otrdiena, 2016. gada 5. janvāris

Etnogrāfiskais apģērbs 21.gadsimtā

2016.gadā Katlakalna Tautas nama sāksim veidot apakšciklu Latviskai Dzīvesziņai. Tā nosaukums SARUNA ar EKSPERTU

Šajās sarunās tiksimies ar tradicionālās kultūras nozaru speciālistiem un klausīsimies viņu padomus, ieteikumus, zināšanu apkopojumu. 

Pirmās Sarunas ar ekspertu tēma Etnogrāfiskais apģērbs 21.gadsimtā. Ceturtdien, 21.janvārī plkst 18.00 Latvijas nacionālā kultūras centra Lietišķās mākalas eksperte Linda Rubena stāstīs par savu redzējumu uz etnogrāfiskā tērpa attīstību mūsdienās. 

Pēdējā laikā īpaši ir vērojama īpaša interese par tautiskām un etniskām lietām – ne tikai par svētku svētīšanu, dančiem un dziedāšanu, bet arī par etnisko apģērbā un rotās, kā arī dizainā. Mēs redzam baltu zīmes visdažādākajos izstrādājumos. Dzintars, kas savu popularitāti īsti varbūt zaudējis nav ne brīdi, atgriežas kādos īpašos veidos. Tas pats attiecas uz citiem dabas materiāliem – akmeni, koku. Lins ir viens no populārākajiem audumiem – arvien vairāk ļaužu novērtē tā priekšrocības. 
Jauninājumi tradīcijā sastopami arī citās jomās - tiek ražoti kokvilnas audumi etnogrāfiskos rakstos un krāsās. Jostu rakstus ieada šallēs. Tautiskās jostas vai to radošus atdarinājumus nēsā pie apģēŗba, kas nav īsti etnogrāfisks - gan tradicionālos svētkos, gan citos īpašos gadījumos, tādēji tērpu padarot greznāku un valkātājaprāt, “stiprāku”... Šie ir tikai daži piemēri, kas ieraugāmi ik uz soļa. 
Un tomēr, kā visā šajā jūtas tāda smalka lieta kā etniskā gaume, kas, protams, ir katram sava. Un tai pat laikā kopjama un veidojama. Mēs zinām, ka Tradīcija ir dzīva vien tad, ja tā nav sastingusi un tiek ne tikai apgūta un atkārtota, bet arī pilnveidota un sadzīvo ar jaunradi. Tautas tērpu vēstures pētnieki tērpa attīstībā diezgan skaidri iedala divus posmus – seno (arheoloģisko) tērpu, kas nāk no 9-10.gs. (aptuveni) un etnogrāfisko, (18.gs.-19.gs.) tērpu. Mazliet sarežģītāk un grūtāk pētāms ir laika posms starp šiem abiem lielajiem laikposmiem. Ir dažas interesantas tendences, kas tautas tērpa modē ienākušas 20.gs., bet tās visdrīzāk bijušas ilglaicīgas. 
Cauri laikiem nu esam nonākuši 21.gadsimtā, kas nāk ar kādām ļoti īpašām, iepriekš neraksturīgām, iezīmēm. Arī ražotāji un meistari ir uztvēruši tautas vēlmi un nepieciešamību pēc etniskiem elementiem un dara savu – piedāvājums ir daudzveidīgs. Vai tas vienmēr ir gaumīgs un ar etnogrāfiju saderīgs? Arī mūsdienu folkloras ļaudīm daudz kas īsti nav zināms un skaidrs. Vai daudzu iemīļotie un ērtie mauči (t.s. pulsa sildītāji) ir etniska vai etnogrāfiska apģērba detaļa? Ko vilkt pie etnogrāfiskajiem brunčiem, ja nevelk balto goda kreklu? Tātad - kā cilvēkam, kuram tradīcija ir tuva, tomēr nepazaudēties tai piedāvājumu jūrā. Un kā mūsdienu cilvēkam – gan ražotājam, gan valkātājam - nepazaudēt Tradicionālā apģērba kodolu (vai kodu). Par to arī parunāsim.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru