sestdiena, 2011. gada 2. jūlijs

Liepu mēnesis

Jūlijs, - laiks, kad Saule vēl tek caur zaļo birzi, kopš senlaikiem baltu tautās ticis dēvēts par Liepu mēnesi, mūsu brāļu tauta lietuvieši to joprojām tā dēvē. Dažviet un dažos laika posmos tas dēvēts arī par Siena mēnesi. Citās seneiropas tautās arī par Medus un Vīna mēnesi.

Liepu, maigās sievišķības koku, raksturo sirds siltums, pasaules tautu senajās kultūrās sakrālos un simboliskos attēlos liepas lapas bieži tiek attēlotas izteiktā sirdsveida formā. Ģimenes un dzimtas stiprinošos rituālos zem liepām ziedo pienu, sviestu, sieru, lai būtu veselība visai ģimenei (dzimtai), un it īpaši bērniem.

Liepu dēvē par dzīvības koku. Liepa simbolizē ne vien dzīvības avotu un pastāvēšanas pamatu - pienu, bet arī prieka, maiguma, mīlestības un gaumes avotu - medu. Liepu ziedus lasot sievietes dvēsele darinās balta. Šis darbiņš īpaši ieteicams jaunām meitenēm, lai arī viņas pašas būtu maigas, smaržīgas un jaukas un paturētu prātā, ka pēc reibinošās ziedēšanas nāks cits - augļu briedināšanas laiks.

Liepu lapu tiltu taisu,
Gaidu tautas atjājam.

Liepu saista ar mīlestību, harmoniju un saskaņu un tāpēc arī liepu mēneša rituāliem vajadzētu būt vērstiem uz saskaņu un vislabāk tie veicami ģimenē, vēl labāk ja šai mēnesī kādā dienā sapulcējas visa dzimta.

Liepa zied, liepa zied
Baltajiem ziediņiem;
Stādīsim liepu mežu
Apkārt mūsu pagalmiņu.

Liepu ziedu tēja nav ikdienas tēja, bet ir dzerama īpašos attīrīšanās rituālos vai gadījumos, kad jūtams fizisks sasirgums - tā labi dziedin no saaukstēšanās slimībām, brīžos, kad cilvēkam pietrūcis citu dotais sirds siltums vai pats bijis nocietinājies.

Kupla, kupla liepa auga
Pie Saulītes namdurvīm:
Saule sēd galotnē,
Saules meitas pazarēs.

Dainās, teikās, pasakās un ticējumos bieži sastopama Saules pašas un Saules meitu simboliskā saistība ar liepu. Saule rotādama mirdz liepu lapās un ziedos, taču tā ir arī zintnieces, garīgās skolotājas simbols, savukārt Saule meitas - viņas mācekles, arī pilnveidotas dvēseles.

Arī pa liepas zariem var uzkāpt debesīs. Liepas kokā slēpjas Daugavā noslīkušas pastarītes dvēsele līdz tam brīdim, kamēr svētu rītu atnāk Dieva dēli un no tā darina kokles. Un arī Kokle ir dvēseles simbols. Pastarīte - tā, kuras dvēsele izsmalcināta. Sakrālajās dainās ar liepu zieidem mēdz rotāties arī Dieva dēli.

Kupla liepa izaugusi
Saules takas maliņā;
Tur Saulīte jostu kāra,
Ik vakaru noiedama.

Liepā sēd Laima labu likteni lemdama.

2 komentāri:

  1. Jauks vākums par liepu. Prieks ielīst dvēselē tādu izlasot.

    AtbildētDzēst
  2. Liepu ziedus lasot tādas domas un atskārsmes nāk... un ir jau vākums un citos avotos smeltas zinības ar':)

    AtbildētDzēst