pirmdiena, 2019. gada 2. decembris

Latviskie krustabu stāsti

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs, biedrība “Aizkraukles reģionālā Tautskola” un Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE aicina uz foto izstādes “Latvisko krustabu stāsti” atklāšanu šī gada 8.decembrī plkst. 12:00 muzejā “Kalna ziedi”. Pasākumā piedalīsies un krustabu rituālu vadīs folkloras kopa “Rāmupe” (Katlakalns).

Krustabas ir vieni no nozīmīgākiem cilvēka mūža godiem. Tradicionālajā izpratnē mazais bērniņš ar krustabu godu rituālu tiek uzņemts dzimtā. Viņš saņem vārdu, dāvanas, vēlējumus. Un stiprirnājumu visam mūžam, jo nu viņš pavisam droši ir piesaistīts dzimtas laukam, tam pieredzes uzkrājuma, zināšanu un gara spēku laukam, kas tapis un veidojies cauri gadu simtiem un varbūt pat tūkstošiem.

otrdiena, 2019. gada 19. novembris

Kā sagaidīsim Andrejdienu?



2019.gada 30.novembrī Katlakalna Tautas namā Projekta Gadskārtu un mūža godu tradīciju skola ietvaros notiks tradīciju sarīkojums KĀ SAGAIDĪSIM ANDREJDIENU. Plkst. 16.00 Tradicionālo deju meistardarbnīca Jurjānu Andreja pierakstītās dejas un rotaļas, ko vadīs tradicionālās dejas meistare Dace Circene un etnokompānija ZEIDI. Ap sešiem vakarā būs atsevišķi meitu un sievu, un puišu un vīru rituāli kopā ar Guntu Sauli un Andri Kapustu. Bet plkst. 19.00 sāksies Andrejvakars Katlakalnā – saviesīgā daļa ar mielastu, dejām, spēlēm, rotaļām un sadziedāšanu. Andreju svētīšanā piedalīsies tautas mūzikas instrumentu ansamblis UT no Utenas Lietuvā, Ceraukstes folkloras kopa LAUKAM PĀRI, kā arī Baldones, Bārbeles, Skrīveru un Tomes folkloras kopu dalībnieki. 


otrdiena, 2019. gada 5. novembris

Latviskuma saiets Domā, dari latviski!

Šogad norisināsies jau desmitais latviskuma saiets, kas dibinājās un veidojās sākotnēji kā konference Baltu mantojums. Latviskuma tēmas ir allaž svarīgas un nozīmīgas ne tikai tiem ļaudīm, kas tā kopšanā  darbojas vairāk atvērtajā ļaužtelpā, gan tiem, kuri darbojas savā ģimenē, saimē - savā iekštelpā.

Kā vēstī saieta rīkotāji, - tā mērķis ir caur kopā sanākšanu veldzēties latviskuma pļavā, iedvesmoties no domātājiem, gūt jaunas atziņas no darītājiem un augt. Saiets ir vieta, kur valda atkalredzēšanās prieks, tiek stiprināts mūsu tautas gars un saknes.

Šīgada saieta tēma DOMĀ, DARI LATVISKI! Ar saviem pieredzes stāstiem tajā piedalīsies arī divas Rāmupes dalībnieces - Ieva Eltermane un Gunta Saule. 

pirmdiena, 2019. gada 4. novembris

Ar spoku stāstiem

Foto: Edgars Juka
Kad Veļu laiks, īpašais senču pieminēšanas un mielošanas laiks izskan, jau vairākus gadus Džūkstes Pasaku muzejā, bijušajā Lancenieku skolā, notiek Spoku stāstu vakari.

Sabrauc tuvāki un tālāki, pazīstamāki un mazākzināmi stāstnieki no tuvienes un tālienes stāstīt Spoku stāstus. Te var klausīties pasakas, nostāstus, teikas un leģendas, ticamākus un neticamākus atgadījumus no dzīves, no draugu, kaimiņu un pašu piedzīvotā un pieredzētā. Lielākoties viss vijas ap spoku, kapsētu un dažādu mistisko būtņu un vietu tēmām. 

svētdiena, 2019. gada 27. oktobris

Spoku stāstu vakars

2019.gada 1.novembra vakarā, no pulksten 19.00-23.00 Džūkstes Pasaku muzejā spocīgā gaisotnē norisināsies tradicionālais stāstniecības pasākums Spoku stāstu vakars. Ikvienam iespēja gan klausīties, gan stāstīt spoku stāstus. Pasākumu vadīs stāstnieku ķēniņš Guntis Pakalns. 

Pārējie šī gada dalībnieki Spoku stāstu vakarā - Anita Krūmiņa-Štikāne no Doles salas, Pauls Anšics - ķīmiķis un 2010. gada stāstnieku ķēniņš, Gunta Saule no Katlakalna folkloras kopas "Rāmupe" (un varbūt vēl kāds no šīs folkloras kopas pievienosies līdzdziedāšanā un stāstīšanā). Būs arī muzikanti, kas Baltās nakts spoku stāstu pagrabiņā spēlēja ziņģes par nāvi un miršanu - Valdis Meijers no Rencēniem un Aelita Punkstiņa no Ēveles (viņa arī stāstniece). Pats Guntis Pakalns arī kādu spoku stāstu izstāstīšot, - viņam krājumā esot pat daži jauni u nedzirdēti. 

Kam nav bail - laipni aicināti!

Dalība pasākumā: skolēniem, studentiem - 1.00 EUR, pieaugušajiem - 1.50 EUR, pensionāriem un citu novadu personām ar invaliditāti - 1.00 EUR, ģimenes biļete - 3.00 EUR. 

Informācija: 26513314, pasakumuzejs@tukumamuzejs.lv.

svētdiena, 2019. gada 13. oktobris

Veļu vakars Daugavmalā. Katlakalnā

2019.gada 24.oktobrī plkst. 19.00 Katlakalnā, Atpūtas vietā Nēģīši Daugavmalā notiks VEĻU VAKARS – uguns un ziedu laiva Daugavā - aicina Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE

Šis ir tāds laiks. Dievaiņu laiks. Arī mums, folkloras kopas RĀMUPE ļaudīm sanāk vairākus Veļu vakarus svētīt, - gan pašiem savās ģimenēs un dzimtās, gan pie draugiem ciemos ejot un par tradīciju stāstot un ierādot, gan pašu kopā, savai Katlakalna kopienai un sabraukušajiem ļaudīm svētvakaru rīkojot. Katrs Veļu vakars, ko rīkojam vai piedalāmies, ir atvērts. Bet šis būs tāds - īpaši savējiem. Katlakalniešiem un tuvienes draugiem. 

Veļu laika dziesmās, rotaļās un stāstos pieminēsim savus aizgājušos tuviniekus un tautas dižgarus, stiprināsim savus dzīvības spēkus. Laidīsim Daugavā ziedu laivu

Kopīgai labnoskaņai un veltījumam veļiem ņemsim līdzi vaska svecītes, ziedus, mazliet ēdienu un citas dabas veltes laivas sapošanai un nelielu cienastu pašu kopīgam mielastam

Sīkākas ziņas un pieteikšanās – Gunta Saule – 27811297










ceturtdiena, 2019. gada 10. oktobris

Veļu vakars Brīvdabas muzejā

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs svētdien, 20. oktobrī no 18.00 līdz 21.00 ielūdz uz aizgājušo senču jeb veļu godināšanu kopā ar folkloras kopām "Veļu vakarā".

Brīvdabas muzeja Hernhūtiešu saiešanas namā “Veļu vakaru” pavadīs kopīga sadziedāšanās un dzīves stāstu stāstīšana, kā arī rotaļās iešana kopā ar Rīgas folkloras kopām “Grodi” un “Garataka” un Katlakalna folkloras kopu “Rāmupe”. Kad dziesmas būs izdziedātas un mīklas izminētas, Rizgu rijā visi tiks aicināti kopīgi pieminēt un pateikties saviem aizgājušajiem tuviniekiem. Par viesu sasildīšanu rūpēsies “Priedes kroga” saimnieki, kuri cienās vakara dalībniekus ar īpašo veļu vakara putru.

Latviešu tautas tradīcijās īpaši nozīmīga ir senču jeb iepriekšējo paaudžu, kuras jau mīt viņā saulē, pieminēšana un godināšana. Latviešu apziņā svarīgos dzīves brīžos kopā ir gan tie, kuri šai saulē, gan tie, kuri viņā saulē – tā paplašinot gan dzimtas robežas, gan kopīgo enerģiju. Rudens vakaros saskarsme ar viņsaules senčiem ir īpaši aktuāla, tāpēc “Veļu vakarā” aicinām pievienoties visus, kuri vēlas veltīt savu pateicību iepriekšējām paaudzēm vai zaudētajiem tuviniekiem.

Kopīgo veļu mielasta galdu bagātīgāku var darīt katrs, ņemot līdzi cienastu veļiem. 


Noderīga informācija apmeklētājiem:
Pie muzeja pieejama bezmaksas autostāvvieta.
Mājdzīvniekus lūdzam šoreiz atstāt mājās.
Pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.

ceturtdiena, 2019. gada 3. oktobris

Veļu vakars Tīnūžos

Kultūras mantojuma centrs aicina 19. oktobrī plkst. 17.00 Tīnūžu tautas namā pievienoties Veļu laika un ģimenes tradīciju stiprināšanai.

Veļu laiks iestājas tumšajos rudens vakaros un parasti ilga no 29.septembra līdz 10.novembrim. Instinktīvi mēs katrs jūtam, ka Dabā šis laiks rosina uz mieru un pārdomām. Senču pieminēšana un godāšana palīdz uzturēt dzimtas atmiņu, vienotību un spēku. Veļu laikā rudenī saskarsme ar dzimtas senčiem ir īpaši aktuāla, tāpēc Veļu vakarā aicinām uz kopīgu vakarēšanu visus, kuri vēlas veltīt savu pateicību iepriekšējām paaudzēm. 

Pasākumā ar savām zināšanās dalīsies latviešu folkloras speciālisti Jānis Kušķis un Gunta Saule kā arī folkloras kopa RĀMUPE (Katlakalns). Minēsim mīklas, iesim rotaļās, rituālos, baudīsim Veļu naktīm raksturīgus ēdienus un priecāsimies par dzīvi. 

Kas jāņem līdzi? (Vēlams, bet ne obligāti)

1. Neliels cienasts kopīgam galdam un veļiem (Vēlams tradicionāls/ pašgatavots)
2. Personīgā bļodiņa, karote un krūzīte
3. Atbilstošs apģērbs laikapstākļiem (Būsim arī kādu brīdi ārpus telpām)
4. Kādu mīklu vai stāstu.

Ieeja pasākumā ir bezmaksas

Pasākumā, iespējams, tiks fotografēts/filmēts.

Teksta autors Kaspars Špēlis, Kultūras mantojuma centra ''Tīnūžu muiža'' vadītājs

P.S.: Mēs tiekamies jau 16.00 - iepazīsimies ar Tīnūžu muižas izstādēm - Strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas veltīto ekspozīciju un  plašo pūra lāžu krājumu.

trešdiena, 2019. gada 2. oktobris

RĀMUPE ierudeņo

Vispirms ar skanīgo, krāšņo un iedvesmojošo, Katlakalna 5. starptautisko folkloras festivālu RUDENĀJI, kas norisinājās laikā no 13.-15. septembrim un bija gan brīnišķīgiem viesiem un jaunām draudzībām, gan rituālām norisēm, sadziedāšanās, sadancošanās un sadarbošanās brīžiem un koncertiem bagāts. Daudzinājām rudeni un ražas laiku šogad jo īpaši grezni – ar uguns un ražas pateicības rituālu Sauliešu pilskalnā, ar Saberu godiem Katlakalna Tautas nama laukumā - ar seno amatu un prasmju meistardarbnīcām, tirdziņu un folkloras kopu izrādīšanos, ar Kāzu rituāliem Rudenāju Dzīru vakarā un ar sirsnīgu kopābūšanu ne tikai rudens, bet arī jūras dziesmas izdziedot Jūrmalas brīvdabas muzejā Lielupē, pašā Ragakāpas azotē.

trešdiena, 2019. gada 18. septembris

22.septembrī - Baltu Vienības diena


Baltu Vienības diena tiek svētīta katru gadu 22.septembra vakarā. Pilskalnos, svētkalnos, senajās baltu tautu apmetņu vietās un daudzviet citur vietās, kas nozīmīgas baltu tautu senatnei. Kopus mērķiem un vienības ideāliem tiek iedegtas Baltu vienības ugunis. Vienā laikā iedegtām ugunīm ir vienojošs spēks jo īpaši, ja tās līdzi nes vienotības domas.

Kā katru gadu, ugunis iedegsim arī Sauliešu pilskalnā. Satiksimies plkst. 19.45 pie vārtiem lai kopā dotos līdz kalnam. It visus labas gribas ļaudis aicinām nākt pulkā, jo baltu tautu vienība, baltu apdzīvotā kultūrtelpa joprojām ir mūsu pašu aprūpē un gādībā - tā ir kopjama un lolojam ikdienas sadarbībā, un arī svētkos, rituālos, dziesmās.

Citām Baltu Vienībai iedegtām ugunīm var sekot izveidotajā kartē, kas pastāvīgi tiek papildināta ar arvien jaunām ugunskuru vietām Latvijā, Lietuvā, kā arī prūšu un gudu zemēs un it visur pasaulē, kur mīt baltu tautu pēcteči. KARTE

Vairāk par Baltu Vienības uguņiem, to iedegšanas kārtību un ierakstīšanos kartē, lūdzu, lasiet šeit - 


trešdiena, 2019. gada 11. septembris

Tuvojas šīgada RUDENĀJI



Katlakalna V Starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI-2019 vairs galīgi nav aiz kalniem. Sīkāk iepazīties ar šīgada festivāla norisēm un dalībniekiem, aicinām festivāla e-dienaslapā - https://rudenaji.blogspot.com/


pirmdiena, 2019. gada 12. augusts

Jau šīsnedēļas nogalē ma-DARA


RĀMUPE šīgada ma-DARĀ ieradīsies gluži nelielā pulkā, bet ar mums kopā būs burvīgi un skanīgi domubiedri. Kopā dziedāsim ma-DARAS koncertā un dosim pienesumu jau priekš-ma-DARAS vakarā ar Dižmāras daudzinājumu Ziemupes jūras krastā – ar rituālā uguns degšanu, dziesmām, dejošanu un pateicību DižMātei Mārai – par vasaras devumu. 

Ikdienu RĀMUPE vada Pierīgas jaukā vietā Katlakalnā, par mājām sauc Katlakalna Tautas manu un Sauliešu pilskalnu. Izzin, daudzina un kopj gadskārtu tradīcijas – ne tikai zināmākās, kā Lielo dienu, Ūsiņus, Jāņus un Ziemassvētkus. Mums svarīgi apzināt un meklēt rakstos un pašos iemigušajās pieredzēs arī citu gada zīmīgo dienu un laiku svētīšanas un iezīmēšanas mirkļus – Vasarassvētkus, Pērkona dienu, Rudenāju laiku, - sākot ar Dižmāru un beidzot ar Veļu vakara rimtumu un Mārtiņu skaļumu.

sestdiena, 2019. gada 3. augusts

Rāmupe Liepu mēnesī

Liepu mēnesis visā gada ritējumā ir kā Laimas mēnesis. Tas nāk ar liepu ziedu smaržu un rimtumu, ar dzimtas sakņu apzināšanos un sajušanu. arī ar sakņu stiprināšanu un tālākas augšanas nodrošināšanu. Tas jo īpaši atver tautas dzīļu un simbolu līmeņos paslēptās zināšanas. 

Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE liepu mēnesi vadīja izzinošos un iedziļinošos sarīkojumos - mācību stundās, koncertos, rituālos. 

trešdiena, 2019. gada 24. jūlijs

IV Latgales stāstnieku festivāls izskanējis

2019.gada 19.-20.jūlijā Preiļos, Vārkavā un Riebiņos notika IV Latgales Stāstnieku festivāls. Latgales Stāstnieku festivāli kopš pirmā, 2016.gadā, nes nosaukumu “Omotu stuosti”. Ik katrs no līdz šim notikušajiem ticis veltīts kādam no amatiem un katrā daudzināti īpašo prasmju meistari – podnieki, kāzu saimnieces un dravinieki. Šīsreizes īpašie amatnieki – groziņu pinēji.

trešdiena, 2019. gada 26. jūnijs

Kāzu norišu un rituālu simboliskais saturs un jēga. Seminārs

Sestdien, 2019. gada 6.jūlijā plkst. 11.00 Katlakalna Krogsilā Dūdumu mājās projekta Tradicionālie ģimeņu un gadskārtu godi ietvaros praktiskais seminārs Kāzu norišu un rituālu simboliskais saturs un jēga 

Semināru vadīs ilggadēji folkloras un tradīcijas pētnieki un praktiķi, mūža godu rituālu vadītāji, JĀNIS un IEVA KUŠĶI.

Kāzas jeb Vedības ir vieni no svarīgākajim dzimtas, ģimenes vai dzīves (mūža) godiem – tie tiklab svarīgi jaunajam pārim, jaunās ģimenes sākumam, kā arī viņu abu vecākiem, brāļiem un māsām. Katram tajos ir savs stāsts: laižot māsu tautās, panāksniekiem, līgavas radiem - viens, būnot vedēju - līgavaiņa un brāļa pusē – cits.

otrdiena, 2019. gada 4. jūnijs

Jāņu ielīgošanas meistardarbnīca



Ceturtdien, 13.jūnijā no plkst. 19.00 Sauliešu pilskalnā Katlakalnā notiks tradicionālā Jāņu ielīgošanas meistardarbnīca, - visi laipni aicināti apgūt Jāņu laika gaidīšanas un svinēšanas mākslas un gudrības kopā ar Katlakalna folkloras kopu RĀMUPE, Daugmales folkloras kopu DĀRE, Ķekavas folkloras draugu kopu BRIČKA un Katlakalna Tautas nama ļaudīm. 

Celies, brālīti, aunies kājas. 
Iesim Jānīti ielīgot!

pirmdiena, 2019. gada 20. maijs

Vasarassvētku meistardarbnīca


Skaistajā ziedēšanas laikā izsenis tradīcijā svētīti Ūsiņi - svētki puišiem un vīriem. Un Vasarassvētki - svētki meitām un sievām. Tie īpaši saistīti ar jaunību un jaunības svinēšanu – ziedēšana, pušķošanās, dziedāšana, gaviles ir to atslēgvārdi. Iespaids, ka tieši šiem svētkiem ir īpaša saistība ar cerēšanos, ar lūkošanos, ar domām par nākamajām laulībām, ar veiksmīgas dzīves nodrošināšanu tautās. Tāpēc daudzie rituāli, kuri Vasarassvētkos tiek izdzīvoti un izspēlēti ir visvairāk veltīti jaunajām meitām, kuras vistuvāk ir izdošanas brīdim. Vasarassvētku rituāli ir viņām kā stiprinājums. Tie ir kā ceļamaize nākamajai dzīvei. 

trešdiena, 2019. gada 15. maijs

Atbalstam mūsu draugus - ma-Daru!!!

Atbalsti Atpūtas pasākumu ma-DARA - Ceļš Projektu Bankā

17. augustā Ziemupes jūrmalā, Vērgales pagastā norisināsies jau astotais Atpūtas pasākums ma-DARA. Šī gada vadmotīvs ir – CEĻŠ. Pēc vārda definīcijas, Ceļš ir līnija, pa kuru notiek kustība. Arī sajūtu līmenī. Ceļš, kas mūs ved, Ceļš, ko mēs izvēlamies, Ceļš, kas ietver sevī sapņus, ilgas vai piepildījumu, un tajā pat laikā Ceļš kā Visuma sasaistes dzīpars - Zvaigžņu Ceļš, Putnu Ceļš, Ūdens Ceļš, Ziemas Ceļš, Ceļš Mājup.. Jautājums katram mums pašam - kuru Ceļu ejam.

ceturtdiena, 2019. gada 9. maijs

Dodamies Vasarassvētku izbraukumā

Tuvojas vieni no gada košākajiem un skanīgākajiem svētkiem - tradicionālie Vasarassvētki - ar dzegužu krustabām, ar jaunu meiteņu bērnības atvadām, ar sievu kopīgi cepto maizi un Vasarassvētku pantāgu, ar daudzām skanīgām dziesmām un dejām. Ar dalīšanos sievišķīgajā smalkumā, pieredzē, viedumā un zināšanās.

Šai gadā RĀMUPES sievas, meitas Vasarassvētku izbraukumā dosies Kurzemes virzienā. Un arī mūsu draugi  ir laipni aicināti pievienoties. 

svētdiena, 2019. gada 21. aprīlis

Kā svinēt pavasari ar RĀMUPI


Vispirms jau Lielās dienas rītu gaidīt – kā mums šai gadā tas palaimējās – i Rīgas Arkādijā, kur Saule atspīdēja tieši mutes mazgājot pret rītiem tekošajā Mārupītē. I paši savās mājās, Daugavas krastā Ievu ielas galā Nēģīšos. Te šogad Daugava mūs šai rītā sagaidīja rēnā miglā tērpusies. Jā, Rīgas kopas un Folkloras biedrība bija savai Lielās diena svētīšanai izvēlējusies 20.marta rītu, bet mums Katlakalnā piemērotāks likās 21.marts. Bija labi un katrā vietā, katram rītam sava noskaņa un sava garša tika dabūta, justa un radīta.

sestdiena, 2019. gada 16. marts

Lielās dienas svētes Katlakalnā


Ceturtdien, 2019.gada 21.martā no 6.00

LIELĀS DIENAS SVĒTES Katlakalnā


Svētku norise:

plkst. 6.00 – Lielās dienas Saules sagaidīšana Atpūtas vietā Nēģīši Daugavas krastā – gavilēšana, ugunskurs, putnu dzīšana, dziesmas, saules daudzināšana

plkst. 8.00 – šūpoles, olu kaujas, kaulēšanās, rotaļas, svētku brokastis pie Katlakalna Tautas nama.

Aiz ko Lielā diena ir tik liela, ka ieguvusi visu citu gadskārtu svētku vidū tik nozīmīgu un tik LIELU nosaukumu. Tā tiek sagaidīta ar milzīgām gavilēm. Atgriežas gājputni un zāle spraucas no zemes laukā, koku sulas pa stumbriem ceļas augšup un pumpuri aug lielumā. No ziemas guļas mostas ne tikai lāči, kukaiņi un cita iemigusī mīļās Māras radība, bet arī mūsu balsis tiek modinātas un ieskandētas pirmos Lielās dienas rīta saulstarus gaidot.

Tā ir svēta diena, Dievam dārga diena un dārgs laiks, kā mūsu Dainās izdziedāts. Dārgs un nozīmīgs laiks. Daudzviet pasaules dabas reliģijas tradīcijās Pavasara vienādības, brīdi, kad diena top garāka par nakti diennakts ritējumā, uzskata par īsteno gada sākumu. Par jauna laika sākumu.

Arī mēs Katlakalnā, Sausās Daugavas krastā tradicionāli šo rītu svētīsim – sagaidīsim saullēktu ar iekurtu uguni, gavilēsim un dziedāsim, lai sauli piesauktu ne tikai vienam rītam, bet arī visam gadam. Lielās dienas rīts ir kā lielā gada rita simboliskais rīts. Tas visa gada rīts. Ziema – nakts ir prom... Svētīsim!

Līdzi ņemsim ziedojumu ugunij, kārklu vicas putnu dzīšanai, sarkanus dzijas pavedienus, pīnes šūpoļu izrotāšanai, krāsotas olas, pūpolu un plaucētus bērzu zarus, labu noskaņojumu!

Aicinām svinētāju pulkā katlakalniešus, draugus, radus un kaimiņus!




piektdiena, 2019. gada 15. marts

IV LIELĀ STĀSTU NAKTS-2019 KATLAKALNĀ

Sestdien, 23.martā no plkst.18.00 Katlakalna Tautas namā norisināsies ikgadējs tradicionālās kultūras sarīkojums - IV LIELĀ STĀSTU NAKTS-2019 KATLAKALNĀ, kurā kopā pulcēsies Stāsti un stāstnieki no dažādām vietām Latvijā un pat viesi no ļoti tālām zemēm. 

Kā ik gadu, vakaru sāksim ar Sirmās stundas iezīmēšanu un vakara iedziedāšanu, ko vadīs mājinieki, Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE. Pēc tam Stāstu nakti svinīgi atklāsim un pirmie stāsti būs tādi, uz kuriem vecmāmiņas izaicinās mazbērnus vai otrādi. Aija Vitmane būs šī stāstu laika kūrētāja, bet dalībnieču vidū ceram sastapt mūsu kaimiņnovada stāstnieci Doles Anitu, ikgadējo Stāstu nakts viešņu no Kuldīgas Liesmu Lagzdiņu, rucavnieces Māsas Tapiņas, līvieti Zoju Sīli. Savus stāstus pieteikuši arī Katlakalna ģimeņu folkloras kopas “LIZDA “dalībnieki, no kuriem jau dažs labs ķipars ir pacīnījies stāstnieku konkursos un pārvedis mājās godalgotus diplomus.

pirmdiena, 2019. gada 4. marts

Katlakalna 100 stāstu 1.burtnīcas Atvēršanas svētki


Ar diviem spožiem notikumiem Katlakalna Tautas namā ieskandēsim šīgada Lielo Stāstu nakti. Un vispirms nozīmīgs notikums Katlakalna dzīvē – 2019.gada 10.martā plkst. 14.00 atvērsim Katlakalna 100 stāsti 1.burtnīcu “Senvēstures un vietu stāsti”.

Lielā mērā šādas stāstu burtnīcas tapšana ir arī kā iepriekšējo Stāstu nakšu darba taustāms iznākums. Vietu stāstos arī iepriekšējās Stāstu naktīs ik pa brīdim izskanēja stāsti no tuvējās apkaimes – gan no pašu, Daugavas kreisā krasta, gan no pretējā – no Doles salas. Ar to Katlakalns izsenis bijis saistīts gan ar seno Daugavas (Dūnas) kuģu ceļu un tā nosargāšanu, gan vēlākos laikos ar cīniņiem par zvejas vietām nēģu tačiem, gan meitu un puišu sirdīm. Sadzirdēt vienam otru pāri upei bijis gana viegli. Tepat lejā, pie Nēģīšiem joprojām redzams teju pārejamais ceļš pār upi, brasls. Tomēr lai kājām, ar laivām vai ziemā pa ledu pāri tiktu, upes gudrība – krāces un sēkļi, ledus biezums un citas upes zīmes bijis gana labi jāpazīst. Tāpat kā šodien.

piektdiena, 2019. gada 22. februāris

Ceļā uz Lielo Stāstu Nakti...

Šīgada marta nogalē sagaidīsim kārtējo, jau Ceturto Lielo stāstu nakti. Bet, kā allaž, tai kārtīgi jāsagatavojas. Tālab ikreiz Stāstu nakts Ievadpasākumā tiekamies, lai pilnveidotu un spodrinātu jau esošās stāstīšanas iemaņas vai arī lai tās iegūtu, ja stāstīšanas pieredzes nav nemaz.

Šai reizē sarīkojumā Ceļā uz Stāstu nakti 2019.gada 10.martā plkst. 16.00 Katlakalna Tautas namā tiksimies ar diviem stāstniecības praktiķiem, meistariem. Nodarbību vadīs Latvijas Folkloras krātuves pētnieks un stāstniecības eksperts GUNTIS PAKALNS, teikas stāstīs un pieredzē dalīsies stāstniece, Pilsrundāles (Stāstu) bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane. Stāstniecības meistarklases tēma Kā izstāstīt teiku? 

pirmdiena, 2019. gada 4. februāris

Celošanas darbnīca Katlakalna Tautas namā

Svētdien, 2019.gada 24.februārī no plkst. 11.00 -15.00 (vai pēc vienošanās)  Katlakalna Tautas namā  ciklā “Gadskārtu un ģimeņu godu tradīciju skola” Seno amatu darbnīca CELOŠANAS PAMATI kopā ar meistari Viju Liepu. 
Darba materiāls un darba instrumenti 10 dalībniekiem būs sagatavoti, līdzi jāņem vienīgi jostiņas vai striķi (ar ko piesieties). Bet, ja kāds grib uzreiz uzsākt galvasauta celaini, iemācīties pinumu no 8 pavedieniem, tad gan var paņemt līdzi savas dzijas. Noderēs arī šķēres, papīrs un rakstāmrīki, kā arī nelielas uzkodas kopīgai ēdampauzei.

Jāņu mācības Integrācijas projektā

Laiks, kad tuvojas Jāņi allaž ir bijis īpašas darbošanās pilns un spraigs - Jāņu mācību, Ielīgošanu un citu sarīkojumu bagāts. Šis gads, la...

Baltu Vienības uguns Sauliešu kalnā

Miķeļu gadatirgū Ķekavā

Ziemupē ma-DARĀ un Nīcā

Īsākās nakts fotostāsts