Ziemas pasaku un stāstu laiks

2020.gada 18.janvārī BIRZGALĒ notiks projekta Gadskārtu un mūža godu tradīciju skola noskaņu sarīkojums  Ziemas pasaku un stāstu laiks.

Iecerētā norise:

Plkst. 12.00 tikšanās pie Lindes parka - pārbrauciens Birzgales un apkaimes stāsti dabā – stāsta Birzgales muzeja RŪĶI vadītāja Iveta Freimane, Kalnadruvu klēts saimnieki Vladimirs un Dace Soboļevi 

Plkst. 14.00 Birzgales muzejā RŪĶI – stāstniecības tradīcija Latvijā un pasaulē un stāstīšanas prasmju apguves darbnīca, vada Guntis Pakalns, 

Plkst. 16.00 Birzgales muzejā RŪĶI - stāstu un dziesmu vakars

Aicināts ikviens stāstniecības draugs un interesents

Pieteikšanās pa tālruni 27811297 vai e-pastā saulegunta@gmail.com (Gunta)

>>><<<

Kas gan var būt piemērotākais laiks pasaku un teiksmainu notikumu stāstīšanai kā ziemas pēcpusdiena omulīgā vidē, kas senatnes noskaņas piepildīta. Aiz loga lāsmo sniega atspīdums un pievakares krēslā jau iezaigojas Mēness radītās ēnas. Sajūta vai atmiņa par čirkstošu sniegu zem ragavu sliecēm un siltos dūraiņos slēptās rokas, pūkainos kažokos un siltās seģenēs tīti augumi no ziemas spelgoņas paslēpušies aiz ragavu augstajiem grodiem. Cauri meža skupsnai, pāri pļavas ielokam un upes līkumam, zvārguļiem pie zirga ilksīm šķindot braucēji ir devušies ceļā. Sērst, kaimiņus apciemot, stāstus un pasakas stāstīt un kādu skanīgu dziesmu izdziedāt. Kūp zirgu elpa no viņu siltajiem purniem, skan mazliet iesalušas balsis, braucējiem no pajūga uz pajūgu sasaucoties. Nobirst sarmota sniega lāsums no garāmbraucot aizkarta egles zara, kas pārliecies ceļam, - jauši vai nejauši aizskarta. Aiz piekalnes jau dzirdamas ciema suņu rejas... Brauciens traucas šurp no tāliem aizlaikiem, no sniega laukiem un vilku kvēlošām acīm meža biezokņos... uzradīt telpu stāstiem. Sveču gaismā, sprakstoša kamīna balsīs un siltumā jaušoties, vienas otra sirds siltumā un stāstos veldzējoties. 

Sarīkojumu Ziemas pasaku un stāstu laiks īstennojam sadarbībā ar satāstniecības meistaru, Latvijas Folkloras krātuves pētnieku Gunti Pakalnu, Birzgales muzeju RŪĶI un Tomes folkloras kopu GRAUDI. Esam iecerējuši daļu laika veltīt semināra un izziņas daļai – būs G.Pakalna stāstījums par stāstniecības kustību Latvijā šobrīd un nelielu trniņu stāstīšanā. Protams, arī iepazīties ar Birzgales teiksmaino senatni un mūsdienām. Un tad arī ļauties īstenai teiku un pasaku burvībai. 

Stāstu darbnīcu vadīs Guntis Pakalns - LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks GUNTIS PAKALNS, Stāstu un stāstniecības eksperts. Viens no stāstniecības tradīcijas pētniekiem +un popularizētājiem. Uz stāstīšanu un ne tikai, bet sākotnēji uz folkloras studijām un pētniecību viņu savulaik pavirzījusi interese par dzimtas koku, kurā kopš tāliem aizlaikiem var atrast sasaites gan ar latviešu pasaku krājēju un pētnieku Ansi Lerhi-Puškaiti, gan citiem latviešu folkloras dižajiem. Kā jau kopš tāliem laikiem nākušu lielu dzimtu pēctecis Guntis arī savu aicinājumu atradis tradīcijā. Tā nu pateicoties lielām un tālu sazarotām dzimtām Kurzemē, mēs esam ieguvuši aizrautīgu tradīcijas un jo īpaši stāstniecības pētnieku un praktiķi. 

Guntis Pakalns stāstniecības jomā darbojas jau krietnus gadus. Viņam laimējies sastapt vienu no latviešu dižajām teicējām, arī stāstniecēm, Almu Makovsku, kuras stāstīšanas paraugus joprojām izmanto dažādas stāstnieku skolas un visu paaudžu stāstnieki. G.Pakalna veikumu klāstā ir arī ikgadējie Stāstnieku konkursi jaunajai paaudzei, kurā tiek meklēti un atrasti jaunie Stāstu ķēniņi un ķēniņienes - pie tam dažs labs no viņiem arī tālāk devies tradīcijas un folkloras izpētes un dzīvesziņas praktizēšanas virzienā. Arī Anekdošu konkursi, UNESCO Stāstu bibliotēku Stāstnieku skolas, Stāstu festivāli Kurzxemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē, Spoku stāstu pasākumi Džūkstē, Stāstnieku dienas daudzās jaukās vietās Latvijā bez G.Paklana klātbūtnes un atbalsta grūti iedomājami. Ir sakrāti lieli apjomi stāstīšanas jomas ierakstu un video materiālu, kuros Guntis dāsni dalās ar visiem stāstīšanas interesentiem un mācēniem. 

Birzgalē Guntis Pakalns vēstīs par STĀSTNIECĪBAS nozares dzīvi gan Latvijas, gan pasaules stāstu un stāstīšanas tradīcijas kopsakarā, kā arī dos iespēju ikkatram sarīkojuma dalībniekam gūt jaunas stāstīšanas prasmes un modināt baudu stāstīt. 

Sarīkojuma līdzdalībnieki – Tomes folkloras kopa GRAUDI ir jaunākā Tomes Tautas nama tautas mākslas kopa – tās pirmā sanākšana notika 2012.gada rudenī. Folkloras kopa uztur dzīvus, izzin un kopj, kā arī popularizē mūsu senču tradīcijas un gadskārtu svētkus un rituālus, iesaistot tajos visus apkārt esošos un ir kļuvusi par gaidītu un pieprasītu kopu visā Ķeguma novadā un ārpus tā. 

Folkloras kopas dalībnieki cītīgi apgūst tautas instrumentu spēli, senās latviešu tautas dziesmas un dančus, rotaļas. Pašlaik instrumentu klāstā ir: kokles, bungas, stabules, vargāni, harmonikas, trejdeksnis, ģīga.

Tiek pētītas senas tradīcijas gadskārtu svētkos un ģimenes godos, izmantojot tautas dziesmas, ticējumus, paražas, teikas un leģendas 2012. – 2018. gadam kopa ir sagatavojis 6 programmas dažādiem gada svētkiem un rituālus dzīves godiem - krustabas un vedības. 

Folkloras kopu var aicināt piedalīties kāzās ar apdziedāšanās dziesmām, kopīgi svinēt Jāņus, Ziemassvētkos iet čigānos, kopā svinēt arī daudzus citus latviešu tradicionālos svētkus.GRAUDI ir jau ilggadēji RĀMUPES draugi – kopā savulaik esam sagaidījuši Lielās dienas rītu, svētījuši Jānu nakti, kā arī Rudenājus, Andrejus un citus svētku brīžus. 

Birzgales muzejs RŪĶI atrodas 1926. gadā celtajā jaunsaimniecības „Rūķi” mājā. Šeit ģimenēm draudzīgā atmosfērā bērni iepazīst mazo rūķu stiķus un niķus. Bet pieaugušie – atklāj plašā Birzgales pagasta bagāto kultūrvēsturi. Pastāvīgajā ekspozīcijā senākie ir pārakmeņojušies gliemežvāki no laikiem, „kad dzīvnieki raka Daugavu”, kā arī ziņas par hercoga Jēkaba īpašumiem, par Lindes muižu un 18. gadsimta ievērojamā literāta, valodnieka, Lindes - Birzgales draudzes mācītāja G.F.Stendera darbu, Tautas eposa „Lāčplēsis” autora A.Pumpura atmiņas un tā ir tikai neliela daļa no informācijas, kuru saņemot, ikviens apmeklētājs no muzeja aiziet dvēselē bagātāks. 

Muzejsa vadītāja Iveta Freimane piedāv ekskursijas pa pagastu. Savukārt muzejpdagoģiskajās programmās skolēnus aicina iepazīties ar Daugavas kreisā krasta ļaužu dzīvi, kāda tā bijusi no 18. gadsimta līdz mūsdienām. 

Pie muzeja apskatāms apmeklētāju iecienītais „Rūķu” parks ar masīvkoka tēlim – rūķiem, skudru, ežu ģimeni. 

Tradicionālie pasākumi ir sacensības ziemā „Rūķu šļūciens”, Muzeju nakts, vainagu vīšana pagasta Jāņiem un Līgām, A.Pumpura dzimšanas dienas svinības. 

Ķekavas kultūras centra Katlakalna Tautas nams un folkloras kopa RĀMUPE šobrīd jau otro sezonu īsteno nopietnu un saturīgu tradicionālās kultūras projektu, kura galvenās tēmas veltītas dažādām, pārsvarā ar cilvēka mūža godiem, gadskārtu svētkiem un iezīmīgo dienu atzīmēšanai. Jo īpaši uzsvari šai sezonā likti uz bērnības un jaunības laiku. Nav jau tā, ka pasakas un teikas būtu vien bērnu dzīves daļa, tomēr vairāk jau ir pierasts, ka tās kā pasaules izziņas veids tiek izmantotas tieši bērnībā. 

Projektu Gadskārtu un mūža godu tradīciju skola atbalsta Latvijas Valsts kultūrkapitāla fonds. 

Ziņu atbalstītāja - Latvijas Folkloras biedrība - www.folklorasbiedriba.lv