Teikt, ka senie amati ir tikai seni un nemaz nav mūsdienām piemēroti, droši vien ir mazliet aplami. Vai vismaz nepilnīgi. Seni amati ir ne tikai seni. Tie cauri ļaužu rokām un prātiem ir lielus un garus laikus, un dažādu tradīciju iespaidus pārvarējuši. Un noder arvien. Gan tiem, kas pēta senatni un izzin tradīciju, gan tiem, kas ir gana mūsdienīgi ļaudis. Tās ir laikmetos pārbaudītas patiesības un laikmetos pārbaudītas lietas. Praktiskas un noderīgas.
Interese par tradīcijām un senā pārlaicīgumu visapkārt arvien vairojas. Ne tikai senas dziesmas mēs gribam mācīties un dziedāt, ne tikai senus instrumentus spēlēt. Un seno tradīciju tērpus nēsāt, bet arī seno ļaužu pasaules tvērumu izzināt, izpētīt un izjust. Un arī senos amatus atcerēties. Un mācīties.
Apkārtvaldošās tradicionālā intereses iedvesmota sāku ar mazu eksperimentu - sarīkoju SENO AMATU DARBNĪCAS mūsu, Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE mājās, mūsu Tautas namā. Mazliet no tā, ko šajos četros novembra un decembra vakaros mācījāmies, variet skatīt mūsu fotoalbumā. Te ir gan celošanas nodarbības kopā ar tradīciju pētnieci Ievu Pīgozni, gan puzuru darbnīca Ausmas Spalviņas vadībā. Vienīgi ārpus kadra palikusi Madaras Briedes vadītā vienas adatas pinuma darbnīca.
Nākošgad Seno amatu darbnīcas turpināsies citā kvalitātē - veltīsim tām veselu vakaru, nevis tikai pāris stundas pirms mēģinājumiem. Ttālab seno amatu dienas būs trešdienas. Janvāŗa vidū vēl reizi atgriezīsimies pie darbošanās ar vienas adatas pinumu. Tāpat arī citas darbnīcas mums ir jau prātā. Uz pavasari atkal darināsim puzurus, jo tos darina gan uz Ziemassvētkiem, gan arī gaidot Lielo dienu.
Tiksimies atkal!
Adu cimdus, adu zeķes,
Nevar' pūru piedarīt;
Pinu vīzes, viju auklas,
Tad pūriņu pielocīju.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru