otrdiena, 2015. gada 25. augusts

RĀMUPES vasaras izskaņa ... Ziemupē, maDARĀ, Bārtā

Akmenī rakstītie, metālā kaltie raksti,
Dzintarā mezglotais, ieburtais, atburtais spēks
Jūŗas rāmumā viļņi un kāpu smilšu soļi vēsie
Elpo Zeme, un Saule, un Debess
maDARĀ
Sapņus, gleznas, dzeju un dziesmas, 
stāstus, un jaunus sapņus 
RADA ļaudis
maDARĀ
uguns liesmotais ceļš mežā, jūras kāpās un liedagā
Saules un Mēness ceļš
Jūrā un Debesīs
maDARĀ

ZALTIS PACEĻ GALVU

Jau trešo gadu RĀMUPES vasara izskan Ziemupē, košos, krāsainos un skanīgos svētkos, Atpūtas pasākumā maDARA. Darbīgu, atvērtu un radošu ļaužu saiešanā Kurzemes jūrmalas krastā, vietā, kas pusceļā starp Liepāju un Pāvilostu.

maDARA jau tāds Notikums, kas īsteni nav izstāstāms. Tā reizēm ir ar sapņiem, kas bagātīgi klājušies pāri miegam, bet pamostoties, nepietiek vārdu tos izteikt. Mazliet tā ir arī ar maDARU. Varbūt to izstāstīt izdodas dzejniekiem, māksliniekiem, varbūt to var ielikt kādā dziesmā vai dejā. Varbūt. Bet īstā maDARA ir tik liels brīnums, kas paslēpjas, ja to grib atstāstīt. Tas, kā tu atbrauc un ieraugi maDARAs, Ziemupes jūru un saulrietu gaismu, un sajūti siltos viļņus un sudraboto gurkstošo jūras gultnes pieskārienu un tas, kā kājas grimst jūras skrubumainajā sudrabā. Tas, kā saules pamale sarkst un tas, kā Mēness tilts plešas platāks jo platāks. Un tu atceries par Dullo Dauku un Aspaziju.

Tas, kā tu aizej ar savējiem sadziedāt un sastāstīt Ziemupes koku paēnā. Tas, kā tu atbrauc sestdienas pēcpusdienā un ieraugi, sastopi, sajūti, sadzirdi atkal ļaudis, kas pirms gada jau te ir bijuši. Un pirms diviem arī. Un saklājas un savijas kopā pagājušais gads un tas, kas vēl pirms tam. Sajūtu- atmiņu jūra un gaismas un skaņas vilnis pār tevi klājas un tevi apņem un tu tam ļaujies, tu tajā iekļaujies un tu to veido. Tu veido maDARAS gaismu, skaņu un balsu virmojumu.

Un priežu smarža un čiekuri zem kājām, un tas, kā gaisma ieslēpjas mežā. Un ēnas spēlē paslēpes ar saules zaķīšiem. Ļaužu un koku, un jūras viļņu čala. Atkal saulrieti un Mēness, un dziesmas par tiem abiem un par jūru arī - latviski, lietuviski... Un saulrieta krāsas, gaisa, gaismas un uguns apskāvieni. Gaismotais ZALŠA ceļš - kopības un gudrības, ļaušanās un devuma ceļš. 

Svētdienas rīts joprojām ataust saulains, ar kopīgām brokastīm, ar vēl iegriešanos no maDARAS ļaudīm un jūras šai reizei atsveicināties. Tad mūsu un mūsu lietuvju draugu, Kurtuvēnu folkloras kopas ceļš tālāk ved uz Bārtu, kur esam sarunājuši mazliet iejusties bārtenieku dziedošajā tradīcijā. Arī Bārtas etnogrāfiskais ansamblis ir mums seni draugi. Draugi, no kuriem ir mums gana ko mācīties. Vēl ielūkojamies Bārtas vietējā muzejā un sanākam uz kopīgu fotografēšanos. Tā arī Kurzemes ceļojums izskan. 


Jauno dziedāšanas un tradīcijas mācīšanās sezonu atsāksim ceturtdien, 10.septembrī septiņos vakarā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru