RĀMUPE Starptautiskajā folkloras festivālā BALTICA-2018

Jau trīsdesmit pirmo reizi notiks Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA. Festivāls ar īpašu raksturu un ar īpašu noskaņu, festivāls ar īpašu vēsturi. Vienīgais šāda veida starptautisks festivāls, kuru rīko trīs Baltijas valstis – Latvija, Lietuva un Igaunija - un kas katru gadu notiek vienā no tām. Šis atkal Latvijas gads BALTICAi. Folkloras kopas no novadu novadiem celsies un sabrauks kopā – sadziedāt, sadejot, stāstus stāstīt un muzicēt. Nav noslēpums, ka tieši Latvijā Baltica notiek visplašāk, visdaudzskaitlīgāk, visvērienīgāk – gan dalībnieku skaita, gan festivāla norišu – koncertu, sanākšanu, sadziedāšanu un svētku sarīkojumu skaita ziņā. Un ne tikai skaita, bet arī izteiksmīguma ziņā. Un prieka ziņā, kas noteikti uzvirmo līdz debesīm un vēl augstāk.

Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dzīvē un pieredzē šī būs jau trešā Baltica. 

Kur tad mūs varēs sastapt, saklausīt un ar mums kopā sadziedāt šais dienās? 

Vispirms jau Atklāšanas dienā 16.jūnijā no diviem dienā Kanālmalā, Bastejkalna maliņā uz terases dziedāsim mūsu mīļās Zemgales puses līgotnes. Ar mums kopā būs mūsu skolotāji, Rīgas GRODI, sirsnīgie un tuvie Rīgas latgaļi CEIDARI, novadnieki, Daugmales DĀRE un maģiskie slāvu arhaiskās muzikālās tradīcijas pārstāvji KARAGOD. Pēc tam pie Operas sadziedāšanās abos kanāla krastos starp visiem novadiem, kur vienā krastā Zemgale un Kurzeme un otrā Latgales un Vidzemes kopas. 

Tad gājiens kopā ar visiem visiem – dziedošs, skanošs, žvadzošs, dejojošs... līkumu līkumiem, līdz Brīvības piemineklim, kur brīvība zvaigznēs un ne tikai zvaigznēs, bet arī Brīvības tēla rokās virs galvas, - vēl lolojama un sargājama, vēl katram pašam sevī stiprināma un noturama. Dziesmā brīvības gars visvairāk dzīvs. Dziesmu bez brīvības gara nemaz nevar nodziedāt. Kad Kanālmalas koki, puķes un ūdeņi būs dziesmām piedziedāti, tad dosimies uz Festivāla klubu. Vecrīgā, Mazajā ģildē. Gadu no gada, Balticu no Balticas tas tur ir bijis. Un būs atkal. Sadziedāšanās, stāstu un sadejošanas vakars solās iestiepties naktī. Kopā ar Kurzemes kopām no Jūrkalnes, Rucavas un Ventspils un ar vidzemniekiem no Lielvārdes mēs vadīsim sadziedāšanās stundu no deviņiem līdz desmitiem. Un viena no senajām un dižajām kopām, arī viena daudzu kopu sākumiem, Rīgas BUDĒĻI un Liena Teterovska būs šai vakarā visas sadziedāšanās vīkšēji, riktētāji un kopu kopā saucēji un turētāji. 

Svētdiena, 17.jūnijs daudzām kopām paies Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. RĀMUPE, kā jau kopa, kas sevi saista ar Zemgales kultūrvēsturisko novadu, dziedās un ielīgos Zemgales sētā. 

Savukāŗt 20.jūnijā mums būs neliels sānsolis no BALTICAS, - taču tikpat aizraujošs un mīļš. Bastejkalnā norisināsies tradicionālā Jāņu ielīgošana Rīgā, ko, kā allaž, atbalsta Rīgas dome, rīko Latvijas Folkloras biedrība un vada Andris Kapusts. Mēs nemaz nevaram iedomāties citādi un Bastejkalnā mums jābūt Un ielīgošana šeit arī bez RĀMUPES vītajiem vainagiem, vītnēm, rotātās pūdeles, pušķotā ugunskura un dziesmotiem sveicieniem nav īsti iedomājama. 

Balticai izskanot, būs klāt arī gada garākā diena un pati īsākā nakts. Būs neparasti, - zemgaļiem līgot pašā Rīgā, līvu pilsētā Daugavas maliņā, Krastmalā. Bet nu – darīsim visu, ko spēsim, lai tūkstošu pilsētā Rīgā ienestu saulgriežu nakts, Jāņu nakts burvību – ar Jāņu zālēm, ziediem un vainagiem, ar ugunskuriem, dziesmām un dejām,