2017.gada 11.maijā plkst. 18.30 Sauliešu pilskalnā Katlakalnā, tieši šīgada Vasarassvētku dienas vakarā, notiks Vasarassvētku meistardarbnīca, uz kuru kopīgi izzināt un apzināt Vasarassvētku svētīšanas tautas tradīcijas aicina Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE un Katlakalna Tautas nama ļaudis. Salīdzinoši nesen tradicionālās kultūras un folkloras ļaužu sabiedrībā ir atsākta seno Vasarassvētku tradīciju apzināšana un svētku svētīšanas restaurācija, atjaunināšana. Ir dažas kopas, - Rīgas Grodi, Garataka un Mālpils Mālis, kas Vasarassvētku svinēšanai sākušas pievērsties jau aptuveni pirms pieciem gadiem un arī mūs iedvesmojušas to izzināšanai un atrašanai, pirmkārt, pašām sevī. Par iespējamajām svētku norisēm, rituālajām darbībām un simbolisko un sociālo saturu un nozīmi pierakstītu liecību nav sevišķi daudz. Tomēr diezgan daudz ko par to svētīšanas saturu var izsecināt izmantojot salīdzinošos pētījumus. Pavērojot, ko šajā visskaistākajā uzplaukšanas laikā svin kaimiņzemēs. Lietuvā Lapu mēneša (maija) vidū, svin Mildas svētkus, Skandināvijā – Valpurgu, kura primitivizējusies arī dažādos izklaidējošos pasākumos, ģermāņu tautās slej Maija koku un dejo ap to, un arī seno ķeltu pēctečiem ir savi īpaši rituāli. Arī citviet var atrast pierakstus par līdzīgi svinētiem svētkiem un noskaņām.
Netiešas norādes varam ieraudzīt un atrast lasot un, jo īpaši, dziedot pavasara gadalaikam raksturīgās tautasdziesmas. Rotāšanas dziesmu vārdos ir ļoti daudz kā tāda, kas vedina līdzidomāt un līdzijust ne vien vasaras mošanās laikam, vasaras darbiem lauku sētā, bet vēl jo vairāk meiteņu, īpaši, meiteņu precību gados, domām un vēlmēm. Kas tad tur ir aprakstīts? Ne tikai atmodusies un plaukstoša daba, bet arī jaunu meiteņu cerības, ilgošanās. Sievišķīga uzplauksme un iedvesma, pamodusies kaisle, cerēšanās, un ja vēl konkrētāk - gatavošanās tuvējām vai tālāk iecerētām un iesapņotām kāzām. Ir sastopama nopietnība pūru darinot, bet arī jaunības draiskulība un izaicinājumi, kas sagaidāmi. RĀMUPES dalībnieki jau vairāku gadu garumā ir iesaistījušies Vasarassvētku laika svinēšanas noslēpuma risināšanā.
Vasarassvētki ir sievu svētki – tie bagāti ar daudzām kopīgām sieviškīgām rituālām darbībām – šai laikā sievas gatavo pantāgu, cep baltmaizi. Senatnē baltmaize bija svētku maize un šai reizē svarīgi izcept tieši kukulīti, ko vēlāk, svētkus svinot, sadala savā starpā. Svētkos, ir daudz jādejo – mums kopā ir vairākas dejas, kas iepatikušās, ko labprāt dejojam un viņu vidū ir arī tādas, kas visvairāk piestāv tieši sievietēm un dejošanai šai laikā. Vasarassvētkos vīri un puiši rituālos tieši nepiedalās. Protams, mūsu situācijā parasti ir tā, ka viņi ir tuvumā un palīdz: sakur un uztur uguni, spēlē kokles, dūdas vai citus mūzikas instrumentus, lai mūsu dejošana sanāktu kvēlāka. Īpašie daudzinājumi Vasarassvētkos tiek veltīti bērzam - tas ir gan sievietes dzīves un sievišķās pasaules, gan arī viens no pasaules koka simboliem. Bērzu rotā, apdzied un tā zarus izmanto zīlēšanā. Vasarassvētkos piedien rotāties – gan dziesmās, gan tērpos.
Ir pagrūti uzrakstīt visu kas un kā notiks un kas ir paredzēts meistardarbnīcā Katlakalnā. Par daudz paredzamības reizēm nojauc svētku brīnuma un pārsteiguma sajūtu, tāpēc... par to vairs ne vārda. Un tās, kuras kopā ar mums vēlas risināt Vasarassvētku svinēšanas pavedienus, ir laipni gaidītas Sauliešu pilskalnā Katlakalnā! Meistardarbnīcas dalībnieces aicinām ģērbties košās vasarīgās svētku drēbēs un ņemt līdzi krāsainas auduma drāniņas, atlasa lentītes, pērļu un citas rotas, saldumus, olu, piena, baltmaizes ēdienus groziņā kopīgam mielastam. Svinēšana paredzēta brīvā dabā. Un Vasarassvētkiem piedien puķu vainagi.
Uzziņas un pieteikšanās pa tālr. 28846708 vai e-pastā saulegunta@gmail.com
Vairāk par Vasarassvētkiem un citām Lapu mēneša svinamām un iezīmdienām, lūdzu lasiet šeit
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru