2016.gada 16.janvāris. Viena no šīsziemas skaistajām sniega dienām.
Sniegota, sarmota, sauļota. Katlakalna Tautas nama viesmīlīgajā zālē ar
prieku un iedvesmu atsāktas Dzīvesziņas tikšanās. Viesos tāla viešņa -
savulaik rēzekniete un rīdziniece, tagad pagaidām ventspilniece Biruta Ozoliņa. Koklētāja un dziedātāja.
Skaista
tikšanās, dziļa un nopietna saruna. Sākusies ar sirsnīgu, it kā bērnu
dziesmiņu no dzimtās Latgales - par dzīvošanu pie kundziņa un labu,
derīgu lietu sapelnīšanu. Ar dziesmu, kas Birutai bijusi agrās bērnu
dienās klausāmā miega dziesma. Ar to viņa, kustīga un žigla meitene,
vakara jundu uzsākot mierināta un midzināta. Arī turpmāk vakara gaitā itin bieži
mākssiniece vērsās pie latgaliešu melodijām, balsiem un vārdiem - arī atgādinot domu par dzimtās vietas un zemes sasaitēm. Taču ar
tādu pat sirsnību Biruta iedziedāja arī dažu labu nedzirdētāku melodju
no tagadējās mītnes vietas, Kurzemes. Lai tuvinātos kurzrmnieku
raksturam, dziesmas meklētas Folkloras krātuves digitālajos arhīvos. Arī
kuzemnieku dziesmās, gan šķiet, ne mirkli nezaudēdama latgalisko noskaņu
balss tembrā un skanējumā... Bet ko gan mēs zinām par visiem
kurzemniekiem? - dažus tik pazīstam un visi jau nav dzirdēti - varbūt
kāds arī Kurzemē savulaik ir dziedājis šādi.
Birutas
garīgā, mūziku un tradīciju uzturošā pasaule ir plaša un skaista -
sākusies ar klavierēm, ar mūzikas skolu un studijām Mūzikas akadēmijā (tolaik
Konservatorijā), bet šais mūziķes gaitās, šķiet, pietrūcis plašuma un
daudzveidības. Tad ieraudzīti, sadzirdēti un sastapti folkloras kopēji un viņu vidū tieši Skandinieku dziedājums devis vislielāko iespaidu. Sākti ceļi un meklējumi folkloras dziedāšanas un spēlēšanas virzienā. Tāpat
meklētas un reizumis neatrastas atbildes uz svarīgiem dzīves, pasaules
un pārpasaules jautājumiem. Meklēts un varbūt atrasts skaidrojums dzīves
grūtībām un mierinošs spēks samezglojušos pavedienus risināt.
Apzināšanās, ka augam grūtībās, ne vieglumā.
Iepriecinoša
un jauka bija sirsnīgā kopāsadziedāšana - dziesmas pasmeļot gan no
Grievaltas Dziesmu lizdas un dižā folkloras melodiju vācēja un
pierakstītāja Jēkaba Graubiņa dzimtas krājuma, gan citas visiem zināmās.
Šīs pievakares tikšanās noslēdzās ar jauko un viedo - Pie Dieviņa gari
galdi. Un ar cerību kalnā kāpt, otram dot un satikties atkal.
Foto: Velga Kūkuma (www.parkulturu.lv)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru