svētdiena, 2013. gada 22. decembris

Pļavniekkalna vēsture. Stopa sakta

Attēlā: Stopa sakta. 
Katlakalna Pļavniekkalna kapulauks, 
Rīgas apr. 5.-6. gs. Sudrabs, zelts. 
Garums – 9,8 cm, platums – 9,8 cm.
(attēla avots: http://www.letonika.lv/)
No sudraba darināta stopa sakta ar zelta platējumu ir atrasta Katlakalna Pļavniekkalna arheoloģiskajos izrakumos 1901.gadā Antona Buholca (Anton Buchholtz) vadībā. Minētais piemineklis pieder zemgaļu kultūrai un situēts Daugavas lejtecē. Tas labi raksturo zemgaļu 5.–6.gadsimtā apdzīvotās teritorijas ziemeļu daļas apbedīšanas tradīcijas.

Mirušajiem līdzi dotas rotas, kuru izvietojums atbilst to nēsāšanas veidam, kā arī ieroči un darbarīki, kas parasti novietoti galvgalī.

Apskatāmā stopa sakta iegūta 1.kapā, kurā apbedīts vīrietis. Tā inventārs jau 20.gadsimta sākumā ir ticis sajaukts. Tam pievienotas citas senlietas. Līdz ar to patieso kapa inventāra sastāvu vairs nav iespējams noskaidrot.

svētdiena, 2013. gada 15. decembris

Aicinām uz Ziemas Saulgriežu svētīšanu Sauliešu pilskalnā


Ziemassvētki, Liela diena,
Tie Dievam dārgi laiki;
Ziemassvētki Bluķi vilka,
Liela diena šūp'li kāra.

Ziemas viduspunkta vakarā, 21.decembrī 18.00 katlakalniešus un citu vietu ļaudis aicinām sanākt pulkā mūsu Sauliešu pilskalnā, Pļavniekkalnā. Ja vēlaties, vispirms savos pagalmos un ap savām mājām un sētām variet bluķi izvilkt un visus šīgada kreņķus un neveiksmes tajā savilkt, lai tad ar mūsu visu labo domu un kopā dziedātu dziesmu spēku tos sadedzinātu mūspašu kopīgi iedegtā svētugunī.

sestdiena, 2013. gada 14. decembris

RĀMUPE ar Vecīšiem Dabas muzejā

Allaž mums, Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE tradīcijā aizrautīgajiem ļaudīm, tīk darīt ko jaunu. Un piedzīvot ko jaunu. un nebijušu. Šai reizē stāsts par mūsu un mūsu Vecīšu piedalīšanos Masku tradīcijām veltītā izstādē Latvijas Dabas muzejā. 

Pati Masku tēlu izstāde ir sena Latvijas masku pētnieku drauga un domubiedra, itāļu antropologa Čezāres Popi iedvesmota. Līdzīgas izstādes notiek arī Balkānu tautu apzīvotajās zemēs, - arī savu īpašo tradīciju izstāstot caur maskoto tēliem. Latvijā zinošākās maskošanās tradīcijas pētnieces Aīdas Rancānes un Andra Kapusta izlolots sapnis ir šī masku parāde, tapusi līdzdarbojoties Latvijas Folkloras biedrības ļaudīm un atbalstītājiem - folkloras kopām GRODI, GARATAKA, RĀMUPE, ar Ilzes, Ļenas, Janas un Intas darbīgajām un čaklajām rokām, ar Elīnas un citu Dabas muzeja darbinieku sirsnīgu atbalstu. Protams, lielais atbalsts šai reizē bija jūtams arīdzan no klātesošā Budēļa. Tāpat arī pateicības vārdi un domas tika sūtīti Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja pētniecei Dainai Krauklei - par puzuriem un skaidu bumbām, kas tik izteiksmīgi vēl valdzinošākus padara maskotos tēlus.

sestdiena, 2013. gada 7. decembris

Kas ir tie Čigāni!

Jā, kas tad Viņi ir - Čigāni, kas ap Ziemas vidus laiku staigā apkārt pa mājām un sētām... - dažādi tēli. Savādi un neparasti. Ikdienā tādus nesastapt. Kas ir šīs būtnes? No kurienes viņi nāk, ko simbolizē? Ko vēsta? Un kāpēc viņu atbilstoša uzņemšana ir tik nozīmīga?

Čigāni sastopami visbiežāk tieši Ziemassvētku laikā. Ļoti raibi un daudzveidīgi. Lai arī mosaukums viens, tie var būt ļoti dažādi - katram Latvijas dižnovadam raksturīgi mazliet atšķirīgi tēli šai masku grupā. Katras saimes vai kopienas Čigāni varbūt arī gadu no gada neveido vienmēr vienus un tos pašus tēlus, bet kaut ko pamaina. Tomēr, - ir tēli, kas ir sastopami biežāk, daži, šķiet, ir gandrīz vai obligāti šādā maskoto kopienā.

pirmdiena, 2013. gada 2. decembris

Čigāni nāk!!!

Kad Andreji ir nosvētīti, tad pilnīgi skaidrs, ka ziemas pats tumšākais tumšums klāt.

Un tam lielākam tumšumam seko Gaismas atdzimšana, Saules atgriešanās. Laiks gada ritējumā, vai saules ritējumā, vai zemes ripojumā pašai ap sevi... rāda Ziemas vidu. Tā ziema, kas šogad mums ar sniegu gluži skopa tapusi, tā mums ļauj arīdzan ziemas vakara stāstus un pasakas stāstīt, un arī  dziesmas dziedāt, bet ne tikai to vien...

sestdiena, 2013. gada 30. novembris

Andreja diena Katlakalnā




Novembra pēdējā sestdiena Katlakalnā izvērsās par košu tikšanos, izzināšanas un svētīšanas dienu. Jo kupls klausītāju pulks, sestdienas pusdienlaikā, pirmkārt, jau bija sanācis klausīties zinošās apģērba vēstures un etnogrāfijas pētnieces un izsekotājas, Latvijas Vēstures muzeja zinātnieces - ILZI ZIŅĢĪTI un IRITU ŽEIERI. Gan klausīties un skatīt viņu sagatavotās tērpu vēstures prezentācijas un stāstījumus, gan atbildes uz konkrētiem, katru no klausītājiem interesējošu jautājumu - it viss šais stāstījumos bija trīskārt vērtīgs. It viss bija, gandrīz jāsaka, trīskārt par maz. Bet mēs katrā ziņā ļoti ceram uz tikšanos un mācīšanos šai jomā atkal un vēl. Ar savu klātbūtni un arī dažu labu seno rotu cienītāju iepriecināja baltu rotu meistari Elīna un Māris Bražes no Ceraukstes puses.

ceturtdiena, 2013. gada 14. novembris

No idejas līdz savam tautastērpam un Andreja dienas svinēšana

Ceļš pie sava tautastērpa patiesi katram ir savs un citāds. Un katram tas citādi sācies. Vienam kādā tālā skapja stūrī glabājas vecāku vai vecvecāku mantots tērps vai varbūt tikai grezni izdarināts krekls vai smalki austi brunči vai vīru goda svārki. Un tad ir pārdomas, ko ar to darīt un kādām jābūt pārējām tērpa detaļām. Un kā pie tādām tikt. Cits jau nopietni sācis domāt par sava tērpa iegādi vai darināšanu. Un ko tad darīt tālāk – kuŗu novadu izvēlēties – vai to, kuŗā dzīvo pats vai kuŗā ieprecējies, vai skatīties tai virzienā, no kurienes nāk kāds no vecākiem... Vai darināt pašam vai atrast prasmīgus meistarus. Kā zināt, kuŗam padomam vai ieteikumam, un kuŗam meistaram uzticēties. Un tad, kad tērps jau ir – kā to pareizi nēsāt? Kādos godos vilkt? Vai tautastērps un goda tērps ir viens un tas pats?


otrdiena, 2013. gada 12. novembris

Ziemas laiks. Sala mēnesis



Izsenis cilvēki, pasaulē dzīvojot, ir sapratuši, ka viss šai Saulē, un, kas zin, arī Aizsaulē, notiek ritmiski. Mēs zinām savus soļu, elpas un sirds ritmus, kas tie pamanāmākie, bet ir arī citi - smalkāki. Un arī tālāki ritmi: tas ritms, ar kādu viļņi no jūŗas tālumiem nāk krastā, ritms, ar kādu vēji nes mākoņus, ritms, kādā Zeme riņķo ap savu asi un tai pat laikā vēl ap Sauli arī. Ritms, kādā visa mūsu Piena ceļa galaktika virpuļo Izplatījumā.

pirmdiena, 2013. gada 4. novembris

Spēka dziesmas Latvijai


Mēs, RĀMUPE, būsim no kādiem septiņiem. Nāciet, piedalieties, sadziedāsim kopā - sev un Latvijai par godu, labo padaudzināti, stiprumu vairot!

sestdiena, 2013. gada 2. novembris

Rudens dziesmu sadziedāšana Bauskā

Gandrīz visi :)
Pirmā tāda skanīga daudzveidīgās dziesmās, sarunās un pieredzes stāstos, - šai rudenī un pirmā vispār. Un jau pašā tikšanās sākumā, tika pausts, ka itin vērtīgi būtu tādas rīkot vēl un atkal - lai zemgaliešu godu celtu un spodrinātu, un tradīciju stiprinātu. Šoreiz mums, dažām rāmupietēm piebiedrojās mūsu kaimiņietes, Olaines DZEDZIEDA, Ceraukstes LAUKAM PĀRI un jaunākie no mums kopas darbības ilguma ziņā - Bārbeles folkloras kopa. 

Katrs, kas ir mazliet folkloras kultūrā zinošs, sapratīs, ka tradīcijas pierakstu un dziesmu un melodiju daudzuma ziņā Zemgale salīdzinājumā ar tradīcijas pārbagāto un daudzveidīgo Latgali, tāpat arī Kurzemi un arī Vidzemi, ir gluži kā pazudusi, teju vai tāda "pelēkā pele". Tad nu mūsu uzdevums ir šo pelēkumu spodrināt sudraba mirdzumā - celt no Dziesmu pierakstiem un ierakstiem laukā arvien vairāk zemgaliešu. Un gan jau - tad arī Zemgale uzmirdzēs. Daļēji jau par to liecina tas, ka pēdējā laikā Zemgalē darbojošos folkloras kopu skaits tomēr ir audzis. 




svētdiena, 2013. gada 27. oktobris

RĀMUPE brauks Bauskā ...

2013.gada 2.novembrī plkst. 14.00

Bauskas Novadpētniecības un Mākslas muzejā (Bauskā, Kalna ielā 6)


ar Zemgales folkloras kopu ļaužu līdzdalību

Bauskas muzejā patlaban aplūkojama Jelgavas lietišķās mākslas studijas "Dardedze" darbu izstāde - un šai sestdienā, 2.novembra pēcpusdienā, Zemgales dižnovada kopu ļaudis iecerējuši kopīgi sadziedāt rudens dziesmas, pastāstīt kādu rudens stāstu un arī satikties ar vienu no izstādes darbu autorēm, audēju Ausmu Spalviņu. Arī Rāmupe turp dosies. Satikties ar Olaines DZEDZIEDĀM, Ceraukstes LAUKAM PĀRI, bārbeliešiem un vēl citiem, kuŗi būs izlēmuši šo dienu kopā pavadīt.

Ikviens līdzi dziedātājs tiek laipni gaidīts pulkā:)

svētdiena, 2013. gada 6. oktobris

Zemliku mēnesis. Veļu laiks

Veļu laikā Pokaiņos (2010.gadā, foto: Gunta)
Laiks jau labu laiku kā ieritējis rudenī. To jūt arī apkārtnē, dabā – koku lapu krāsās un vēja smaržā, putnu klaigās pārlidojot gaisus, saltajos miglas rītos un vakaros. Ne tikai astronomiskajā rudenī. Vēl pirms astronomiskā, pirms saule pārtecējusi debesu jumā Ziemeļu puslodi, iesācies jau rudens dabā: tas patiesi tiek sajūtams jau kopš Vasaras Mārām, kopš augusta otrās nedēļas aptuveni. Kopš laika, par kuŗu seni ticējumi un arī pašu pieredzējumi vēsta – Vasaras Mārās Dievs pirmo aukstuma akmeni met upē: augustā ir viens tāds rīts, kad izejot laukā, ir nepārprotami jūtams – vasara beigusies. Un nu jau arī otrais akmens ir upē – tā laiks ir Apjumībās jeb Rudenājos. Šogad ļoti pamanāms bija tas laiks, - vienā rītā rudens bija klāt. Trešā akmens laiks ir Mārtiņos un tad ir ziemai vārti vaļā.

piektdiena, 2013. gada 4. oktobris

Veļu vakars Katlakalnā


Rudens veļ pelēkas miglas, rudens nes atmiņas, senču pieminēšanu un daudzināšanu. Mūsu senie priekšteči ir tie kas mums palīdz ikdienas un neikdienas darbus darīt. Viņi dod mums bieži vien ārēji netaustāmus, bet iekšēji smalki sajūtamus padomus. Viņi mūs neredzami balsta un vada mūsu šīsZemes, šīsSaules dzīvēs. Un mums par to pienākas viņiem pateikties Viņiem, mūsu mīļo velīšiem. Redzamā un neredzamā pasaule Veļu laikā jo īpaši sasaistās. Oktobra miglas ir tās, kuŗas vēsta par Veļu laika tuvumu, par Veļu laika klātbūtni, atgādina seno pienākumu un arī izredzētību - pieminēt, pateikties, atcerēties, senos daudzināt. Atgādina par mūžības ritējumu, mūžīgo pavedienu, par kuŗa neparraujamību esam atbildīgi mēs paši.

ceturtdiena, 2013. gada 3. oktobris

Koklētāju saietā Dekšārēs


Valdis, Mazā Jana, Henrijs un Gunta no RĀMUPES baudījām Koklētāju saieta noskaņas Varakļānos un Latgaļu sātā Dekšārēs.

Par visu 2013.gada Saieta norisi lasiet Folkloras biedrības e-lapā: http://folklorasbiedriba.lv/sakums/aktuali/x-kokletaju-saiets-latgale1/

svētdiena, 2013. gada 22. septembris

2013.gada Baltu vienības uguns Sauliešu pilskalnā

Nāk prātā domas par tautu, spēku, par lietu un uguni. Par likumu. Un par laipām.

No prūšu valodas vārds "laipa" nozīmējot "likums". Ja tu dzīvosi saskaņā ar to likumu, kas likts pasaules kārtības pamatā, tu būsi ticis uz priekšu. Tu būsi tikumīgs.

Mūspusē, Pļavniekkalnā, - Sauliešu pilskalnā - šī, 2013.gada Baltu Vienības uguns bija īstens pārliecības, spēka, iekšējās likumības un atbildības apliecinājums. 777 reizes Zeme ir apriņķojusi ap Sauli kopš tā zīmīgā notikuma - Kopš Saules kaujas uguņiem... Kas gan zina, kā bija togad, tai rudens pilnmēnesī, kad baltu tautas sanāca savai nozīmīgajai kaujai.

ceturtdiena, 2013. gada 19. septembris

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. ORE


Amatas novada folkloras kopa "Ore", dibināta 2006.gadā, bet daļa kopas dalībnieku ar latviešu tradīcijām nodarbojušies jau pirms tam.

Esam ģimeņu kopa - pie mums dzied, spēlē, danco, instrumentus un tērpus gatavo

1 vecmāmiņa, 1 vectētiņš, 3 meitas, 1 mazmeitiņa, 2 tēti, 3 mammas, 3 sievas, 3 vīri, 1 dēls, 2 krusttēvi, 1 krustmāte un 1 draudzene - uzminiet, cik mēs pavisam esam?

Mūsu instrumenti ir kokles, ģīgas, stabules, ermoņikas, akordeons, dūdas un bungas.

Kopas vadītāja Inese Roze.

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - Ārzemju viesi. SALME NAESED

Tori novadā (Vidusigaunijā, netālu no Pērnavas) ir visādi neparasti paradumi, - tie ļaudis no rīta saka "labrīt", vakarā - "labvakar" utt...

Vēl viena interesanta lieta ir tā, ka tur visu ko mēdz saukt sieviešu vārdos. Tur ir pat tāds viesu nams "Klāra Manne", kuŗa nosaukumā, redz, ir veseli divi sieviešu vārdi. Tad vēl tur ir Mares bode.

Bet no kurienes Tori novadā Salme?

trešdiena, 2013. gada 18. septembris

Katlakalna 2.starptautiskais folkloras festivāls RUDENĀJI svētdien 22.septembrī viesosies Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Ražas svētkos


22. septembrī no plkst. 12:00 līdz 16:00 Brīvdabas muzejā norisināsies tradicionālie Rudens ražas svētki ar Rudens saulstāvju laika dziesmām, dejām un ražas tirdziņu.

Brīvdabas muzeja Ražas svētki ir tradicionāls pasākums, kas iezīmē rudens sezonas sākšanos. Kad dārza darbi apdarīti un sēņu grozi pielasīti, latviešu zemnieki no laukiem un druvām ved mājās dabas veltes. Tad pulcējas kopā Ražas svētkos, lai viens otra izaudzēto aplūkotu, iemainītu vai ko gardu iegādātos garajai ziemai.

No plkst.12.00 Gadatirgus laukumā savus darinājumus piedāvās keramiķi, kokamtnieki, rokdarbnieki. Būs iespējams apskatīt un iegādāties zemnieku dārzos izaudzētos labumus, gaļas un zivju kūpinājumus, kā arī sieru. Tepat varēs nopirkt medu, zāļu tējas un dažādus amatniecības izstrādājumus – groziņus sēņošanai un ogošanai, keramikas izstrādājumus un koka karotes šīs vasaras pēdējā ievārījuma gatavošanai.

otrdiena, 2013. gada 17. septembris

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - ārzemju viesi. ELFI SVERDRUP

Elfi Sverdrupa (Elfi Sverdrup, 1958) ir rotu māksliniece un dziedātāja no Norvēģijas, kuras radošā darbība ved dažādos virzienos.

Kā rotu māksliniece viņa regulāri piedalās dažādās izstādēs. E.Sverdrupa deklamē norvēģu dzejnieku, arī sava tēva - Haralda Sverdrupa (Harald Sverdrup), dzeju, tomēr viens no galvenajiem viņas mākslinieciskās izpausmes veidiem ir dziesma. Jau kopš 1977.gada E.Sverdrupa nodarbojas ar dažādām dziedāšanas tehnikām: norvēģu tautasdziesmām, Mongolijas un Tuvas rīkles dziedāšanu, sāmu joiku, Ziemeļkanādas inuītu sieviešu rīkles dziedāšanu, kā arī sadarbojas ar dažādu dziedāšanas tradīciju labākajiem meistariem no visas pasaules. Pēdējos gados, savienojot dažādas vokālās tehnikas, viņa rada arī savas muzikālās improvizācijas.

pirmdiena, 2013. gada 16. septembris

Rudenāji-2013 - Katlakalna 2.starptautiskais fokloras frestivāls

Tuvojas Rudenāji, Rudens Vienādības, Lielais gada saulriets, - brīdis, kad diena ar nakti tiek vienādi gaŗas un saule laižas no Pasaules kalna lejup. Rudenājus svētam kā vienus no gada rudens Ražas svētkiem. Izdziedam saulrieta krāšņumu un pateicību Pērkonam „par vasaras graudumiņu” un Mārai, ar graudu, vaska un vilnas ziedojumiem ugunij, ar Rudens laika dziesmām, dančiem un auglības rotaļām – labklājības un veselības piesaukšanai un stiprināšanai.


RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. DIGNOJĪŠI


Dignājas Folkloras kopas Dignōjiši dalība sākas ar bērnu piedalīšanos konkursā "Lakstīgala." Esam jau 11 gadus veci un mūsu pulks ir audzis - kopā darbojas bērni un pieaugušie. Pavisam esam 26 dalībnieki, kuri vienmēr var idziedāt un izdejot savas Sēlijas dziesmas un dančus. Aktīvi darbojoties esam piedalījušies gan Dziesmu un deju svētkos, gan Folkloras festivāla Baltikas notikumos, kā arī pieskandinājuši ar savām skanīgajām balsīm dažādas citu zemju pilsētas.

Kopas vadītāja Aīda Bikauniece.

svētdiena, 2013. gada 15. septembris

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. BĀRTA

Bārtas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1929.gadā un ir viens no vecākajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem Latvijā. Dziedam Bārtas novadam raksturīgas dziesmas. Par galveno kopas uzdevumu uzskatām Bārtas tradīciju saglabāšanu, pārmantošanu un nodošanu nākamajām paaudzēm. Repertuāru rodam no ansambļa dibinātāja un ilggadējā vadītāja Jēkaba Ķībura atstātajiem pierakstiem. Mūsu dziesmu krājumā ir visu gadskārtu un cilvēka mūža godu dziesmas.


RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais folkloras festivāls. Ārzemju viesi - Lietuvas DEGULE

Raseiņu kultūras centra folkloras ansamblis "Degulė" pastāv jau 15 gadus. Ansamblī dzied brašas sievas, kuras ir ne tikai apburošas un draudzīgas, bet arī apveltītas ar skanīgām balsīm. 

Ansambļa nosaukums nozīmē “Dzeguze”. Tomēr šī nav dzeguze, kas atstāj savas olas svešā ligzdā; šī ir meitene, kura ļoti mīlēja savu puisi, bet sākās karš, un meitenei nācās pavadīt mīļoto, kurš devās aizstāvēt tēvzemi. Puisis no kara nepārnāca, un meitene raudāja tik žēli, ka dieviņš, pa pasauli staigādams, nespēja noskatīties viņas ciešanās un pārvērta viņu par dzeguzi. Tā arī mūsu ansambļa sievas gaida savai dziedāšanai pievienojamies vīriešus, kuri izrotātu dainas ar vīru balsīm. 

piektdiena, 2013. gada 13. septembris

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. ABRENĪTE

Viļakas etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1985. gadā. Ansambļa dalībnieces vienojās, ka viņām būs arī nosaukums - "Abrenīte". Kāpēc „Abrenīte”? Tāpēc, ka ansambļa dalībnieču likteņi cieši saistīti ar Abrenes vārdu. Daļa no viņām dzimušas, augušas, strādājušas Abrenes apriņķī, kura centrs piecdesmitajos gados bija Viļaka. 

Savu repertuāru „Abrenītes” dalībnieces veidojušas no Abrenes novada dziesmām, dziedot novada balsos (garajā balsā, pusbalsā u.c.) tā, kā dziedāja viņu mātes, tēvi, vecāsmātes. Apzinātas dziedāmās dziesmas katram dzīves gadījumam (talkās, kāzās, svētkos un citos godos).


Baltu Vienības uguns - Sauliešu pilskalnā

22.septembrī plkst. 20.00 Katlakalna Tautas nama ļaudis un folkloras kopa RĀMUPE iedegs Baltu Vienības uguni Sauliešu pilskalnā. Aicināti pievienoties it visi - Baltu Vienības atbalstam līdzi ņemiet savas lāpas un savas sirdsugunis. Lai sasaucamies ar uguņiem Bastejkalnā, Daugmalē, Boļānos, Ģendertos, Launkalnē, Rēzeknē, Ventspilī, Durbē, Kroma kalnā... Kretingā, Ladakalnā, Kauņā, Girniku kalnā, Punskā ... un citur, kur balti mīt!

BALTU VIENĪBAS UGUŅU SASAUKŠANĀS 2013 – BALTŲ VIENYBĖS UGNIES SĄŠAUKA 2013

Atnes savu liesmu kopējai ugunij!

ceturtdiena, 2013. gada 12. septembris

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. KANDLA

Tēvzeme - mums tā ir zemes strēlīte Baltijas jūras krastā, kurā vēl jaušams senais līvu gars. 

Ja būtu jāuzglezno mums sava Līvzeme, tad gleznotu – jūru, debesis, putnus, smilšaino krastu, zvejnieka laivu jūras krastā vai mājiņu meža ielokā, kas vēl stāv, it kā spītējot vējam, lietum, saulei un sniegam, tāda pati kā līvu tauta – lepna, spītīga, nepakļāvīga.

Vēl pavisam nesenā pagātnē līvu valoda skanēja tik daudzās mājās Tārgales pagasta piekrastes zvejnieku ciemos. Diemžēl, tā vairs nav...

otrdiena, 2013. gada 10. septembris

RUDENĀJI - Katlakalna 2.Starptautiskais Folkloras festivāls - viesi. VECSAULE

Līdz RUDENĀJIEM - 2013, Katlakalna 2.starptautiskā folkloras festivāla atklāšanai atlicis gluži maz laika, tālab sākam iepazīstināt ar folkloras kopām, ko kā mīļus viesus gaidām ierodamies festivālā. Iespējams, ka Vecsaules kopa VECSAULE mums ir vistuvākā - gan attāluma, gan draudzēšanās ilguma ziņā. Sākot ar to, ka pirms trim gadiem ar kopas vadītāju Sarmīti Zanderi kopā mācījāmies Latvijas Nacionālā kultūras centra Folkloras skolā. Ar VECSAULI esam kopīgi darbojušies gan Katlakalnā Mālu festivālā,  gan mēs esam ciemojušies Vecsaulē viņu apaļās dzimšanas dienas sakarā, gan vecsaulieši kopā ar savu vietējo amatierteātri ciemojušies Katlakalnā un rādījuši Mazo ganiņu. Esam jauki sadziedājuši un sarotājuši. Varbūt tālab iepazīšanās stāstu sākam ar VECSAULI.


Rudenāji. Katlakalna 2.Starptautiskais folkloras festivāls


ceturtdiena, 2013. gada 5. septembris

RUDENĀJI nāk ...

Vienu pļavu nopļāvām,
Ielaidàm rudenī;
Pa citàm pļaviņām
Vēl vasara līgojās. (28726-2, Ilūkstes apriņķis)

Katlakalnā jau pirms laba laika sācies Katlakalna 2.Starptautiskā folkloras festivāla RUDENĀJI gaidīšanas laiks. Festivāla norises laiks un vieta - 20.-22.septembris Katlakalns, Ķekava, Brīvdabas muzejs Rīgā. Un ne jau festivāla gaidīšanas laiks vien šis ir. Tā ir arī nopietna gatavošanās, lai festivāla viesus, - folkloras kopas un individuālos dalībniekus no visiem Latvijas novadiem, un no tuvākām un tālākām kaimiņzemēm godam uzņemtu un festivālu godam nosvētītu.


otrdiena, 2013. gada 27. augusts

Tā bija maDARĀ un Kurzemē


Ar mirkli pēc saulrieta brīža, kad iebraucām Ziemupes jūrmalā piektdienas vakarā mums sākās šīgada Ziemupes ģimeņu un domubiedru kopsvētki maDARA. Pašiem ziemupniekiem un madarniekiem, maDARA augusta beigās ir tāds ikgadējais svētku laiks, ikgadējā kopāsanākšana. Bet, mums, pāris ZALŠIEM un Katlakalna kopas RĀMUPE dalībniekiem, pirmais. Esam pirmo reizi šogad še, Ziemupē un maDARĀ. Mazliet steigušies un aizelsušies, lai saulīti Aizjūŗā pavadītu, mazliet un tomēr ne tik ļoti, to īsteno mirkli nokavējuši. Un tomēr, - ir skaisti, priecīgi un skanīgi. Iedziedam saulītei vēl arī. Vakara un tuvās jūŗas piešalkotais rāmums un karsta tēja, un pirmie satikšanās mirkļi ar tiem čaklajiem Ziemupes ļaudīm, kas šos svētkus rīko un par visu mūsu klātesošo prieku un smalkās labsajūtas iegūšanu gādā.


piektdiena, 2013. gada 16. augusts

Brīvdabas pasākums "ma-DARA" Ziemupē

24. augustā Ziemupes jūrmalā norisināsies jau otrais brīvdabas atpūtas pasākums „ma-DARA”. Šogad pasākums plānots rāmāks un izzinošāks. Ierašanās no plkst. 14.00, skanīgā darbība no plkst. 15.00.

Plkst. 15.00 pasākumu ieskandinās Kalētu vīru ansamblis.

Pēc plkst. 15.00 Gunta Saule (tradicionālās kultūras un dzīvesziņas kopēja, latvju Dainu dievestības un pasaules uzskata pētniece, cieši saistīta ar vairākām Latviskās Dzīvesziņas un Tradīcijas organizācijām un kustībām, „Rāmupe” dalībniece) stāstīs par dzīvības ritmiem un Saules gada ritējumu. Liepājas biedrības ”Viedums” vadītājs Voldis Prancāns (zintnieks, latviešu (seno baltu) garīgās pasaules, dzīvesZIŅAS, pagāniskās reliģijas pētnieks) stāstīs par cilvēka būtības trīs savstarpēji saistītajiem veidiem: par vielisko augumu - Māras tiesu, par Laimas tiesu - laiku un dvēseli un par visus vienojošo Dievišķo aspektu jeb garu. Savukārt Katlkalna kopa „Rāmupe” un draugi šos vēstījumus ilustrēs ar atbilstošām dziesmām.

otrdiena, 2013. gada 30. jūlijs

ceturtdiena, 2013. gada 4. jūlijs

Dziesmu svētku nedēļa

RĀMUPE būs sastopama pasākumos Folkloras dienā - sestdien, 6.jūlijā Brīvības bulvārī, Esplanādē, Kanālmalā un Vērmaņdārzā.

Jau no vienpadsmitiem rītā sāksies Rīta rotaļas Esplanādē. Bet dienas vidū zibrotaļu rinda Brīvības bulvārī. Savukārt laikā no vieniem līdz diviem līdz ar citām Zemgales kopām piedalīsimies Zemgales kopu koncertā uz Vērmanīša Mazās skatuves.

Pēc tam būsim Sadziedāšanās norisē abos Kanālmalas krastos pie Operas un Brīvības pieminekļa pusē.

Savukārt dienas kulminācija - Saules daudzinājums Esplanādē. Dižrunas tajā sacīs gan Vaira Vīķe-Freiberga, gan Janīna Kursīte un Austris Grasis. Izdziedāsim visu Latvijas novadu košās Saules dziesmas.

otrdiena, 2013. gada 25. jūnijs

Pērkona diena

Pēterdienas nedēļa Zvārtes ieža pļavās


Ai, Jānīti ziedainīti,
Ai, Pēteri lapainīti,
Aiz Pētera lapiņām
Jāņa ziedu neredzēja.
(33022-1, Sigulda)

Jānīšam augsti zirgi,
Vēl augstāki Pēteram:
Jānīts jāja pusē koka,
Pēters koka virsaunē.
(33038-0, Rēzeknes Barkavā)


pirmdiena, 2013. gada 24. jūnijs

Ugunsrituāls Staļģenē

21.jūnija vakarā Folkloras RĀMUPE dalībnieki piedalījās Dziesmu svētku ielīgošanā Staļģenē. Te bija sabraukušas vairākas Zemgales kopas.


Andris Žukovskis (Bišu Andris) uzrunājot pusnakts Ugunsrituāla līdzdalībniekus 21./22.jūnija naktī Staļģenē


Jāņu naktī Viņā Saulē notiek milzu pārmaiņas, tiek pārradīta un ar jaunu saturu piepildīta Pasaule:

Dieviņš smalki sadauzija sudrabiņa alus kannu;
Saules meitas salasija pa vienam gabalam,
Dieva dēli sastīpaja sudrabiņa stīpiņàm. (33768-0)

sestdiena, 2013. gada 22. jūnijs

Vasaras saulgriežos

Piektdien, 21.jūnijā, - Vasaras saulgrieži. Gada garākā diena, savukārt īsākā nakts - nakts no ceturtdienas uz piektdienu. Vasaras saulgriežus mēdz atzīmēt gan kā vasaras vidu, gan kā astronomiskās vasaras sākumu. Vairāk par to visu mums pastāstīja Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dalībniece un Latviskās Dzīvesziņas centra ZALTIS pārstāve Gunta Saule.

trešdiena, 2013. gada 19. jūnijs

Ķekava Dziesmusvētkos - Intro

Vēl martā kinomeistari režisors Ivars Tontegode un kinooperators Vinsents Nātra pavadīja krietnu laiku kopā ar deju kolektīviem, koriem, kapelām, folkloras kopā un audējām, Ķekavas novada ļaudīm, 2013.gada Dziesmu un deju svētku dalībniekiem. No šīs kopābūšanas tapa īsfilma - īss, bet skaists stāsts par to, kā mēs gatavojamies vieniem no dižākiem SVĒTKIEM. Te arī filmiņa skatāma:

otrdiena, 2013. gada 18. jūnijs

Dziesmu svētku ielīgošana Staļģenē

 
Jau kopš jūnija sākuma ik nedēļas nogali kādā no Latvijas novadiem notiek Folkloras kopu rīkoti svētki - Dziesmu svētku ielīgošana, kas likumsakarīgi savijas kopā ar Vasaras Saulgriežu ielīgošanu un svētīšanu. Dziesmu svētki ielīgoti jau Latgalē (Līvānos) un Kurzemē (Venstpilī). 

Ielīgošana noslēgsies 21.jūnijā gan Jelgavas novada Staļģenē, gan Turaidā. 

Staļģenē Dziesmu svētku ielīgošanā kopā ar citām Zemgales kopām piedlaīsies Katlakalna RĀMUPE. Daudzinot Jāni pīsim Jāņu vainagus un vītnes, aplīgosim tuvējās mājas un to iedzīvotājus, aicināsim uz sadziedāšanos un apdziedāšanos, kā arī daudzināsim un iesim rotaļās ap resnāko Staļģenes ozolu. Ar uguns rituālu tiks aizdedzināts Vasaras saulgriežu ugunskurs, pie kura dziesmas un rotaļas turpināsies, no rīta līgotāji dosies uz Lielupes tiltu sagaidīt saules uzlēkšanu. 

Ielīgošana Bastejkalnā

Foto: Aldis Jonikāns
Kopā ar Rīgas kopām Katlakalna RĀMUPE piedalīsies Ielīgošanā Bastejkalnā.

---------------------------

20. jūnijā, ceturtdien plkst. 18.00 – 21.00

2013.gada 20.jūnijā Bastejkalns pārtaps vienā lielā sētā un visi svētku dalībnieki un apmeklētāji taps par vienu kuplu saimi, kas gatavojas Jāņu ielīgošanai. Tiks pīti vainagi un ozollapu vītnes, dziedātas līgotnes, iekārtota ugunskura vieta, gatavotas lāpas, plostiņi un ugunsrats, siets siers, iets rotaļās un dancots… Kā jau īstā lauku sētā pienākas! Folkloras kopu ļaudis dalīsies savās zināšanās un pieredzē Jāņu svinēšanā un gatavošanās svētkiem.
  
Piedalās – GRODI, KRULLA, CIGUZIS,  MASKAČKAS SPĒLMAŅI, RIJA, SKANDINIEKI, SAVIEŠI, VILCENES, BERENDEJKA, IĻJINSKAJA PJATŅICA, Rīgas danču klubs, Rīgas ģimeņu folkloras studija un Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE.
  
 Jāņu ielīgošanu Bastejkalnā ar Rīgas domes atbalstu rīko Latvijas Folkloras biedrība.
 Informācija: www.folklorasbiedriba.lv
 e-pasts birojs@folklorasbiedriba.lv
 Jelena Jekimova 28363035
 Andris Kapusts 26063277

pirmdiena, 2013. gada 10. jūnijs

Vasaras vidus Saules kalnā

Pār Latvijas zemi iet Vasara – dziedādama, skanēdama, mirdzēdama – tik raiba kā pupas zieds, tik mirdzoša kā siltā Saule debesu jumā, tik valga kā rasas lāse rītausmā.

Tik saules dzeltēnā mirdzuma pielieta, 

Tik maigo veldzējošo lietu spirdzināta,

Tik brīvo un vareno vēju appūsta....

Kad Debesu kalnā kāpjot saule nonākusi zaļās birzs pašā viducī, pašā Gada kalna virsotnē, klāt VASARAS VIDUS – 14.jūnija rītā Saule sasniegusi agrāko lēkta brīdi – visagrākais šīsvasaras saullēkts sākas tieši šai rītā (Saule lec 4.29) un tāds tas paliks līdz pat 23.jūnija rītam, kad dienas gaŗums atkal sāks raukties. Bet  dabā un ļaudīs nupat sākas tas īstākais un sirsnīgākais ielīgošanas laiks.

Kā katru gadu šai laikā, daudzās sētās, ciemos un pagalmos atkal mostas tīrais un skanīgais Līgo – Vasaras vidus balss, vēl pagaidām it kā bikls un paklusām, bet pamazām tas ņemsies spēkā un skanīgumā un jau pēc dažām dienām uzmirdzēs pilnā košumā, mirdzumā un pilnzieda skanējuma  priekā.

Atvērsies balsis un elpas, un sirdspuksti arvien trauksmaināk tieksies uz Līgo. Košie Saules stari laimīgi laistīsies ziedošo vainagu mirdzumā un savīsies kopīga skanīgā dziesmā

Zaļlapu vītnēs un vainagos pīto ziedu putekšņos rotāsies rokas un elpas.

Ļaužu balsis gavilēs vasaras laimes caurvītās dziesmās, augumi ievīsies deju raksta ritumā un ļausies atvērtībai.

Vasaras saulgriežu ugunskuru dzirksteļu uzvirmojumā, skanīgās dziesmās iedziedātas, debesīs uzvīsies mūsu vēlmes un ilgošanās – uz piepildīšanos!

Latvju tauta – senā  baltu cilts, Saules tauta, svētīs Jāņus, gada īsāko nakti un gaŗāko dienu!

RĀMUPES Jāņu ielīgošana


piektdiena, 2013. gada 31. maijs

Ķekavas novads Dziesmu svētkos - intro - pirmizrāde

Svelmaina, saulaina, neparedzama ... gluži kā laikapstākļi Dziesmu svētkos bija trešdienas pievakare Ķekavā... Tie, kuŗiem Dziesmusvētki tuvi un kas par tiem domā, gādā, rūpējas, kas tiem gatavojas, mums iepriecinošs bija šis vakars Ķekavas Kultūras namā. Dziesmu svētkiem veltītās izstādes atklāšana un īsfilmas Ķekavas novads Dziesmu svētkos - intro - pirmizrāde.


Mums, dažiem RĀMUPES ļaudīm arīdzan bija prieks būt pirmo skatītāju, lab-vērtētāju un iepriecināto pulkā.


Īpašs kopas PALDIES filmas režisoram Ivaram Tontegodem un operatoram Vinsentam Nātrem.

----------

Foto - Velga Kūkuma (www.parkulturu.lv)

Par režisoru vairāk - šeit

sestdiena, 2013. gada 18. maijs

Inesei



18.maijā kalendārā ierakstīta vārdadiena Inesēm. Mūsu kopā arī sava Inese - kopš pagājušā gada vasaras ar mums Rāmupē kopā un viņas kuplais bērnu pulciņš arī.


Lai Inesei priecīgi!


pirmdiena, 2013. gada 13. maijs

IRĒNAS




13.maijs ir IRĒNU diena. Vārdadiena kopas RĀMUPE Irēnai Miesniecei arī, mūsu jaukajai saimniecei, ikdienas un svētku reižu gardākās tējas vārītājai 


Jāņu mācības Integrācijas projektā

Laiks, kad tuvojas Jāņi allaž ir bijis īpašas darbošanās pilns un spraigs - Jāņu mācību, Ielīgošanu un citu sarīkojumu bagāts. Šis gads, la...

Baltu Vienības uguns Sauliešu kalnā

Miķeļu gadatirgū Ķekavā

Ziemupē ma-DARĀ un Nīcā

Īsākās nakts fotostāsts