piektdiena, 2011. gada 2. septembris

Kaltlakalna folkloras kopa ieskandina seno Sauliešu pilskalnu

Kristīne Rotbaha



Kalnā kāpu skatīties
Kā raženi upe tek:
Pa malām zelts tecēja,
Vidū rit sudrabiņš.

Vai kāds var nosapņot to laiku, kad Daugavas krastā, Sauliešu pilskalnā skanēja tēvu tēvu dziesma? Kad zemgaļi guni kūra, saulīti pavadīja un sadziedāja ar Daugavu?

Tie notikumi jau aizlaikos un arī pats Sauliešu pilskalns, ar svešu roku palīdzību, krietni sarucis. Tomēr ziņas par šo pilskalnu, tāpat kā tā vieta tagadējā Katlakalna teritorijā, saglabājušās.

Gaidot Katlakalna 1. starptautisko folkloras festivālu, kas daļēji norisināsies Sauliešu pilskalna vietā, Katlakalna folkloras kopa ceturtdienas vakarā devās to ieskandināt un sajust. Un sajutām ar! Ar visām maņām, kas cilvēkam dotas. Sajutām zemes siltumu vietā, kur sakurām ugunskuru, saredzējām, cik sudrabota tek Daugava, sadzirdējām viens otru dziedot, un ieelpojām ugunskura dūmu caurvīto vasaras izskaņas gaisu, kas vēsta, ka tuvojas rudens - laiks, kad sakām Paldies par doto un saņemto.


Es guntiņu sakūros
No deviņi žagariņi.
Sildās Dievs, sildās Laime,
Mana mūža licējiņa.

Kursim kopīgu guni ugunsrituālā Sauliešu pilskalna vietā nākamās piektdienas vakarā! Pavadīsim saulīti un izdziedāsim kopā rudeni -talku un bagātas ražas laiku!

Sauliešu pilskalna ieskandināšanas albums

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru