Pērkona diena

Pēterdienas nedēļa Zvārtes ieža pļavās

Ai, Jānīti ziedainīti,

Ai, Pēteri lapainīti,

Aiz Pētera lapiņām

Jāņa ziedu neredzēja.

(33022-1, Sigulda)

Jānīšam augsti zirgi,

Vēl augstāki Pēteram:

Jānīts jāja pusē koka,

Pēters koka virsaunē.

(33038-0, Rēzeknes Barkavā)

Pētera diena, ko dēvējam arī par Pērkona dienu, un dažkārt arī par Zibens vai Lapu dienu, gada ritējumā, Saules ceļā seko tūlīt pēc Vasaras saulgriežiem Jāņiem - 29.jūnijā. Pērkona dienā turpinās vai tiek atkārtotas vairākas tradicionālās Jāņu dienas norises. Tā ir atzīmējamā diena, kas dabā un auglības kultā norāda uz siena laika iestāšanos, jo tieši Pēteris ir tas, kura pārziņā nodotas siena pļavas.°

Pērkona diena ir Vasaras Saulgriežu noslēgums. Un to var lasīt arī Dainu simboliskajā vēstījumā:

Jāņam sieva izgaisusi

Pašā Jāņu vakarā;

Pēteros atsarada

Zālītē gulējusi.

(32981-0, Ilūkstes Pilskalnē)

Vai –

Jāņam sieva nomiruse

Pašā Jāņa vakarā;

Pēteros uzmodās

Ābolāje gulējuse.

(32981-2, Nītaurē)

Saule, sasniegusi augstāko punktu Debesu kalnā un tajā brīdi pagozējusies, arvienu straujāk sāk slīdēt uz leju. Šķiet savādi, - kā var pazust tas, kas it kā visaugstāk debesīs "pakāpies" un ilgāk redzams - Saule un dienas gaisma. Un tomēr -  jau Jāņu Dainās lasījām par Jāņa pazudušo līgavu, vietumis par Jāņa māti pašu vai viņas saktu, kas nozudusi papardēs. Vairāk vai mazāk te it visur saskatāms debesu mīts par zudušo Sauli un par to, ka tā saule, kas atrodama pēc Saulgriežu nakts vairs nav tā pirmējā, augšupejošā, - tā jau cita, lejupejošā saule.

Arī daba šajā laikā sasniegusi ziedēšanas krāšņuma pilnību. Pērkona diena tikusi dēvēta arī par Lapu dienu, tālab, ka ziedi sāk noziedēt, bet lapas kļūst košākas - tās nobriest un nostiprinās. Sentēvu ticējumi vēsta, ka Pērkona dienā nedrīkstēja strādāt, it īpaši, sienu vest un kraut kaudzē. Bet pār tiem, kas tomēr strādā, nākot zibens un pērkons.

Ļaužu sadzīvē, un jo īpaši jaunu ļaužu sadzīvē un saimēs, kur izdodamas meitas un precībam gatavi puiši, arī Pēteri, līdzīgi kā Saulgriežos nosvinētie Jāņi, ir jaunu meitu un puišu ieskatīšanās un cerēšanās laiks, kad īpaši veiksmīgos gadījumos tiek slēgtas arī derības. 

Nav īpašu ēdienu, kas būtu jāēd tieši Pēterdienā, iespējams, tāpēc, ka līdz šai dienai vēl tiek ēsts no Jāņu dienas pāri palikušais siers, plāceņi, kā arī dzerts nosvinētajiem svētkiem sabrūvētais alus.

Senie ticējumi Pērkona dienas sakarā stāsta, ka:

Ap Pēterdienu apklust lakstīgala, beidzas ziedu laiks, sākas ogu laiks un īstais siena laiks;

Ja pa Jāņiem bija noskatītas līgavas, pa Pēteriem jau brauca precībās;

Ja dzeguze beidz kūkot ap Pēteriem, būs silts rudens;

Ja Pēterdiena lietaina, tad viss siena laiks (līdz pat Annām) būs lietains;

Ja vakars pirms Pēterdienas auksts – aukstums pieturēsies vairākas dienas;

Tomēr viens no dīvainākajiem ir šis Pēterdienas ticējums - Šajā dienā zagļi nedrīkst zagt – Pēteris tos sodīs – it kā citās dienas zagt būtu kāds gods. Tad ej nu sazini, par kādu zagšanu te stāsts, - varbūt par meitu zagšanu drīzāk.

Jāņos gāju, Pēteros

Sev arāju lūkoties,

Kad Jāņos nedabūju,

Tad dabūšu Pēteros.

Dažkārt gan var nojaust, ka Pētera dienas svētīšana, iezīmēšana ir ne tikai vienu dienu vien. Turpat, pa ceļam uz Pēteriem ir Septiņu gulētāju diena, ko pēc mūsdienu kalendāra atzīmē 27.jūnijā – ja tajā ielīst, līs septiņas dienas no vietas. Atbilstoši svinamās dienas nosaukumam, ticēja, - ja šajā dienā daudz guļ, būs jāguļ visu gadu.

Taču tikpat nozīmīga iezīmdiena pēcjāņu laikā ir Laidene.

Ticējumi saistībā ar Laideni un Pēterdienu, lai arī tās ir dažādas iezīmdienas, ir līdzīgi. Laidene ir ik gadu ap 2.jūliju. Arī par to vēsta, ka tā iezīmējot laiku, kad Saule sāk nolaisties zemāk, kā arī dienu, līdz kurai turpinās ziedu laiks. Savukārt vecāka gada gājuma ļaudis atminas, ka arī šajā dienā, līdzīgi kā Līgo naktī senāk ticis kurināts ugunskurs. Vienlaikus tā bija arī diena, kad puiši bildināja iecerētās līgavas, lai jau rudenim iestājoties, varētu precēties.

Jānī gāju rādīties,

Laidenē solīties,

Labrencī ēst un dzert,

Pārdot savu vainadziņu.

(33111-0, Cēsu Bērzaunē)

Šajā dienā notikusi ne vien cerēšanās, bet arī zīlēšana, - jaunās meitas pinušas vainagus un metušas tos liepu zaros. Jāmet bija trīs vainagi, ja kāds no tiem palicis aizķēries koka zaros, uzskatīja, ka zīlētāja apprecēsies, turpretī, ja visi trīs nopītie vainagi nokrīt zemē – tad šogad vēl nekā.

Septiņu brāļu diena

Septiņu brāļu dienu atzīmē 10.jūlijā, uzskatot, ja šajā dienā spīd saule, tā spīdēs vēl septiņas nedēļas pēc kārtas, turpretī, ja līst lietus, tik pat ilgi līs. Septiņu brāļu dienā nevelējas, lai nepiesauktu lietu. Ģimenēs, kur bijuši septiņi brāļi tie bijuši lieli svētki un vēl nesen dzirdēts, ka visi tie septiņi brāļi katru gadu sapulcējušies tieši Septiņu brāļu dienā katru gadu pie kāda no brāļiem.