III Lielās Stāstu nakts īpašie viesi

Māra Mellēna – stāstniecības krustmāte, ja pat ne pat dižmāte. Kā jau Mārai piedien būt. Ar Māru bieži un daudz kas stāstniecībā ir sācies. Māra iedvesmo mazus un lielus – stāstīt jau pratējus un tos, kuri vēlas šīs prasmes apgūt. Daudzveidīgu stāstniecības kursu, mācību, semināru meistarklašu vadītāja. Šoreiz pati būs STĀSTNIECE un sāstīs gan kaut ko par viedo muļķīti (trešo tēvadēlu vai par ākstu vai par citu kādu gudrinieku. Un vēl kādu nezināmu stāstu par īpašajām vietām varbūt... Rīdziniece. Bet varbūt arī vidzemniece.

Guntis Pakalns – latviešiem visur svarīgi ir būt pa divi. Pārītim. Ja ir Māra, tad ir arī Guntis. Un iedvesmošanā ir tikpat aizrautīgs. Un stāstu stāstīšanā arīdzan. Gunša īpašais talants izpaužas šausmu stāstu, arī ikdienišķu (neparastu un paradoksālu) atgadījumu, anekdošu un, protams, arī pasaku stāstīšanā.  Rīdzinieks. Bet vispār talsenieks. Īstens kurzemnieks.

Liesma Lagzdiņa – viena no stāstniecības karalienēm Latvijā – var stāstīt piecas stundas no vietas viena pati un pēc tam vēl “atnākt parunāties”. Škiet, ka viņas stāsti nebeidzas nekad. Tie sakrāti dzīvojot, klausoties pašas vecmāmiņu un krustmāmiņu stāstus un atgadījumus no dzīves. Arī daudz tiek lasīts. Un Liesmas stāsti neapnīk – gan jau dzirdētos, gan jaunos var klausīties neapnicis. Jā, un Liesma ir kuldīdzniece, kā viņa pati saka, no Kuorzemes. Un garšīgi veļas kurzemnieciskais dialekts viņas valodā, ausīm prieks. 

Anita Krūmiņa-Štikāne, Dolessalas Anita. Pārsteidzoša aizrautīga, degsmes pilna un stāstnieces dzirksts, kas viņai dabas dota, uzšķiļas un mirdz arvien spožāk Anitas stāstos. Iedvesmo tik mīļais, iedzimtais latgaliskais, vai drīzāk sēliskais dialekts viņas valodā. Un stāstus Anita ierauga visur sev apkārt – meža un mājas zvēros, kaimiņos. Visur, kur iet. Un māk tos izteikt.

Normans Graustiņš – kaimiņu novada, Baldones iedzimtais. Daži saka, - piedzīvojumu meklētājs. Man liekas, piedzīvojumi atrod viņu. Bez īpašas meklēšanas. Neskatoties uz aizrautīgo dabu, ikdienā Normans pārņemts ar šķietami, gluži rimtu darbu – ar biškopību. Tā nu tas ir – vienā cilvēkā, vienā stāstniekā var sanākt kopā daudz un dažādas īpašības un prasmes... Ar Normanu ir tā.

Inguna Radziņa – stāstu un leļļu pārvaldniece. Ingunas lelles iepazinuši daudzi. Tāpat kā viņas stāstus. Inguna iet pie stāstiem. Un stāsti nāk pie viņas. Inguna iet pie bērniem. Un bērni nāk pie viņas. Ir brīnumaina sajūta un brīnumains skats – klausīties aizrāvušos bērnu pulciņš satupuši uz grīdas un Inguna viņiem pa vidu... Inguna ir jūrmalniece. No Dubultiem.

Irita Vimba – zemgaliete, tikusi pie greznā votu (vai sadzīves valodā runājot, krieviņu), 14.gadsimta tērpa. Vada folkloras kopu Tīrums Vecumnieku Bārbelē, un kopš pagājušā gada otrās puses, folkloras kopu arī tepat, kaimiņos, Baldonē. Ko sagaidīsim – votu, krieviņu, bārbeliešu vai citus stāstus, laiks rādīs. Bet Irita kopā ar savēiem – ģimeni un kopu Tīrums mūs priecēs pusnakts danču un rotaļu pauzē arī.

--

P.S. Foto gan šoreiz sameklēju tīmeklī (piedodiet mīļie autori, esmu gatava uzklausīt jūsu iebildes)

Stāstnieku aprakstus sagatavja Gunta Saule