pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Četri brāļi Ziemassvētki ...

To atnākšana godam sagaidīta, nosvētīta, izdziedāta, norotāta, izdancota ...Nu tie aizvadīti pa kalnu kalniem un leju lejām līdz citam gadam.
Katlakalna Tradīciju kopa līdz ar Rīgas GRODIEM to ceturto brāli Ziemassvētku vēl nogodāja Doma laukumā 23.decembŗa vakarā, pēdējās gada īsākā dienas vakarā. Vēl noskanēja daža laba dziesma par naudas pelnīšanu un tērēšanu, par čigānos laišanos, par ziemeļa vējiem, kas labos darbus dara ... Vēl tika izvīta kāda koša svētku vija un dažs labs Vilks tika pie Kazas apēšanas...

Gausi nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti Ziemassvētki...

... Līdz citam gadiņam!!!

otrdiena, 2010. gada 21. decembris

Kaladū! Kaladū!

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā,
Pūt klētē(i) rudzus, miežus,
Stallī bērus kumeliņus.

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām(i) kamanām(i)
Līdz zemīti krētes vilka,
Basajām(i) kājiņām.

Jaunā Saules gada atgriešanās laiks ir nācis ar baltu, spožu ziemu, ar sniegiem un salu, - gluži tā, kā tas Latvijai piedien.
Lai arī mums tiek tas, kas mums piedien - sirdsdegsme un aizrautība darbos, skanīgas balsis un raits dejas solis, mīļums attiecībās, gudrība dzīvojot...

Gaišus Ziemassvētkus!!!

pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Bluķa vakars Katlakalnā


Ar Katlakalna folkloras (tradīciju) kopas klusināto un apcerīgo kaladū dziedāšanu Katlakalna Tautas namā ienāk tradicionālo Ziemassvētku noskaņa: Gausi nāca, drīz aizgāja tie bagāti Ziemassvētki... Tad kāda ģimene nevar īsti atcerēties, kad patiesi bijuši kopā. Tiek izdejotas Ūsiņu laika dziesmu-dejas, - laikam atmiņai no romantiskās satikšanās un pirmajiem mīlestības uzplaukšanas mirkļiem. Caur šodienas strīdiem mostas jaunas tiekšanās un vēlmes, jauna romantika, rodas iecere radīt jaunu pasauli – nedaudz tādu, kā tā reiz bijusi, nedaudz jaunu, bet citādu, kā tā izveidojusies pašlaik. Un ticība, ka jaunu pasauli var radīt tradicionāla svētku svētīšana – to vēsta Ziemassvētku uzvedums Katlakalna Tautas namā, ... bet Katlakalna folkloras (tradīciju) kopas izpratne par Ziemassvētku svētīšanu nāk ne tik daudz no karstvīna baudīšanas un Ziemassvētku egles, kā no Bluķa vilkšanas pieredzes.

Ziemassvētku bluķis, tepat katlakalniešos sarūpēts, gādīgi cieši sasaitēts ir gatavs darbam un lai nākošā gadā mūsu novadā valdītu labklājība, pārticība un vairotos auglība gan dārzos, pļavās, mežos un tīrumos, gan novada saimēs un ģimenēs, pie Bluķa vilkšanas jāķeras novada stiprākajiem vīriem, spēka un varas ļaudīm. Bluķi vilkt nav tas pats, kas pie galda sēdēt un smadzenes kustināt – ne visai viegli, bet trokšņojošā, uzmundrinošā un skanīgā kaladū pamodināts pamazām mostas arī kāds spēka graudiņš un bluķis iekustas tomēr un vienu apli tiek izvilkts. Lai nākamā gadā viss gana labi izdotos, bluķis jāvelk trejas reizes un nākošajos divos apļos, kad pie vilkšanas ķeras bērni, jaunieši un paši bluķa vilkšanas ierosinātāji, tas jau slīd gluži viegli un varam mesties slaidā riksī.

Kad bluķis tās trīs sakrālās reizes ap laukumu apvilkts, kad tie, kuŗi vēlējušies un spējuši, tam pāri lekuši, tas likts goda vietā un tur caur viņu tiek doti laba vēlējumi Ziemassvētkos un Jaunajā gadā. Andris Kapusts, Aija Vitmane, Roberts Jurķis, Igoris Maļinauskas, Andris Adats, Andis Damlics, kāds no Ķekavas novada draugu miesta Vācijā Bordesholmas viesiem, ... ko labu un starojoši gaišu, kuplinošu un dzīvinošu vēl it visi, gan tie, kuŗi ko skaļi sacījuši, gan tie, kuŗi klusumā savas labās vēlmes un domas sūtījuši. Tā nu - laba vēlējumu pavadīts bluķis tiek celts saliktā un jau iededzinātā ugunskurā un deg ar spožu un siltu liesmu.

Lai siltums pašos nezustu, Andra Kapusta muzicēšanas pavadīti metamies aizrautīgā dancī, arīdzan auglības dancī – Cūkas driķos, izlokam draudzīgu viju gan ap ugunskuru, gan egli, gan karstvīna baudītājiem. Un kur tad vēl tās labi aizrautīgās Ziemassvētku laika rotaļas, kur neiztrūkstoši piedalās i savas kaziņas, i avitiņas, i vilki. Un ikkatrs dabū savu tiesu.

Kaladū aizskan pāri pļavai, pāri mazajai Olektes upītei un vēl tālāk, aizlokās pa Pļavniekkalna ielu. Mēness pa brīdim noslēpumaini lūkojas caur mākoņu šķidrautu un ziņkāri vēro – kas gan neredzēts notiek še, Katlakalna Tautas nama priekšā zem slaidajām liepām, kur pēkšņi izaugusi diža jo diža egle un iemirdzas milzumkošas brīnumsveces, kur ap ugunskuru dzirkstošā priekā lodā bērni un pieaugušie.

Dažkārt dzirdēts Ziemassvētkus dēvējam par brīnumu laiku, bet patiesībā jau brīnumu laiks var būt ikviens mirklis mūsu dzīvē – viss atkarīgs no tā, kā mēs to, kas ar mums notiek redzam, sajūtam un dzīvojam, kā mēs katrs savas dzīves veidojam.

Lai mums gaiši ikvienā dienā, lai mums darbīgs prāts un rokas, lai mēs paši ik mirkli veidojam savas dzīves dienas labestības un radošuma pilnas. KALADŪ!
Gunta Saule
Foto: Andris Kapusts

Par šo notikumu Katlakalna Tradīciju (folkloras) kopas dzīvē var lasīt un attēlus lūkot arī Ķekavas novada e-lapā

otrdiena, 2010. gada 7. decembris

Par to, ko Dzīvesziņas kopā stāstīja Sandis Laime



Stāsti par Sibīrijas stepēm, upju līkumiem, kas bieži ir vienīgais, kas vienmuļā pļavu un krūmāju ainavā piesaista skatienu. Par lietus laikā gandrīz neizbrienamiem ceļiem, par sniegu, kas negaidīti uzsnieg septembrī, par veco Timofejevkas latgaliešu skatieniem. Par to, kā var skanēt dziesma gluži sirmai sieviņai.

Jāņu mācības Integrācijas projektā

Laiks, kad tuvojas Jāņi allaž ir bijis īpašas darbošanās pilns un spraigs - Jāņu mācību, Ielīgošanu un citu sarīkojumu bagāts. Šis gads, la...

Baltu Vienības uguns Sauliešu kalnā

Miķeļu gadatirgū Ķekavā

Ziemupē ma-DARĀ un Nīcā

Īsākās nakts fotostāsts