Ziemas mēnesis
Kas ziemā nesasala:
Rudzīts sniega kupenā,
Bite koka namiņā.
Ziemas sajūtās ienāk un ļaužu sastapšanās brīžos iederās Ziemas dziesmas - gan klusinātas un apcerīgas, gan skaļākas un trauksmainas. Sētās un saimes istabās ienāk dažādi trokšņi, kas, kā jau bieži nācies pārliecināties, palīdz aizraidīt ziemas tumsu. Pie griestu sijām atmirdz spožās salmu saulītes un puzuri.
Ziemas laiks ir arī izteiktākais vakarēšanas laiks. Saimes ļaudis vakara krēslas brīžos sanāk kopā lielajā saimes istabā pie iedegtas skala vai sveču gaismas kopīgiem darbiem, kopīgiem stāstiem, teiksmainiem un dzīvesgudrību caurvītiem. Arī kopīgām rotaļām un dziesmām. Dzimtas jaunākā paaudze tā smeļas dzīves un praktisko darbu gudrībā. Vecākā savas zināšanas un redzējumus nodod nakamībai.
Ziemas vidū, ziemassvētku laikā, notiek brīnumu lietas - meitas ada zeķes vilkam, vilks ķer kazu, sidrabiņa lietiņš līst, bites dzied, Bluķa māte bluķi velk trijas reizes ap namu, ap sētu, ap istabiņu. Skan neiztrūkstošie kaladū, kalando, kūčo... un citi ziemas vidus ieskandēšanas un apsveicināšanās vārdi. No sētas uz sētu ejot sastopas un pāri sniegotiem laukiem un pakalniem aizskan dzirkstoši smiekli, iešķindas zvārguļi, gurkst sniegs zem kājām un Mēness gaismā aislīd teiksmainas ēnas.
Kad Ziemasvidus svētku burzma gaŗām un diena aug gaŗumā arvienu jūtamāk, nāk citas iezīmdienas. Mūslaikos pazīstamais janvāŗa mēnesis savulaik dēvēts vai nu par Svētku vai par Ziemas mēnesi. Tad ticis svētīts Tenis, Bašķis... Teņa dienu sauc arī par Tanīsa, Tuņņa, Tenīsa, cūkaušu un kuņģa dienu.
Tradīcija vēsta, ka pēc mūsdienu kalendāra Teņa dienu svēta 17.janvārī. Tenis latviešiem ir cūku sargātājs, tādēļ arī šajā dienā raksturīgas lielas rūpes par cūkām. Teņi ir pēdējā diena ziemā, kuŗā vel tiek kautas cūkas. Uzskata, ka šajā dienā jau var sākt skatīties uz pavasara pusi. Vairākas šīs dienas paražas ir līdzīgas Meteņu tradīcijām.
Ticējumi vēsta, ka senāk Tenim ticis turēts kāds akmens, kur tam šai dienā ziedota cūkas galva. Tic, ka Tenis sargā lopus un glābj laukus no pērkona un krusas, tātad tam ir saistība ar Pērkonu un, kā liekas, tā ir viena no Pērkona dienām gadā. Daudzi mājas darbi šai dienā netiek darīti, nedrīkst ne vērpt, ne aust, ne adīt, lai cūkas būtu veselas un brangas un nerakātos, kur nevajag. Teņos jāgodā gani, jo no viņu izturības un žigluma būs atkarīga ganāmpulka veselība – gani Teņos krietni jāizdancina. Svarīgs, kā visos mūs svētkos un iezīmdienās, ir arī svētku mielasts. Teņos vāra cūkas pusgalvu vai tikai ausi ar zīdeni (grūstu miežu putru), bet ne dzirnavās maltus graudus, lai cūku gaļa nebūtu graudaina.
Senais Tenis ir Ziemas vidus laika beigas. Teņa dienā sāka līgt kalpus jaunajai sezonai. Līkopi noslēdzās Meteņos. Zīmīga diena bija arī pāris dienas vēlāk – Bašķos (19., vai dažviet dzirdēts 20.janvārī). Arī Bašķa dienas rituāli bija līdzīgi Teņa dienas izdarībām. Vienīgi Bašķa dienas rituāli vairāk tiek attiecināti uz govīm un to labturību. Bašķu diena dēvēta arī par Vadža dienu, par Baļķa dienu vai līdzīgi. Uzskata, ka šai diena koku sula sāk kāpt augšup pa stumbriem.
14273
Teniss lēca, Teniss deja
Cūkkūtiņas pakaļā;
Cik pēdiņu ap kūtiņu,
Tik cūciņu kūtiņā.
14290
Tuni, Tuni, Bašķi, Bašķi,
Nāc pie mums ik dieniņas;
Tad māmiņa gaļu vāra,
Cik rokās turēdama.
Katriem tā sauktajiem „mazajiem svētkiem” jeb starpsvētkiem pieder sava daļa laukā, kūtī un tīrumā: ko šais svētku dienās daudzināsim, tādu ražu vasarā gūsim.
14291
Cūku kājas Tenīsam,
Vastlāvai vistas lāva,
Svecei pieder linu lauki,
Ģērdei skābi kāpostiņi.
Un, galvenokāŗt, mūsu dienās, kad reti kuŗš vairs esam saistīti ar lauku saimniecībām, mums svarīgi paturēt prātā un apzināt, mūsu tradīcijas iekšējo zināšanau lauku. Šai reizē cūka ir arī simbolisks dzīvnieks un tā ar savu rakāšanos un šņukura īpašo nozīmību mums atgādina gan par auglības stiprināšanu un nodrošināšanu ļaužu vidū, gan arī par to, ka cūka ir arī viens no tiem dzīvniekiem, kuŗš sasaista redzamo un neredzamo pasauli.
Komentāri