Sveču mēnesis

Turpinām gada Mēness mēnešu aprakstu. Un nu kārta pienākusi Sveču mēnesim. Salāgojot Gregora un Saules-Mēness kalendāru, tas sāksies 30.janvārī. Sveču mēnesis savu nosaukumu varbūt guvis no pilošām lāstekām, kas tieši šim laikam tik raksturīgas un kas arī par svecēm reizēm tikušas dēvētas, bet varbūt pie vainas viena no iezīmdienām – Sveču diena, Svecaine, Ziemas Māra.  Mūs allaž pārsteidz lietuvieši, kuru februāra senais nosaukums ir vasaris, savukārt baltkrievi to dēvē par люты, līdzīgi kā poļi, kam tas ir luty.

Sveču mēneša pirmā svinamā diena ir Svecaine. Svecaini jeb Ziemas Māru, ko bieži dēvē arī par Sveču dienu, Vēju dienu, Latgalē par Grabenīcu, Gromņicu vai tml. svēta Sveču mēneša pirmās savaites piektvakarā un piektā. Sveču diena ir viena no daudzajām gada iezīmdienām, kas īpaši svarīga sievietēm, tā ir viena no sieviešu dienām, kad sievietes nedrīkst ne strādāt, ne gulēt. Jāsvin.

Līdzīgi kā citos svētku dienu un iezīmdienu gadījumos, arī Sveču dienā pastāv dažādi svētīšanas priekšnoteikumi – gan aattiecībā uz to, kas tajos jādara, gan aizliegumi. Noteikumi – ko nevārīt, ko nedarīt, ko neēst. Piemēram, Sveču dienā nedrīkst mājā dedzināt uguni, jo tad Pērkons var iespert - Svecaine ir uzskatīta arī par Pērkona sievas dienu. Svecainē nesukā matus, lai tie neaugtu stīvi kā sveces. Nedrīkst vārīt un ēst kāpostus, jo tad tie augs tievi un gari kā sveces.

Un pretēji – zināmas darbības arī varēja nodrošināt auglību, veselību un pārticību. Un pat nelabvēlīgu likteni un neveiksmīgu Laimas lēmumu pagriezt labākā virzienā. Lai gads būtu labs un ražīgs, un pats cilvēks vesels un skaists - Sveču dienā jāēd cūkas gaļa, jādzer alus, jāsmejas, jādzied un jālīksmojas. Meitām jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi. Sārti vaigi, kā zināms, ir veselības pazīme.

Ikšķilēpierakstīts ticējums, ka Sveču dienā jāvāra bieza putra, tad pienam būs biezs krējums. Tātad būs sātīga un pārtikusi dzīvošana. Sveču dienā vārītai putrai jābūt tik biezai, lai tajā iesprausta svece stāv stāvus. Šo ieteikumu izmantojam arī mēs un Sveču dienā mums bieza putra parasti ir. Sveču dienas ēdiens vietām ir arī pupas un karašas.

Svarīgākais svētdarbs, ko Sveču dienā dara, ir Sveču liešana. Šai dienā lej un darina sveces, kas īpaši der aizsardzībai. Pēc pieredzes mūsdienās, tās var arī darināt satinot vai citādos veidos. Un tās der arī citiem svarīgiem dzīves brīžiem. Tās ir mazliet īpašākas, kā citās dienās darinātās sveces un tās arī dedzina īpašākos gadījumos. Un ne tikai tāpēc, ka tās ir resnākas vai lielākas, bet arī tāpēc, ka tām ir īpašās domas un vēlmes klāt, kas viņas gatavojot domātās un vēlētas. Un, protams, īpašais Mēness stāvoklis un leņķis, kādā to apspīd saule tieši šai dienā.

Arī Sveču dienā līdzīgi kā citās iezīmdienās, vēro laikapstākļus. Draveniekiem patīk, ja Sveču dienā snieg biezām, pūkainām pārslām – jo tā ir zīme, ka būs daudz jauno bišu un bagātīga medus raža. Savukārt tiem, kas gādā par saviem govju, aitu un citiem ganāmpulkiem un vēlas zināt, kāds paredzams siena laiks uzskata, ir labi, ja Sveču dienā ir mazliet saulains laiks – it īpaši, ja pil palāses – šādi laikapstākļi sola labu siena laiku. Ļoti saulaina Sveču diena var pareģot labu linu ražu, bet arī brīdina par iespējamiem ugunsgrēkiem. Sniegota Sveču diena sola arī labu ogu un sēņu ražu, bet saulaina norāda, ka lai cik sniega arī būtu, tikpat daudz vēl piesnigs klāt. Ārkārtīgi jauki skan Aumeisteros pierakstīts ticējums - Ja Sveču dienā uznāk tik daudz sniega, ka melnam vēršam paliek no sniega raiba mugura, tad būs labs gads.

Sveču dienu ir tiešām svarīgi svētīt. Arī ticējumi vēsta, ka tā jāsvēta lielās gavilēs, tajā esot daudz jātērē un jābauda. Kas tai dienā vairāk patērē un priecājas, tam nākamais gads esot bagāts un laimīgs – tā stāsta Vecgulbenē. Arī pašai sveču darināšanai jānotiek priecīgu prātu. Lai sveces degtu spožu, mierīgu liesmu, jāsmej un jālīksmo tās lejot. 

Labi, ja Sveču dienā var padaudzināt bites un draveniekus - droši vien to pašu iemeslu dēl - lai laba medus un bišu vasara, lai medaini ziedi un bitītes vairojas. Lasot tautasdziesmas var pamanīt interesantu tendenci - bites bieži ir salīdzinātas ar meitām, kuras darina pūru un gaida tautas.  Un gan jau ka arī tā sveču laika dziedāšana ir arī tād kā labas nākotnes un laba vīra iesapņošana.

Bitīt' liela, bitīt' maza,
Bitit' šūnu šuvējiņa;
Meitiņ' liela, meitiņ' maza,
Meitiņ' pūra darītāja. /Dainu skapis, 7578-0, Ķēči/

Nākošā iezīmīgā diena Sveču mēnesī ir Agates (vai Agatas). Svinama Sveču mēneša pirmās savaites pussvētē – šogad 6.februārī. Arī Agates īpaši iezīmē un svin sievietes. Tā ir uguns diena, kurā pēc seniem ticējumiem, svētī ūdeni, sāli un maizi. Lai svētītu un pasargātu savu māju un saimi, sievietes ar iededzinātu uguni apstaigā aizsardzības apli ap savu sētu. Tad neviens ļaunums netiek klāt. Agatas dienā svētītas maizes drupačiņas liek makā un tic, ka tad gan nauda tajā turēsies, gan maciņš nepazudīs. Arī ceļā Agatas dienā svētītā maize palīdz.

Vējaina Agates (vai Agatas) diena sola siltu pavasari, jo īpaši maiju.

Kolkā Agatas dienu dēvē arī par Acu dienu un ticējums stāsta savādu līdzību: Kas tanī dienā ko ar rokām darīs, tas viss tam pie acīm ienāksies.

Viena no svarīgākajām Agates dienā tiešām ir uguns – tajā arī tiek svētīta maize, sāls un ūdens. Šai sakarībā var atgādināt mūsu īpašo attieksmi pret uguni. To, ka ne guntiņas kājām spert, jo tā ir Dieva laista, mums kopš bērnības ir vecāki mācījuši. Un tā ir ļoti maiga pamācība. Bet ticējumi šai sakarā ir daudz skarbāki. Tukuma puses Zemītē jau senlaikus Bīlenšteins pierakstījis, ka Uguni nevar ar kājām mīt, nedz arī tai virsū spļaudīt. Kas tā dara, tam viņā saulē būs jālaiza karsti ķieģeļi.

Arī ugunī mīt dievība – Uguns māte. Dažkārt stāsta, ka tā ir Māra, dažkārt, ka Laima. Un arī tālab ar uguns bikstīšanu ir jābūt ļoti piesardzīgam – var Laimai acis izbakstīt. Uguni arī bez vajadzības nedrīkst ar ūdeni dzēst – tas var izraisīt ugunsgrēku vai cilvēks citādi var māju pazaudēt. Lai uguntiņu iemidzinātu, tā rimti jāierušina pelnos un jāuzliek Māras krusts virsū. Šādi rīkojas gan ar rituālo uguni, gan arī ar pavarda uguni. Ticējumos arī ir daudz norādes par to, ka ugunī nedrīkst mēslus dedzināt.

Šogad Meteņus svinēsim vēlāk, Sērsnu mēnesī, tomēr sākt gatavoties jau varam un gan jau pa kādam budēļu vai ķekatu pulkam ne vienu vien sētu jau Sveču mēnesī apciemos. Tas vien jau liecina, ka pavasaris tuvojas. Dienas cītīgi stiepjas garākas un saule debesu jumā kāpj arvien augstāk un arvien lielāks gabals tai, ko debesi pārtecēt.

Apzinot seno tradīciju un svētot tradicionālos svētkus mēs arvien vairāk gūstam pārliecību, ka senatnē ļaudis daudz vairāk apzinājās savu saistību ar dabu un tās ritmiem un norisēm. Gan ar to dabu, kas bija tuvumā, tepat uz Zemes – sētā, mežā, pļavās, upēs un citviet, gan arī tālo dabu, - zvaigžņu, Mēness un Saules nozīmi, ritmus un vietu dzīves labklājības, auglības un veselības nodrošināšanā. Šo visu bija svarīgi saskaņot un tam atbilstoši saskaņoties pašam. Tam bija veltīti ļoti daudzi rituāli un tajos dziedātās dziesmas, rotaļas, dejas un citas izdarības. Katru svētku - lielāku vai mazāku – svētīšana vai iezīmēšana ar noteiktām rituālām darbībām bija nozīmīga tālākā saimes labklājības nodrošināšanā.

Ticējumos izmantotās formulas daudzviet ir vienkārši līdzības, ko jāmāk šifrēt un saprast. Tie ne vienmēr runā un nozīmē tieši to, ko tie saka. Tā kā saprast un sajust seno domāšanu varam arī mācoties saprast maģiskās slēptās formulas, kas atrodamas gan dziesmās, gan ticējumu tekstos, gan rituālajās izdarībās. Lai arī skan savādi, tās nebūtu uzskatāmas gluži tikai par smieklīgām, vienkāršām un mūsdienām nederīgām. Viņās slpējas kaut kas ļoti īpašs un katrs no tām var paņemt un saprast tik, cik tai brīdī spēj un apzinās. 

Katlakalna RĀMUPE Sveču dienas svinēsanas pieredzē dalīsies ar draugiem Mellupos. 2017.gada 5.februārī no plkst. 12.00-15.00 Sveču dienas meistardarbnīca Mellupu Sociālajā mājā - vaska sveču un burklukturu darbnīca, rotaļas, danči, sarunas, Sveču dienas putra, tēja un citi kārumi, jo visi nāk ar groziņiem.

Norise:

12.00 – vaska sveču un burklukturu darbnīca un darinājumu ātr-izstāde (dalībniekus aicinām līdzi ņemt stikla burciņas, 0,5-0,8l apt., salvetes ar zīmējumiem, auduma gabaliņus, dzijas, mežģīnes, atlasa lentītes u.tml. materiālus);
13.00 - Sveču laika dziesmas un sarunas
14.00 - danči, rotaļas un putra – spēlē Plakanciema muzikanti Līga un Līva, Sveču dienas biezo putru vāra Mellupu saimniece Ineta.