otrdiena, 2013. gada 27. augusts

Tā bija maDARĀ un Kurzemē


Ar mirkli pēc saulrieta brīža, kad iebraucām Ziemupes jūrmalā piektdienas vakarā mums sākās šīgada Ziemupes ģimeņu un domubiedru kopsvētki maDARA. Pašiem ziemupniekiem un madarniekiem, maDARA augusta beigās ir tāds ikgadējais svētku laiks, ikgadējā kopāsanākšana. Bet, mums, pāris ZALŠIEM un Katlakalna kopas RĀMUPE dalībniekiem, pirmais. Esam pirmo reizi šogad še, Ziemupē un maDARĀ. Mazliet steigušies un aizelsušies, lai saulīti Aizjūŗā pavadītu, mazliet un tomēr ne tik ļoti, to īsteno mirkli nokavējuši. Un tomēr, - ir skaisti, priecīgi un skanīgi. Iedziedam saulītei vēl arī. Vakara un tuvās jūŗas piešalkotais rāmums un karsta tēja, un pirmie satikšanās mirkļi ar tiem čaklajiem Ziemupes ļaudīm, kas šos svētkus rīko un par visu mūsu klātesošo prieku un smalkās labsajūtas iegūšanu gādā.




Bet īstenā maDARU svētku diena ir sestdiena. Tā sākas ar dziesmoto un atraktīvo Kalētu vīru ansambļa priekšnesumu. Tad ar saviem izzinošajiem stāstiem nākam mēs - no ZALŠA un no RĀMUPES - ar Latgalē iedzimušā liepānieka, Liepājas Vieduma Volža Prancāna vēstījumu par to, kas cilvēks ir, no kā viņš sastāv, un ar mūsu dziesmu un dainu ilustrācijām, lai izspoguļotu tās senās zināšanas, kas mūsu Tradīcijā glabājas un lasāmas. Gunta Saule savos stāstījumos un vēl citās daudzveidīgajās RĀMUPES pūra dziesmās izdziedāja mazumiņu no Vasaras-Rudens mijas dziesmām.

Vēlāk nāca dzejnieki, dziesminieki, Austras bērni, bija mākslas darbnīca, ko vadīja Liepājas mākslinieks Aldis Kļaviņš, un kur katrs varēja savas gleznotāja vai zmētāja spējas rosināt. Vakars turpinājās vēl pēc skaistā saulrieta. Ar dziesmām un ziedojumie Rudens Mārai iededzām uguni. Un kopā esības prieks turpinājās.

Mūsu, RĀMUPES šīsreizes Kurzemes brauciens turpinājās nākamajā dienā - apciemojām Ziemupes Dižliepu - lokā izliekušos un, kā mums ziemupniece Vītolu Daina vēstījja - to liepu nevar izstāstīt, tā jāredz. Un tiešām tā - to nevar izstastīt Mazliet mēģināju viņu attēlos izstāstīt, bet...

Un uzkāpām Akmensraga bākā, no kuŗas virsotnītes tikām košus un tālus, jūŗas klaida, mežu un pakalnu skatus baudījuši, bet arī skanumis skanīgo torni koši piedziedājuši ar jūŗas un vēja un dziedāšanas daudzināmām dziesmām. 

Tad, ne domāti, ne nedomāti, nonācām Māŗas svēnīcā dziļi noslēptā mežā, pa līkumotu taku ejot. Miera, rimtuma un rāmajā vietā. Kur skudru pūžņi un skudru takas ik uz soļa, kur akmeņi aplī salikti un šķiet, ka koki pilni bišu dūkoņas.

Pēc rimtuma še, mežā, Māras svētnīcā, Jūrkalnes krasti bija ļaužu, čalu un skaļu sarunu pilni.

Triju dienu Kurzemes ceļojums noslēdzās klausoties Lidijas Jansones, suitu tradīciju zinātājas un kopējas, Alsungas Gāču, saimnieces skaudro dzīvesstāstu un reizumis arī gaišos un priekpilnos notikumu atstāstus ... 

Mājās atgriezāmies tumšā naktī, - atkal emociju, sajūtu, pieredzes bagātāki.


Guntas Saules šī Kurzemes ceļojuma Fotostāstu skatiet šeit

Liepājnieces Sanitas Dejus attēlus no Ziemupes maDARAs - šeit

Dainas Vītolas foto šeit

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru