piektdiena, 2012. gada 14. septembris

22.septembris - Baltu Vienības diena

 Gunta Saule,
Latviskās Dzīvesziņas centra ZALTIS valdes priekšsēdētāja

Jau kopš 2000.gada Latvijā un Lietuvā 22.septembris tiek atzīmēts kā Baltu Vienības diena. Lēmums par tās ierakstīšanu atzīmējamo dienu kalendārā pieņemts Latvijas un Lietuvas parlamentos 2000.gada 18.maijā. Baltu vienības dienas būtība sākotnēji bija veicināt latviešu un lietuviešu, šodien pasaulē vienīgo baltu valodu runātāju, tuvināšanos un draudzību, kā arī sekmēt visu to, kas vieno Latviju un Lietuvu.

Laika gaitā dienas svētīšanas jēga un saturs paplašinājies – latviešu un lietuviešu vienības idejai piesaistījušies arī prūšu, jātvingu, gudu, baltkrievu un citu senbaltu cilšu tradīciju un vēstures pētnieki un idejiskie sekotāji.

Notikums, kas guvis Saules kaujas nosaukumu un ir par iemeslu tam, ka sanākam kopā tieši 22.septembrī, ir jau gadu simtus sens. 1236.gada Rudens Saulstāvjos, pilnmēness laikā, vietā, kuŗas nosaukums saistīts ar saules vārdu, norisinājās kauja, pēc kuŗas pilnīgi izmainījās tālākā baltu cilšu un krustnešu iekarotāju attiecību vēsturiskā gaita. Zobenbrāļu ordenis šai kaujā tika pamatīgi sagrauts. Tas paātrināja krustnešu spēku apvienošanos un Livonijas ordenņa izveidošanos. Šiem apvienotajiem spēkiem XIII gadsimta vidū un beigās tomēr izdevās iekarot senbaltu tautu prūšu, kuršu, zemgaļu u.c. zemes. Interesanti, ka Saules kaujas vieta dabā nav precīzi noteikta. Vēsturnieku vidū pastāv divas galvenās versijas – tā varēja būt notikusi pie Šauļiem Lietuvā vai pie Vecsaules Latvijā. Mūsu vēsturiskajos rakstos Saules kauja ir aprakstīta un visizsmalcinātāk tieši Atskaņu hronikā.

Bet kas tad ir balti, ko mēs šīs kaujas sakarā tik ļoti daudzinām? Viņi ir lielajai indoeiropiešu valodu saimei piederošs patstāvīgs etnoss – saistība ar IDE ir gan valodnieciska, gan daļēji, bet mazākā mērā, arī mītoloģiskajā pasaules skatā balstīta. Taču tai pat laikā pasaules kārtības un dievizpratnē mēs esam tuvi vēl citai tagadējās Latvijas apvidū dzīvojošai tautai – līviem. Tāpēc arī Latvijā Baltu Vienības dienas atzīmēšanā tiek pieaicināti arī līvi, plīvo arī igauņu karogi.

Daļa pētnieku domā, ka 5.-4.g.tūkst.pr.Kr. visi indoeiropieši dzīvojuši vienā vietā un runājuši vienā valodā. Pēc vienas no populārākajām hipotēzēm viņu pirmdzimtene atradusies mūsdienu Ziemeļirānā, Austrumturcijā un Dienvidkaukāzā. No šīs teritorijas pirmtautas daļas atšķirīgos laikos izceļojušas dažādos virzienos. Vispirms atdalījusies tā grupa, kurai raksturīgas Anatolijas jeb hetu-tuviešu valodas. Nākamā nodalījusies grieķu, armēņu, indoirāņu jeb āriešu valodu nesēju grupa utt. Savu indoeiropeisko pirmdzimteni pametuši arī seneiropiešu valodu nesēji, kuŗi apmetušies uz dzīvi Melnās jūras ziemeļu krastā. Vēl vēlāk no IDE koka zara atzarojušās slāvu ciltis, kā arī citas Eiropas virzienā devušās ciltis – ģermāņi un ķelti. Tālab šo valodu vārdos mums tik daudz kas šķiet pazīstams.

Nosaukums "balti" kā jēdziens ir salīdzinoši jauns, tikai XIX gadsimta otrajā pusē to ieviesa vācu valodnieks F.Neselmanis un tas varētu būt cēlies no Baltijas jūŗas nosaukuma, kas arī nav ļoti sens un nav vienīgais mūsu jūŗas vārds. Interesanti, ka, iespējams, XI gadsimta otrās puses vācu hronists Brēmenes Ādams bija pirmais, kurš lietoja jēdzienu mare Balticum, t.i., Baltijas jūŗas vārdu. Līdz tam tā dēvēta gan par Venedu jūŗu, gan par Skitu un Aistu, gan arī par Austrumu jūŗu un vēl citos, mazāk izplatītos vāŗdos. Antīkie un agro viduslaiku pētnieki un ceļotāji, - Tacits, Jordans, Kasidiors, Einhards u.c. savos darbos baltus dēvē par aistiem. Un tikai vēlāk rakstītajos avotos parādās atsevišķu baltu cilšu nosaukumi - pruzze (prūši), cori (kurši), litva (lietuvieši), seimgaler (zemgaļi), letgola (latgaļi), selones (sēļi) u.c.

Viena no īpašajām kādas tautas seno cilšu apdzīvoto apvidu noteikšanas iespējām ir hidronīmi t.i., upju un ezeru nosaukumi. Pēc šiem vērojumiem iespējamie baltu apdīvotie apvidi plešas no Vislas līdz Daugavai, no Baltijas jūras līdz Volgas un Okas augštecēm, no Baltijas līdz Melnajai jūŗai. Vēl līdz XIII gadsimtam dzīvas bija vairākas baltu ciltis prūši, galindi, jātvingi, skalvji, augštaiši, lietuvieši, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi. Šodien baltus pārstāv vairs tikai latviešu un lietuviešu tautas. Un tomēr mēs arvien biežāk dzirdam arī par prūšu, gudu, jātvingu un citu senbaltu cilšu vēstures un tradīciju pētniekiem. Arvien vairāk jaunākās un vidējās paaudzes ļaudis senbaltu apdzīvotajās vietās mācās atcerēties savus senčus un viņu dzīves un pasaules kārtības izpratni. Dažādas senbaltu kultūras biedrības vairs nav retums. Tieši šo vēstures un pagātnes spēka iedvesmoto ļaužu iespaidā tiek domāts par senas izpratnes jaunām izpausmēm – par kopīgu pagātnes svētīšanu un kopīgu nākotnes metu likšanu.

Baltu vienības dienas ideja mums, baltu pēctečiem, ļauj arvien tuvāk iepazīt vienam otru, kas savukārt paver ceļu turpmākai virzībai. Ārpus mūsu valstīm ir tūkstošiem cilvēku, kuri jūt piederību baltu saimei un gatavi sadarboties. Vācijā un Polijā darbojas biedrības, kas izzin prūšu un jātvingu senvēsturi, tradīcijas un valodu. Viņiem ir domubiedri un atbalstītāji arī Lietuvā un Latvijā. Arī Baltkrievijā darbojas savu baltu sakņu apzināšanās ļaužu kopienas. Senbaltu pētnieki un tradīcijas izzinātāji mīt arī tagadējās Krievijas apvidos un Ukrainā. Baltu vienība ir kas daudz vairāk kā tikai datums kalendārā, tas ir nerimtīgs darbs baltu vienošanās labad.

Latvijā īpaši ir tas, ka mēs Baltu vienības dienas svētīšanā iesaistām arī igauņus un līvus. Lai arī valodas atšķirīgas, mūsu vēsture un mitoģija, mūsu dzīvesziņa ir tik cieši savītas, ka mēs allaž jūtamies ar viņiem kā vienā ciešā kamolā savīti, kā vien rakstainā audumā ieausti. Mēs katrs veidojam gan savus rakstus, gan kopējos rakstus.

Šogad iededzināt Baltu vienības ugunis aicina latviskās Dzīvesziņas centrs ZALTIS, Beverīnas novada dome, Šauļu dabas un kultūras mantojuma aizsardzības klubs AUKURAS (Šiaulių gamtos ir kultūros paveldo apsaugos klubas)

Pulcēsimies pie Baltu Vienības uguņiem mūsu vienotības apzināšanai, daudzināšanai un stiprināšanai!

Katlakalna kopa RĀMUPE Baltu vienības uguni iedegs Sauliešu pilskalnā.
Sapulcēšanās pie Katlakalna Tautas nama (Pļavniekkalna ielā 35) 19.30, Lāpu gājiens uz SAULIEŠU pilskalnu, plkst. 20.00 iedegsim  Baltu Vienības uguni

Aicinām sekot līdz Baltu Vienības uguņu kartei

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru