svētdiena, 2016. gada 17. janvāris

Par DZĪVI ar DZIESMU un KOKLI

2016.gada 16.janvāris. Viena no šīsziemas skaistajām sniega dienām. Sniegota, sarmota, sauļota. Katlakalna Tautas nama viesmīlīgajā zālē ar prieku un iedvesmu atsāktas Dzīvesziņas tikšanās. Viesos tāla viešņa - savulaik rēzekniete un rīdziniece, tagad pagaidām ventspilniece Biruta Ozoliņa.  Koklētāja un dziedātāja.


Skaista tikšanās, dziļa un nopietna saruna. Sākusies ar sirsnīgu, it kā bērnu dziesmiņu no dzimtās Latgales - par dzīvošanu pie kundziņa un labu, derīgu lietu sapelnīšanu. Ar dziesmu, kas Birutai bijusi agrās bērnu dienās klausāmā miega dziesma. Ar to viņa, kustīga un žigla meitene, vakara jundu uzsākot mierināta un midzināta. Arī turpmāk vakara gaitā itin bieži mākssiniece vērsās pie latgaliešu melodijām, balsiem un vārdiem - arī atgādinot domu par dzimtās vietas un zemes sasaitēm. Taču ar tādu pat sirsnību Biruta iedziedāja arī dažu labu nedzirdētāku melodju no tagadējās mītnes vietas, Kurzemes. Lai tuvinātos kurzrmnieku raksturam, dziesmas meklētas Folkloras krātuves digitālajos arhīvos. Arī kuzemnieku dziesmās, gan šķiet, ne mirkli nezaudēdama latgalisko noskaņu balss tembrā un skanējumā... Bet ko gan mēs zinām par visiem kurzemniekiem? - dažus tik pazīstam un visi jau nav dzirdēti - varbūt kāds arī Kurzemē savulaik ir dziedājis šādi. 

Birutas garīgā, mūziku un tradīciju uzturošā pasaule ir plaša un skaista - sākusies ar klavierēm, ar mūzikas skolu un studijām Mūzikas akadēmijā (tolaik Konservatorijā), bet šais mūziķes gaitās, šķiet, pietrūcis plašuma un daudzveidības. Tad ieraudzīti, sadzirdēti un sastapti folkloras kopēji un viņu vidū tieši Skandinieku dziedājums devis vislielāko iespaidu. Sākti ceļi un meklējumi folkloras dziedāšanas un spēlēšanas virzienā. Tāpat meklētas un reizumis neatrastas atbildes uz svarīgiem dzīves, pasaules un pārpasaules jautājumiem. Meklēts un varbūt atrasts skaidrojums dzīves grūtībām un mierinošs spēks samezglojušos pavedienus risināt. Apzināšanās, ka augam grūtībās, ne vieglumā.
Iepriecinoša un jauka bija sirsnīgā kopāsadziedāšana - dziesmas pasmeļot gan no Grievaltas Dziesmu lizdas un dižā folkloras melodiju vācēja un pierakstītāja Jēkaba Graubiņa dzimtas krājuma, gan citas visiem zināmās. Šīs pievakares tikšanās noslēdzās ar jauko un viedo - Pie Dieviņa gari galdi. Un ar cerību kalnā kāpt, otram dot un satikties atkal.
 Foto: Velga Kūkuma (www.parkulturu.lv)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru