Ziemas mēnesis un tajā svinamās dienas

Pēc Saules-Mēness kalendāra 2017.gadam* Ziemas mēnesis sākas 2016.gada 31.decembrī, kad vakarā pēc saules rieta debess Rietumu pusē ieraugāms Jaunā Mēness sirpītis. Mūsdienu sabiedrībā dzīvojam pēc ierastā Gregora kalendāra, bet savā tradīcijas izziņas ceļā jau otro gadu lietojam arī Saules-Mēness kalendāru Dievam, dabai, atpūtai, kas tapis pateicoties Latvijas folkloras biedrības ļaužu uzņēmībai un degsmei. To sastādījusi tradīcijas un folkloras pētniece un praktiķe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Aīda Rancāne un vizuālu ietērpu darinājusi Aurēlija Rancāne. Kalendārs veidots pamatojoties ģeologa un tradīcijas pētnieka Viktora Grāvīša (1925-2002) senās laikskaites sistēmas pētījumos un atziņās.

Ieskatīsimies Ziemas mēneša svinamo un rituāli iezīmējamo dienu klāstā un papētīsim, kā tās būtu jāsvin. Tātad, - atbilstoši Saules-Mēness kalendāram Ziemas mēneša pirmās savaites piektvakarā (ceturtas vakarā) sākam svinēt Zvaigznes dienu, kas ir pēdējā svinamā diena Ziemassvētku ciklā. Pēdējais vakars, kad sastopami Ziemassvētku čigāni, kaladnieki un citi Ziemas vidus laika maskotie ļaudis. Pēdējais vakars, kad vēl var zīlēt par gaidāmām precību lietām. Šīs tēmas zīlējamais laiks sākās Andrejos, kad bija beidzies precību laiks. Kopumā līdz Zvaigznes dienai turpinās Svētku laiks, kurā, kā ticējumos teikts, pieciešamus darbus nestrādā.

Savukārt vērojot debesis un laiku Zvaigznes dienā zīlnieki un citi zinošie paredz gaidāmos laikapstākļus vasarā, jo īpaši siena laiku, kas senajā lauku sabiedrībā bija ļoti svarīgs. Ja zvaigznes dienā ir daudz zvaigžņu, tad ir gaidāma laba ābolu un ogu raža. Ticējumi vēsta arī to, ka, ja Zvaigznes dienā neatspīd saule, tad vasara būs lietaina, un jo sevišķi lietus paredzams tieši siena laikā. Cits ticējums saka, - ja Zvaigznes dienā saulīte parādās un atspīd tik ilgi, līdz ķeizars kaujas laukā zirgu apseglo, tad būs labs siena laiks un auglīga vasara. Tikpat labvēlīga zīme ir arī neliels atkusnis, jo teikts, ka, ja Zvaigznes dienā gailis padzeras pažobelēs, būs laba raža. 

 

Laiks Zvaigznes dienā Ziemassvētku nozīmīgo dienu ticējumos atbilst nākošajam decembrim. Viens no ticējumiem saka - kāda Zvaigznes diena, tāds arī nākamais decembris. Iespējams, ka sākotnēji drīzāk te būs bijusi runa nevis decembri pēc Gregora kalendāra, bet atbilstoši Saules-Mēness kalendāram par Vilku mēnesi (vai varbūt Svētku mēnesi, kas ir Ziemassvētku laikā, un nav katru gadu, bet ik pa trim vai četriem gadiem, kad nepieciešams salāgot Saules un Mēness gaitas skaitīšanu).

Kā katros svētkos un iezīmīgās dienās, ar to, ko rāda debesis un saule vien nevar rēķināties un ir jāveic zināmas rituālās darbības, kas var iespējamo neražu novērst vai labumu pastiprināt. Jo arī vasarā pašam vien nāksies krietni papūlēties, lai to saaugušo ražu nogādātu klētīs un pagrabos. Tāpēc, ja vēlas bagātīgu ābolu ražu, Zvaigznes dienas vakarā (drīzāk domāts iepriekšējās dienas vakars pirms Zvaigznes dienas, jo saskaņā ar mūsu senču laikskaites priekšstatiem, nākamā diena sākas vakarā) jāiet pie ābeles un jāpurina tās zari, sakot: „Cik zvaigžņu pie debess, tik ābolu ābelei!”.

Zvaigznes diena dēvēta arī par pagānu svētdienu un tad uz durvīm vilkts krusts, lai ļaudis un lopus pasargātu no lietuvēna. Bet var gadīties, ka tādas vai līdzīgas, uz aizsardzību vērstas, rituālās darbības tika veiktas arī citos piektvakaros un piektās, - senatnē tās bija svētas dienas, kurās nestrādāja un darīja tikai ikdienā nepieciešamos darbus vai rituālās darbības, kas bija svarīgas labvēlīgai saskaņai un mijiedarbei ar Visuma un dabas ritmiem. Ar Zvaigznes dienā svētīto ūdeni jāmazgā visas vainas – kā cilvēku, tā lopu, lai labāk un ātrāk dzīst. Daudzviet dzirdēti ticējumi, ka Zvaigznes dienā noteiktā stundā ūdens vai nu pārvēršas par vīnu vai kļūst svēts, kas patiesībā nozīmē vienu un to pašu.

Interesants ticējums ir arī šis - Nākamo pilnmēnesi pēc Zirgu dienas, kura iekrīt pēc Ziemassvētkiem, senāk latvieši veltījuši cūkām un šo dienu tā arī saukuši par Cūku dienu, Cūkaušu dienu (..). Nezinu, no kurienes tas nācis un kas ir tā avots, bet, manuprāt, interesanta norāde uz Zvaigznes dienu kā Zirgu dienu. Jā, Mēness iezīmdienu ritā Jaunā Mēness piektas un/vai devītas ir ar izteiktiem uzsvariem uz vīrišķo spēku un zirgiem tai skaitā – gan simboliskā, gan tiešā nozīmē. Gana daudz ticējumu Zvaigznes dienas sakarā ir saistīti ar zirgiem. No otras puses, par Zirgu dienu ir dēvēti arī Miklāvi (Vilku mēness pirmā savaitē). 

 

Tātad, nākamā svētamā diena Ziemas mēnesī ir Teņi – otrās savaites piekta, kas sakrīt ar Pilnmēnesi. [Gregora kalendārā 2017.gadā 13.janvārī]. Par Teņiem teic, ka tajos lūzt ziemai mugurkauls. Pie tam dejošana ir viena no nodarbēm, kas ziemas mugurkaulu palīdz salauzt. Ir novērots, ka, ja Ziemas mēneša sākums ir salts, tad pēc Teņiem sākas atlaidenis. Teņi ir ziemas vidus laika beigas. Ziemas vidus ilgst no Ziemas saulgriežiem aptuveni 21 dienu. Kā katri Pilnmēness svētki, arī Teņi ir sieviešu diena – un to svin sievišķajam par godu. Sākas īpašo auglības rituālu laiks, šai reizē Teņa dzīšana, kuros liela nozīme ir izdarībām ar ūdeni. Teņos sievas, meitas un mazie ganiņi dejo. Arī sākas jauno līgumu slēgšanas laiks.

Darbu aizliegumi Teņos saistīti ar cūku ganāmpulka izdošanos – nedrīkst ne vērpt, ne šūt, ne lāpīt, ne adīt, ne arī velēties, ne plēst skalus. Tā kā, kā jau minēts, Teņi ir sieviešu svētki, un ziema vispār ir vairāk saistīta ar sievišķo, kam ir arī simboliska saistība ar iekšējo, pasīvo cilvēka dabu, tad mēs varam līdzībās uztvert šo darbu aizliegumu arī saistībā ar savu iekšējo pasauli, sievišķo dabu. Vienīgais no pieciešamajiem darbiem, ko drīkst darīt Teņos, ir spalvu plūkšana. Un šīsreizes svētku dienas aizliegumi visvairāk saitīti ar asiem priekšmetiem un klabināšanu.

Arī Teņos vēro laiku: miglaini Teņi sola plūdus pavasarī. Ja Teņa diena ir slapja, arī siena laiks būs slapjš, bet, ja sausa, gaidāms sauss siena laiks. Svarīgi, lai uzspīd saulīte un gailis var padzerties no palāsēm vai no zemes – tā ir viena no norādēm uz labu ražu. Saulaina Teņa diena sola labu rudzu ražu.

Lai augtu labi lini un padotos sivēni un cūkas, Teņos vāra cūkas gaļu ar miežu grūbām vai klimpas, bet nedrīkst ēst klāt rudzu maizi, jo tad rudzi nepadodas. 

 

Līdzīgi kā Teņus svin cūkām un cūku ganiem par godu, Bašķus, kas ir dažas dienas vēlāk, - Ziemas mēneša otrās savaites pussvētē (astotajā dienā), svēta par godu govīm. Bašķu dienu vietumis dēvē arī par Vadža dienu. Nav ļoti daudz ticējumu par šo dienu. Tik svarīgākās piebildes, ka lopus šai dienā aprūpē īpaši, zirgus nedrīkst nostrādināt. Šai dienā nekur nav jābrauc. Īpaši svarīga iezīme dabā ir ticējums, ka Bašķos koks sāk kāpt sula.

---
* - vairāk par Kalendāru Dievam dabai atelpai - 2017 var uzzināt šeit