sestdiena, 2016. gada 27. februāris

Lielās Stāstu nakts Ievadpasākuma īpašais viesis Guntis Pakalns

Foto: no LU LFMI krājumiem
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks GUNTIS PAKALNS itin bieži dēvēts arīdzan par Stāstu un stāstniecības ekspertu. Viens no stāstniecības tradīcijas pētniekiem. Uz stāstīšanu un ne tikai, bet sākotnēji uz folkloras studijām un pētniecību viņu savulaik pavirzīja interese par dzimtas koku, kurā kopš tāliem aizlaikiem var atrast sasaites gan ar latviešu pasaku krājēju un pētnieku Ansi Lerhi-Puškaiti, gan citiem latviešu folkloras dižajiem. Kā jau kopš tāliem laikiem nākušu lielu dzimtu pēctecis Guntis arī savu aicinājumu atradis tradīcijā. Tā nu pateicoties lielām un tālu sazarotām dzimtām Kurzemē, mēs esam ieguvuši aizrautīgu tradīcijas un jo īpaši stāstniecības pētnieku un praktiķi.

ceturtdiena, 2016. gada 25. februāris

Aizskanējuši Meteņi un Masku dižsvētki Madonā

Ja Puteņu mēneša pilnmēnesim tuvojoties iestājas sniegputeņi, tas jau likumsakarīgi. Jo īpaši Latvijas Ziemas galvaspilsētā Madonā. Ka Puteņu mēneša vidū notiek Starptautisks Masku tradīciju festivāls, tā ir jau tradīcija septiņpadsmito gadu. 

svētdiena, 2016. gada 21. februāris

Latviskās Dzīvesziņas ciklā Lielās Stāstu nakts Ievadpasākums


Svētdien, 2016.gada 6. martā plkst. 16.00 Katlakalna Tautas namā notiks Lielās Stāstu nakts Ievadpasākums. Tas notiek Dzīvesziņas pasākumu cikla ietvaros un vienlaikus ievada gatavošanos Lielajai Stāstu naktij, ko svinēsim marta beigās. Tajā klausīsimies stāstniecības eksperta, Latvijas Folkloras krātuves pētnieka Gunta Pakalna lekciju par stāstniecības tradīciju un tās turpinājumu mūsdienās, kā arī notiks stāstīšanas darbnīca - praktiskās nodarbībās rosināsim stāstīt stāstus ikvienam, kas to vēlēsies. Ciemos solās būt arī vairāki stāstniecības praktiķi, stāstnieki Aelita Ramane (Pilsrundāles Stāstu bibliotēka), Evija Maļkeviča (UNESCO, Dagdas stāstniecības tradīcijas pārstāve). Skanēs Iepazīšanās un Vietu stāsti. Un, iepazīstot Pasaules Stāstu dienas tradīciju, stāsti par Stipro sievieti, kas ir šīgada Stāstu dienas tēma. 

trešdiena, 2016. gada 17. februāris

XVII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls tuvojas - RĀMUPES Vecīši dosies uz Madonu!!!

XVII Starptautiskais Masku tradīciju festivāls šogad norisināsies Madonas novadā no 19. līdz 21.februārim. Festivāla programmā ir paredzēta masku tēlu izstāde, konference, dažādas izrādes iekštelpās un ārā, masku skate, masku gājiens, danču vakars, individuālo masku skate un citas aktivitātes. Galvenās norises notiks Madonas Kultūras namā, pilsētas centrā, kā arī novada pagastu lauku sētās. Festivāla noslēgumā Madonas Priežu kalnā ikviens būs aicināts uz kopīgu Meteņa svinēšanu. Savukārt masku gājienā līdztekus masku grupām tiks aicināti piedalīties arī Madonas iedzīvotāji.

Festivālā piedalīsies vairāk kā 15 masku grupas no dažādām Latvijas pilsetām un novadiem, kā arī viesi no Lietuvas. Konferencē piedalīsies masku tradīciju speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Somijas.

pirmdiena, 2016. gada 15. februāris

Nīcā godos

Kad miegainā un mākoņainā rītā no Ķekavas izbrauc cauri pus-Latvijai un nonāk Lejaskurzemē, tur var sastapt sauli. Ne tikai to sauli, kas mirdz debesīs spoža, bet arī to, kas zaigo un laistās nīcenieču greznajos sarkanajos brunčos, sudraba saktās un baltajās villainēs. Un jo īpaši to sauli, kas mirdz viņu acīs - mīļus viesus saņemot, dziesmas, skanīgās un tāliem laikiem cauri nestās, pārmantotās no paaudžu paaudzēm. Dziesmās, kas plašas un dziļas kā zilzaļā jūra, meži un lauki. Un debesis!

Atsvinēta Sveču diena

Visu gadu naudu krāju,
Sveču dienu gaidīdam';
Nu atnāca Sveču diena,
Nu naudiņa jātērē.

Svētdiena. 14.februāris. Katlakalna Tautas namā sapulcējušies domubiedri - folkloras kopas RĀMUPE, Ķekavas kapelas KLABATAS, Iecavas Sieviešu kluba LIEPAS un Džūkstes kopienas ļaudis. Sveču dienu svētīt un izzināt, kas tajā darāms un kas tieši otrādi - nedarāms.

sestdiena, 2016. gada 13. februāris

Sveču dienas svinības Katlakalnā


2016.gada 14.februārī plkst. 14.00 Katlakalna Tautas namā Sveču dienas svinības. Klausīsimies folkloras un tradīciju pētnieces un praktiķes Aīdas Rancānes stāstījumu par Sveču dienas nozīmību. Tīsim un darināsim sveces, dziedāsim, dejosim, iesim rotaļās. Klāsim mielasta galdu. Par mājīgumu gādās folkloras kopa RĀMUPE, Ķekavas kapela KLABATAS un Katlakalna Tautas nama ļaudis.

Sveču dienas svinības Katlakalnā būs pirmais pasākums Latviskās dzīvesziņas ciklā "Vakarēšana kaimiņos". Cikla mēŗķis četras reizes 2016.gadā ciemoties četrās dažādās Latvijas kultūrvēsturisko novadu vietās. Ikreizi kāds no četriem ir uzņēmējs. Katlakalnam ir tas gods tikšanos ciklu iesākt.

trešdiena, 2016. gada 10. februāris

Saruna muzejā par Ķekavas novada folkloras teicējiem


Trešdien, 2016.gada 10.februārī plkst. 18.00

Ķekavas Novadpētniecības muzejā (Ķekavā, Rīgas ielā 26)

Saruna muzejā par Ķekavas novada folkloras teicējiem

Dziesmu melodijas, tautasziesmas, ticējumi, teikas, nostāsti, pasakas - tautas seno zināšanu krājums.

trešdiena, 2016. gada 3. februāris

I Lielā Stāstu nakts-2016 Katlakalnā

Laikā no 2016.gada 19.marta sešiem vakarā līdz 20.marta sešiem rītā norisināsies nebijis notikums – I Lielā Stāstu nakts-2016 Katlakalna Tautas namā. Tā noslēgsies ar Lielās dienas rīta saules gaidīšanu Sausās Daugavas krastā Katlakalnā pie Nēģīšiem un Lielās dienas svinēšanu - šūpošanos, olu krāsošanu un olu kaujām pie Katlakalna Tautas nama. Tādā veidā Lielā Stāstu nakts savīsies kopā ar Lielās dienas rītu. Latviešu tradīciju pierakstā itin bieži var lasīt vēstījumus par negulētām naktīm kādu īpašo rītu gaidot - un arī nakts, sagaidot Lielās dienas rītu, ir viena no tādām nomoda naktīm. Tā svinēts brīdis, kad tumšais laiks, gada lielā nakts, ziema, ir pagājusi. Mēs no Gada ziemas un nakts atvadīsimies ar sirsnīgu kopā būšanu un ar stāstiem. 

Svecaine

Pēc Saules un Mēness kalendāra Sveču dienu, Svecaini, Ziemas Māru, Vēja un Govju dienu pieņemts svētīt Ziemas mēneša trešās savaites piektdienā. Gregora kalendārā šogad tā iekrīt 3.februārī. Kā visās dienās un jo īpaši svētku dienās, nozīmīgākais ir vakars pirms Svecaines, jo mūsu tradīcijā dienas sākums ir vakarā pēc saules rieta.

Svecainē skatās debešos un vēro, cik daudz tur saule iespīda, cik daudz sniega pārslu nokrīt. Uz zemes skatās, kur sniegs nokusis, - tur Dievs ir sēdējis... Arī pilošas palāses, peļķītes no kurām zirgs vai zvirbulis, vai vērsis var padzerties, ir laba zīme. Svecainē vajag no visa kā mazliet - tad būs i lini, i mieži druvā i lopiņi veseli.

Jāņu mācības Integrācijas projektā

Laiks, kad tuvojas Jāņi allaž ir bijis īpašas darbošanās pilns un spraigs - Jāņu mācību, Ielīgošanu un citu sarīkojumu bagāts. Šis gads, la...

Baltu Vienības uguns Sauliešu kalnā

Miķeļu gadatirgū Ķekavā

Ziemupē ma-DARĀ un Nīcā

Īsākās nakts fotostāsts