sestdiena, 2010. gada 30. oktobris

Veļu vakars


Ar istabas izkvēpināšanu ar Ziedoņa, no Vecumnieku puses vestajiem kadiķīšiem un to smaršu jo stipru, ar iededzinātām svecēm, ar gardu jo gardu Irēnas vārītu veļu putru, ar dižu un bagātīgu Veļu mielasta galdu, ar Guntas un Aijas piedzīvojumiem bagāto gājienu, veļiem nesot mielastu no katra mūsu sanestā ēdiena uz mums jau kopš Apjumību rituāla zināmā akmens, ar Andra kokles spēli...

... Ar Andra stāstiem par arheologu Vladislavu Urtānu, dižu vīru, latvieti, latgalieti, kuŗam patiesi Latvija un Latgale bijusi sirdī visu viņa šīszemes dzīves laiku – par viņa pārdzīvoto Sibīrijā, par īpašo attieksmi pret savu zemi, cilvēkiem, darāmo darbu, ēdienu un dzīvi. Par viņa sapņiem un to piepildīšanos...


... Ar Kristīnes un Guntas pieredzes stāstiem par to, kā bedības pašas veido savu notikumu, dziesmu un stāstu noskaņu, ja ļaudis šai noskaņai ļaujas...

... ar kopīgo Veļu laika dziesmu dziedāšanu un mielošanos, ar viesiem no Lielvārdes, ar mīklu minēšanu, ar rotaļās iešanu...

Tā svētījām Veļu vakaru Katlakalna Tautas namā mēs, Katlakalna Folkloras kopa – tā veidojas mūsu kopīgie svētki, mūsu kopīgais gadarits satinas kamolā ...

Teksts: Gunta
Foto: Ziedonis

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru