2017.gada 19.oktobrī plkst. 19.00 Katlakalnā, Atpūtas vietā Nēģīši Daugavmalā notiks VEĻU VAKARS – uguns un ziedu ceļš Daugavā, uz kuru aicina Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE. Veļu laika dziesmās, rotaļās un stāstos pieminēsim savus aizgājušos tuviniekus, savus tautas dižgarus, stiprināsim savus dzīvības spēkus. Laidīsim Daugavā ziedu laivu.
Kopīgai labnoskaņai un veltījumam veļiem ņemsim līdzi vaska svecītes, ziedus, mazliet ēdienu un citas dabas veltes laivas sapošanai un nelielu cienastu pašu kopīgam mielastam.
Tradicionāli par Veļu laiku latviešu kalendārā uzskata laikposmu no Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Vietumis veļi mieloti vēl līdz pat Ziemassvētkiem, ziemas un tumšā laika vidum. Ticējumi vēsta, ka šai laikā sērst savās dzimtas mājās un ciemos pie mums nāk mūsu aizgājēju veļi. Mūsu svēts pienākums viņus aicināt, pamielot, atcerēties. Tā mēs stiprinām nepārejošo dzīvības pavedienu un paši sevi savās dzīves gaitās. Mēs ticam un zinām, ka no mūsu priekšteču puses tiekam atbalstīti, ka viņi mums palīdz un dod spēku un gudrību, kuras mums pašiem citādi varbūt pietrūktu. Veļu laikā par to īpaši pasakāmies, ar saviem piemiņas un mīlestības vārdiem, ar sarūpēto cienastu, ziedu un gaismas veltēm. Un mīļot, mīlēt un mielot ir vārdi, kas tik līdzīgi skan. Vienas saknes vārdi. Mūsu brāļu tautai lietuviešiem ir viens vārds – mylėti – mīlēt un mielot.
Rudens vēso miglu laiks sakrīt ar īpašo senču pieminēšanas laiku. Rēnie vakari pārņem mūsu zemi, garās ēnas izstiepjas pāri pagalmiem, miglas vāli ceļas un plūst, veļas līdz saveļas kamolos. Senā un skaistā senču garu, veļu mielošanas tradīcija nākusi no tāliem aizlaikiem. Šis ir laiks, kas mūs atver apcerēt savu dzimtu un priekšgājēju, un savas dzīves mūžīgo miju, laika nepārtraukto plūdumu ... Dzīves notikšanas pieredzi smeļamies dzīvojot. Bet ne tikai - ir arī tā tikai nojaušamā, aizapzinīgā, noskāršamā atmiņa, kas plūst mūsu dzīslās un virmo mūsu šūnās. Mūsos ieliktā, atstātā, līdzi dotā, mums piedzimstot saņemtā iepriekšējo paaudžu pieredze - dzīves un zināšanu pieredze. Pasaules tvēruma pieredze.
Un no katras dzimtas aizmūžīgās un pārlaicīgās pieredzes pavedieniem, tos kopā savijot, sapinot, tiem vienā audeklā saaužoties, veidojas tautas pieredze, tautas piedzīvotā un apzinātā pieredze. Cauri gadu tūkstošiem nesto zināšanu krājums.
Aicinām atcerēties, piesaukt, pieminēt, daudzināt, ar mūsu cieņpilno attieksmi un mīļumu pamielot mūsu senču garus, veļus Veļu laikā.
Arī Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE svētī Veļu vakarus kopš saviem darbības sākumiem. Un aicina piebiedroties jebkuru, kas kopā ar mums vēlas pieminēt un daudzināt savus priekšgājējus.
Kopīgai labnoskaņai un veltījumam veļiem ņemsim līdzi vaska svecītes, ziedus, mazliet ēdienu un citas dabas veltes laivas sapošanai un nelielu cienastu pašu kopīgam mielastam.
Tradicionāli par Veļu laiku latviešu kalendārā uzskata laikposmu no Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Vietumis veļi mieloti vēl līdz pat Ziemassvētkiem, ziemas un tumšā laika vidum. Ticējumi vēsta, ka šai laikā sērst savās dzimtas mājās un ciemos pie mums nāk mūsu aizgājēju veļi. Mūsu svēts pienākums viņus aicināt, pamielot, atcerēties. Tā mēs stiprinām nepārejošo dzīvības pavedienu un paši sevi savās dzīves gaitās. Mēs ticam un zinām, ka no mūsu priekšteču puses tiekam atbalstīti, ka viņi mums palīdz un dod spēku un gudrību, kuras mums pašiem citādi varbūt pietrūktu. Veļu laikā par to īpaši pasakāmies, ar saviem piemiņas un mīlestības vārdiem, ar sarūpēto cienastu, ziedu un gaismas veltēm. Un mīļot, mīlēt un mielot ir vārdi, kas tik līdzīgi skan. Vienas saknes vārdi. Mūsu brāļu tautai lietuviešiem ir viens vārds – mylėti – mīlēt un mielot.
Rudens vēso miglu laiks sakrīt ar īpašo senču pieminēšanas laiku. Rēnie vakari pārņem mūsu zemi, garās ēnas izstiepjas pāri pagalmiem, miglas vāli ceļas un plūst, veļas līdz saveļas kamolos. Senā un skaistā senču garu, veļu mielošanas tradīcija nākusi no tāliem aizlaikiem. Šis ir laiks, kas mūs atver apcerēt savu dzimtu un priekšgājēju, un savas dzīves mūžīgo miju, laika nepārtraukto plūdumu ... Dzīves notikšanas pieredzi smeļamies dzīvojot. Bet ne tikai - ir arī tā tikai nojaušamā, aizapzinīgā, noskāršamā atmiņa, kas plūst mūsu dzīslās un virmo mūsu šūnās. Mūsos ieliktā, atstātā, līdzi dotā, mums piedzimstot saņemtā iepriekšējo paaudžu pieredze - dzīves un zināšanu pieredze. Pasaules tvēruma pieredze.
Un no katras dzimtas aizmūžīgās un pārlaicīgās pieredzes pavedieniem, tos kopā savijot, sapinot, tiem vienā audeklā saaužoties, veidojas tautas pieredze, tautas piedzīvotā un apzinātā pieredze. Cauri gadu tūkstošiem nesto zināšanu krājums.
Aicinām atcerēties, piesaukt, pieminēt, daudzināt, ar mūsu cieņpilno attieksmi un mīļumu pamielot mūsu senču garus, veļus Veļu laikā.
Arī Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE svētī Veļu vakarus kopš saviem darbības sākumiem. Un aicina piebiedroties jebkuru, kas kopā ar mums vēlas pieminēt un daudzināt savus priekšgājējus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru