksnītēm. Tikām arīdzan ēduši sarkanās ogas un baudījuši Sveču dienas gardo putru, kā allaž Irēnas, no ekloģiskajiem graudiem, vārīto. Jā, un bērni, savas skolotājas Lauras un viņas palīdzes Kristiānas, iedvesmoti un viņu palīdzīgo roku un padomu mudināti, darināja sveču lukturīšus. Arī pieaugušajiem tas likās jauki un arī viņi sev lukturīšus izdarināja jo košus.

XV Starptautiskais masku tradīciju festivāls Rīgā


2014. gada 14. - 16.februāris


XV Starptautiskais masku tradīciju festivāls šogad norisināsies Rīgā no 14. līdz 16. februārim. Festivālā ir paredzēta plaša un daudzveidīga programma:


14.februāris, piektdiena.


19.00 Ārvalstu un Latvijas masku grupu koncerts KTMC „Mazā Ģilde”


15.februāris, sestdiena.


sestdiena, 2014. gada 25. janvāris

Sveču diena – Ziemas Māra

Senatnē katrā katrā gada laikā, svētkos, godos, darba un atpūtas brīžos bija savas dziesmas, rotaļas, paražas un savi ēdieni. Un senie pierakstīti ticējumi vēsta arī to, ka zīmīgo dienu gadā ir bijais vairākas, ne tikai astoņie lielie gadskārtu svētki vien, bet arī mazāki. Mūsdienās pamazām tiecamies šos senos ticējumus nest gaismā, piedzīvot atkal no jauna.

Sveču diena ir viena no tādām iezīmdienām. Mūsdienu kalendārā 2.februāris, bet tālākā senatnē tā varēja būt gan kāds piektvakars pirms Meteņiem vai varbūt otrais jaunmēness pēc Ziemassvētkiem - tā diena, kad jaunā Mēness sirpītis ieraugāms pie debesīm. Vai varbūt vēl kā citādi noteica senie jūtīgie ļaudis sveču liešanai piemērotāko laiku.

Jāņu mācības Integrācijas projektā

Laiks, kad tuvojas Jāņi allaž ir bijis īpašas darbošanās pilns un spraigs - Jāņu mācību, Ielīgošanu un citu sarīkojumu bagāts. Šis gads, la...

Baltu Vienības uguns Sauliešu kalnā

Miķeļu gadatirgū Ķekavā

Ziemupē ma-DARĀ un Nīcā

Īsākās nakts fotostāsts