2019.gada 2.februārī Katlakalna Tautas namā kārtējā folklorai un tradīcijām veltītā diena – saistoši pasākumi ciklā „Gadskārtu un ģimeņu godu tradīciju skola”. Vispirms plkst. 14.00 – saruna ar vēsturnieci, arheoloģi Iritu Žeieri. Sarunas tēma „Vainaga vieta, loma un veidi arheoloģiskajā tērpā”. Savukārt plkst.16.00 -Sveču dienas svētes – sveču gatavošana, sadziedāšana un danči kopā ar folkloras kopām „Rāmupe” un „Lāns”.
Saules-Mēness kalendārs senatnē bija pazīstams daudzām zemkopju tautām. Augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem viņu dzīves un dzīvības ritmiem vieliskajos augumos Mēness iespaids ir ļoti svarīgs. Augoša Mēness ietekme uz vielisku un arī mentālu un pat garīgu norišu kuplināšanos ir neatsverama un vērā ņemama. Pilnmēness īpaši iespaido psihiskos stāvokļus un sajūtas. Savukārt disltošais Mēness visbiežāk tiek izmatots dziedniecībā un veicina atbrīvošanos no kaitēm un slimībām. Tāpat arī no cita liekā.
Sveču diena, ko dēvē arī par Svecaini vai Gromņicu ir tradicionāli sieviešu svētki. Pēc Gregora kalendāra Sveču diena skaitās 2.februārī, bet patiesībā visdrīzāk tie svētīti tieši pēc Mēness kalendāra – pēc mūsdienās Aīdas Rancānes veidotā Saules-Mēness kalendāra – šogad 1.februārī.
Ziemas Māra. Zināmā mērā Vēja mātes diena. Uzskata, ka šai laikā sākas gatavošanās jaunajam saimnieciskajam un arī zemes auglības gadam. Sievietes un arī pārējā saime tos svēta lielās gavilēs – svarīgi to svētīt, lai nodrošinātu veselību, pārticību un izdošaos, labu ražu un labus ganāmpulkus. Sāk saukt Sauli. Sveču dienā īpaši daudzina bites, Dieva kalponītes. Tā ir viena no svarīgākajām dienām biteniekiem.
Katlakalna folkloras kopai arī Sveču diena ir vieni no tuvākajiem ziemas laika svētkiem – to svinam gandrīz katru gadu lielākā vai mazākā pulkā. Šoreiz aicinām pievienoties katru, kas vēlas līksmot, svinēt un daudzināt gaismu un saules spozmi, kas ir tik svarīga mūsu ļaudīm, laukiem, mežiem, augiem un dzīvniekiem, mūsu mīļajai dabai un pašu dvēselēm.
Taču sāksim ar sievišķīgu un viedu sarunu par arholoģiskajiem vainagiem. Svarīgi apzināties, ar ko atšķiras senā, arheoloģiskā vainaga vieta vēsturiskajā apģērbā, goda tērpā. Jā atšķirība ir ļoti manāma – tad tos galva likušas gan meitas, gan arī sievas. Kāpēc, - varam minēt, apcerot sievietes īpašo vietu ne tikai konkrētajā senajā kopienā, bet sabiedrībā kopumā. Par šo svarīgo tērpa sastāvdaļu mums vēstīs arheoloģe ar nopietnu pētnieces pieredzi, vairāku rakstu un monogrāfiju autore Irita Žeiere.
Bet dienas otrā daļa būs krietna un sirsnīga svētku diena – dejosim, dziedāsim, ēdīsim dzērvenes... Un darināsim sveces – materiālu varēsi iegādāties uz vietas. Ko vēl darīsim un kas piedien Sveču dienai, - nāc pulkā būt kopā ar mums, uzzināt un pēc tam, - arī svētīt šos sirsnīgo un līksmos svētkus savā saimē. RĀMUPE priecājas par savu labo draugu, folkloras kopas LĀNS dalību šais svētkos.
Nāciet ikkatrs, kurš vēlas ar mums kopā izzināt un svinēt!
Cikla Gadskārtu un ģimeņu tradīciju skolas izzinošos pasākumus, sarīkojumus, seminārus un praktiskās nodarbības atbalsta Latvijas Kultūrkapitāla fonds.
Informatīvais atbalstītājs Latvijas Folkloras biedrība.
Saules-Mēness kalendārs senatnē bija pazīstams daudzām zemkopju tautām. Augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem viņu dzīves un dzīvības ritmiem vieliskajos augumos Mēness iespaids ir ļoti svarīgs. Augoša Mēness ietekme uz vielisku un arī mentālu un pat garīgu norišu kuplināšanos ir neatsverama un vērā ņemama. Pilnmēness īpaši iespaido psihiskos stāvokļus un sajūtas. Savukārt disltošais Mēness visbiežāk tiek izmatots dziedniecībā un veicina atbrīvošanos no kaitēm un slimībām. Tāpat arī no cita liekā.
Sveču diena, ko dēvē arī par Svecaini vai Gromņicu ir tradicionāli sieviešu svētki. Pēc Gregora kalendāra Sveču diena skaitās 2.februārī, bet patiesībā visdrīzāk tie svētīti tieši pēc Mēness kalendāra – pēc mūsdienās Aīdas Rancānes veidotā Saules-Mēness kalendāra – šogad 1.februārī.
Ziemas Māra. Zināmā mērā Vēja mātes diena. Uzskata, ka šai laikā sākas gatavošanās jaunajam saimnieciskajam un arī zemes auglības gadam. Sievietes un arī pārējā saime tos svēta lielās gavilēs – svarīgi to svētīt, lai nodrošinātu veselību, pārticību un izdošaos, labu ražu un labus ganāmpulkus. Sāk saukt Sauli. Sveču dienā īpaši daudzina bites, Dieva kalponītes. Tā ir viena no svarīgākajām dienām biteniekiem.
Katlakalna folkloras kopai arī Sveču diena ir vieni no tuvākajiem ziemas laika svētkiem – to svinam gandrīz katru gadu lielākā vai mazākā pulkā. Šoreiz aicinām pievienoties katru, kas vēlas līksmot, svinēt un daudzināt gaismu un saules spozmi, kas ir tik svarīga mūsu ļaudīm, laukiem, mežiem, augiem un dzīvniekiem, mūsu mīļajai dabai un pašu dvēselēm.
Taču sāksim ar sievišķīgu un viedu sarunu par arholoģiskajiem vainagiem. Svarīgi apzināties, ar ko atšķiras senā, arheoloģiskā vainaga vieta vēsturiskajā apģērbā, goda tērpā. Jā atšķirība ir ļoti manāma – tad tos galva likušas gan meitas, gan arī sievas. Kāpēc, - varam minēt, apcerot sievietes īpašo vietu ne tikai konkrētajā senajā kopienā, bet sabiedrībā kopumā. Par šo svarīgo tērpa sastāvdaļu mums vēstīs arheoloģe ar nopietnu pētnieces pieredzi, vairāku rakstu un monogrāfiju autore Irita Žeiere.
Bet dienas otrā daļa būs krietna un sirsnīga svētku diena – dejosim, dziedāsim, ēdīsim dzērvenes... Un darināsim sveces – materiālu varēsi iegādāties uz vietas. Ko vēl darīsim un kas piedien Sveču dienai, - nāc pulkā būt kopā ar mums, uzzināt un pēc tam, - arī svētīt šos sirsnīgo un līksmos svētkus savā saimē. RĀMUPE priecājas par savu labo draugu, folkloras kopas LĀNS dalību šais svētkos.
Nāciet ikkatrs, kurš vēlas ar mums kopā izzināt un svinēt!
Cikla Gadskārtu un ģimeņu tradīciju skolas izzinošos pasākumus, sarīkojumus, seminārus un praktiskās nodarbības atbalsta Latvijas Kultūrkapitāla fonds.
Informatīvais atbalstītājs Latvijas Folkloras biedrība.
Uzziņas - Gunta Saule (tālr. 27811297)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru