Latviešu Nacionālās kultūras biedrības Igaunijā folkloras kopa RĒVELE
Kopa dibināta 2011. gada sākumā Tallinā. Tajā darbojas gan Igaunijā dzīvojošie latvieši un viņu bērni, gan citu tautu pārstāvji. Kopas vadītāja Laura Šmideberga, cenšas tās dalībniekiem nodot labākās Latvijā pārmantotās “Skandinieku” tradīcijas un uzskata Helmī un Daini Staltus par saviem galvenajiem iedvesmotājiem.
Kopas plašajā repertuārā ir dažādo Latvijas novadu dziesmas, kuras atbilstoši vietējām tradīcijām līdz apgūt iedvesmojošā pedagoģe Zane Šmite. Igaunijā īpašu interesi un popularitāti iemantojusi «Rēveles» līvu fokloras programma, ar kuru kopa vairākkārt tikusi aicināta uzstāties arī Latvijā. Kopa aktīvi darbojas Igaunijas mazākumtautību rīkotajos pasākumos sadarbībā ar citām tautām un katrs «Rēveles» dalībnieks tiek aicināts meklēt un saklausīt savas saknes, tāpēc kopas repertuārā ir dziesmas latviešu, līvu, setu, igauņu, lietuviešu, krievu, ukraiņu un citās valodās. Vietējās tradīcijas kopai palīdz apgūt pazīstamais Igaunijas etnogrāfs Igors Tonurists, kura iztulkotās latviešu tautas dziesmas kopa izpilda arī igauņu valodā.
Par savu galveno uzdevumu «Rēvele» uzskata iepazīstināšanu ar latviešu tradicionālo kultūru un ir tikusi aicināta to darīt ne tikai Igaunijā, bet Somijā, Zviedrijā, Norveģijā, Dānijā, Beļģijā un arī Latvijā. Īpaši lepna kopa ir par iegūto 1.kategoriju festivāla Baltica 2015 skatē, Rīgā, kur tā piedalījās plecu pie pleca ar citām Latvijas kopām.
>>><<<
NĪCAS Etnogrāfiskais ansamblis.
Šobrīd ansambļa vadītāja Laine Zeile. Pirmās ziņas par kolektīva veidošanos nāk no 1920.g. Kolektīvs tajā laikā piedalījās Nīcas muižas rīkotajos zemnieku svētkos un citos pasākumos. Pats galvenais ansambļa sasniegums ir 1931. g. uzņemtā filma par kāzu tradīcijām Nīcā. 1955.g. Nīcas Etnogrāfiskais ansamblis Maskavā izrāda uzvedumu par kāzu tradīcijām Nīcā. Tradicionālās mūzikas un mutvārdu folkloras materiāls Nīcā ir ļoti dižs un bagātīgs. Patreiz ansamblis skaitliski ir sarucis, bet toties visas ir spēcīgas, dūšīgas dziedātājas. Ansambļa repertuārā ir arī daudz ziņģu, kuras tiek dziedātas akordiona pavadījumā, bet pats galvenais ir Nīcas Garais sauciens, kas izskan katrā uzstāšanās reizē. Ansamblis nopietni us apzināti strādā pēc iespējas vairāk dziedāt vairāku Nīcas ekspedīciju vadītāju sakopoto folkloras materiālu, Patreiz tiek aktualizētas Jurjānu Andreja pierakstītās melodijas.
>>><<<
Vidrižu DELVE
Kopas vadītāja Aina Tobe. Folkloras kopa “Delve” dibināta 2001. gadā. Kopas mītnes vieta ir Limbažu novada Vidriži - neliels ciemats Vidzemē, apmēram 70km no Rīgas. Līdz 13. gs. šī zeme nesa Metsepoles vārdu, to apdzīvoja Salacas baseina lībieši.
DELVE ir uzskatām gan par dzīvesveida, gan rituālu kopu. Senatnē rituāls bija dabiska un cilvēkiem pierasta dzīves sastāvdaļa. Tas atjaunoja un stiprināja dzīvības dabisko plūdumu, ļaujot apjaust savu spēku un dzīvīgumu. Īstā laikā un vietā veikts rituāls bagātina dzīvi. Tas stiprina cilvēka piederības sajūtu dzimtajai zemei un ciešāk sasien ģimenes saites, mācot uzturēt dzīvu savu senču dzīvesziņu un tradīcijas.
Folkloras kopa “Delve” ir koncertējusi un vadījusi rituālus daudzviet Latvijā, kā arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Īrijā, Vācijā, Francijā. Piedalījusies un vadījusi daudzu ģimeņu godu rituālus – kāzas, krustabas un bedības. Par savu uzdevums kopas dalībnieki uzskata saglabāt seno kultūras mantojumu un nest to tālāk. Kopas ļaudis ar mīlestību stāsta senos ziemeļu mītus un veido tematiskus koncertus. Delve prot arī delverēties un svinēt Saules gadskārtas svētkus. Piedalījusies vēsturisko rekonstrukciju spēlēs.
Kopas dalībnieki spēlē kokles, baubenu, ģīgu, stabules, kā arī izmanto pavisam vienkāršus, pašgatavotus skaņu rīkus - kauliņus, kociņus, akmeņus, māla putnus… DEVES goda tērpi un ikdienas apģērbi ir pašu šūti un darināti, tāpat kā daļa no mūzikas instrumentiem un rotām.
Ko stāsta DELVE: Ja stabulē mājotu mūzika, tad tā spēlētu, nolikta pat uz akmens. Bet tā nenotiek - mūziku rada tās atskaņotāji. Ieklausies, kā “Delves” elpā un atvērtās sirds ritmā, kā caur uguni nākušā māla traukā, ir sakususi senā tradīcija un jaunrade!
>>><<<
Rīgas GRODI
Folkloras kopa GRODI dibināta 1987.gadā Rīgā. Tās darbības pamatā ir tautas tradīciju izzināšana, apgūšana un tālāka popularizēšana. Kopas dalībnieki vāc folkloras materiālus ekspedīcijās pie tautas teicējiem, kur arī apgūst tradicionālo dziedāšanas un muzicēšanas manieri. Sadarbojas ar etnomuzikoloģijas, arheoloģijas, antropoloģijas, astronomijas un citu zinātņu speciālistiem seno tradīciju izzināšanā un atjaunošanā. Grodu dalībnieki ir pagatavojuši XII gs. latgaļu apģērba un rotu precīzas rekonstrukcijas.
Kopa rīko un piedalās tautas tradicionālo svētku svinēšanā un ar tiem saistītajos rituālos. Saules sagaidīšana Lielajā dienā, ugunsrata ripināšana Jāņos, bluķa vilkšana Ziemassvētkos, veļu mielošana rudens vakaros, vizināšanās Meteņos - ik gadu dzīvības enerģiju uzturošas darbības Grodu dzīvē.
Kopas repertuāru veido gadskārtu ieražu, ģimeņu godu, mītoloģiskās, bāreņu, karavīru, darba, sadzīves un citu tematu dziesmas, mūzika, rotaļas un dejas no visiem Latvijas novadiem. Īpašu daļu sastāda dziesmas no dalībnieku senču dzimtā novada - Latgales.
Grodu dalībnieki ir apguvuši dažādus tautas vokālās mūzikas žanrus - vienbalsīgās un daudzbalsīgās dziesmas - tai skaitā burdondaudzbalsību, teicamās jeb rečitatīvās, refrēnu, un citas dziesmas. Savukārt muzicējot tiek izmantoti gan vecākas, gan jaunākas cilmes tautas mūzikas instrumenti. Kopas priekšnesumos dziesmas parasti tiek izpildītas autentiskajā manierē, bet skaņdarbos ar instrumentu pielietojumu lielākā mērā izpaužas aranžējumi.
Kopa regulāri piedalās dažādos koncertos, sarīkojumos un festivālos Latvijā un ārvalstīs. Grodu dziesmas un mūzika bieži tiek atskaņotas Latvijas radio un televīzijā. Grupa koncertējusi Baltijas valstīs, Polijā, Krievijā, Vācijā, Kazahstānā, Dānijā, Somijā, Francijā, Portugālē, Japānā, Beļģijā.
>>><<<
Rīgas Ģimeņu studija GARATAKA
Kopas - Ģimeņu studijas vadītāja Asnate Rancāne, kopā darbojas ģimenes un folkloru apgūst ne tikai dziedot, muzicējot, dejojot un svinot gadskārtu svētkus un iezīmdienas,, bet arī gatavojot mūzikas instrumentus un cenšoties piedzīvot dabā tradicionālo dzīves veidu, piemēram, sējot un novācot rudzus un darot citus lauku darbus.
Kas ir Garataka?
Ģimeņu studijas „Garataka” galvenā vērtība ir ģimene. Studijas pamatdarbība balstās uz cilvēka mūža godu un gadskārtu ieražu svinēšanu. Studijā pulcējas Rīgas ģimenes, kurām saknes meklējamas visos Latvijas novados. Vecāki rūpīgi izzina un apgūst savas lokālās tradīcijas (dziesmas, ieražas, tautas tērpus), apmeklējot mēģinājumus, braucot lauka pētījumos, piedaloties dažādās nometnēs un meistarklasēs, kā arī apmeklējot konferences. Vislielākā motivācija ir šīs iegūtās zināšanas un prasmes nodot saviem bērniem. / no www.garataka.lv /
>>><<<
Folkloras kopa TĪRUMS (Bārbele). vadītāja Irita Vimba - jauna un aizrautīga kopa, labprāt dzied un arī muzicē, kopā svin svētkus un palīdz to svinēšanas tradīcijas iepazīt arī citiem
>>><<<
RĀMUPE (Katlakalns), vadītājs Andris Kapusts) - kopš 2010.gada darbojas Katlakalna Tautas namā, - dziesmu un tradīciju vislabprātāk apgūst ejot cauri gadskārtu ritam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru