Kā svinēt pavasari ar RĀMUPI

Vispirms jau Lielās dienas rītu gaidīt – kā mums šai gadā tas palaimējās – i Rīgas Arkādijā, kur Saule atspīdēja tieši mutes mazgājot pret rītiem tekošajā Mārupītē. I paši savās mājās, Daugavas krastā Ievu ielas galā Nēģīšos. Te šogad Daugava mūs šai rītā sagaidīja rēnā miglā tērpusies. Jā, Rīgas kopas un Folkloras biedrība bija savai Lielās diena svētīšanai izvēlējusies 20.marta rītu, bet mums Katlakalnā piemērotāks likās 21.marts. Bija labi un katrā vietā, katram rītam sava noskaņa un sava garša tika dabūta, justa un radīta.

Un tad vēl Rīgā, kā tas tradicionāli pierasts bija arī Lielās dienas svinēšana Līvu laukumā 23.martā pa dienu Saulei spulgojot – arī ar kopus dziedāšanu, šūpošanos, olu krāsošanu un kaušanos, dancošanu un rotaļām. Te arī RĀMUPE ir neiztrūkstoša dalībniece un svētku noskaņas uzturētāju vidū. Tā ir šogad.

Nu, un vakarā pulcējāmies gadskārtējā Lielajā Stāstu naktī, jau ceturtajā, jo Katlakalnā tās notiek kopš 2016.gada pavasara jau.

Pirms tam, pāris nedēļas iepriekš notika arī IV Lielās Stāstu nakts Katlakalnā Ievadpasākums – Katlakalna 1. stāstu burtnīcas izrādīšana un Stāstniecības meistarklase “Kā izstāstīt teiku?”. Par Katlakalna stāstu burtnīcas tapšanu un atvēršanu esam jau stāstījuši, bet stāstīšanas meistardarbnīcu vadīja LU LFMI Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns un teiku stāstīšanas meistarklasi demonstrēja un pieredzē dalījās stāstniece, Latvijas stāstnieku asociācijas pārstāve, Aelita Ramane, Pilsrundāles Stāstu bibliotēkas vadītāja UNESCO atbalstītā Stāstu bibliotēku projektā. Pēc tam teiku stāstīšanā iesaistījās visi aptuveni 15 darbnīcas dalībnieki un katram bija dots uzdevums izstāstīt teiku. Tam G.Pakalns bija sagatavojis labus paraudziņus un atrunas nestāstīt gandrīz netika ņemtas vērā. Un kurš gan nevēlētos stāstīt? Visi grib. Vismaz tie, kuri uz darbnīcu bija atnākuši.

Un pati IV Lielā Stāstu nakts-2019, kā jau minēts, norisinājās no 23.marta plkst. 18.00 līdz 24.marta plkst. 6.00 rītā.

Katllakalna TN stāstnieki un stāstīšanas draugi sāka pulcēties no plkst. 18.00 un Sirmo stundu ar dziedāšanu ieskandēja folkloras kopa RĀMUPE. Sekoja laiks Ģimeņu un paaudžu stāstiem, kurā stāstīšanu vadīja Katlakalna ģimeņu kopa LIZDA ar patlabanējo vadītāju Dzintru Ločmeli. Pēc tam sekoja laiks ritmiem un pasakām un šo laiku kūrēja meistari no tālā Auļukalna Vidzemes vidienē. Jau mazliet iesēdējušos stāstniekus un klausītājus izkustināja un izšūpoja Mikus Čavarts un brīnumpasaku stāstīja Inita Šalkovska. Austrumu pasaku un teiku stundu vadīja Gunta Saule un šīs stundas viesi bija viesstudenti no Japānas un japāņu valodas tulks un LU doktorants Uģis Nastevičs. Stāstījām gan japāņu teikas latviski un japāniski, gan latviešu pasaku japāniski un arī latviski.

Tomēr Stāstu naktī skanēja ne tikai japāņu valoda, latgaļu balsis un kurzemnieku dialekts, bet arī līvu valoda - ar stāstiem un teikām līvu valodā Stāstu naktī viesojās degsmīgas līvu tradīcijas uzturētājas un zinātājas Zoja un Lāsma Sīles.

Naksniņu laiku ar dejām un rotaļām līdzēja vadīt Aisma Valtera un muzikanti no Lizuma folkloras kopas un etnokopas Dārdi.

Pelēko, dzelteno, sārto un citu krāsu akmeņu stāstos dalījās novadpētnieks Ivars Logins un stāstniece un zīmola Notverts Liepājā turētāja Ilze Vainovska ar leģendām, teikām un patiesiem stāstiem par akmeņiem. I.Vainovska dalījās arī mezglu siešanas prasmēs, kas arī ir vesela teiksmaina pasaule.

Tradicionāli stāstu nakti ar savu klātbūtni pagodināja arī teju katras stāstu nakts viesi – Liesma Lagzdiņa no Kuldīgas un kaimiņnovadnieks Normans Graustiņš no Baldones. Viņi vistiešāk sirsnīgi un aizrautīgi stāstniecības garu līdzēja uzturēt visas nakts garumā.

Un tad – nedēļu pēc Stāstu nakts notika Gavilēšanas un pavasara rotāšanas sarīkojums Suntažos ko rīkojusi tika mūspašu novadniece, palakanciemiete Broduža Līga, kura nu arīdzan Suntažu folkloras kopas vadītāa ir un kas bija viņas pirmais rīkotais Notikums. Uz gavilēšanu bija sabraukuši arī mālpilieši, vecsaulieši, koknesieši, arī tukumnieki un tīnūžnieki un, protams, paši mājinieki – suntažnieki.

Te izskanēja gaviles un diža rotāšana no Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales, Daugavas krastu un Sēlijas puses dziesmas. Koša kokļu saspēle starp koklētājiem no Katlakalna Rāmupes un Kokneses Urgām iedvesmoja kopīgam deju un rotaļu laikam.

Tā skanīgi ieskandēts un iegavilēts pavasaris lai nes mūs tālāk – vasaras gaidīšanā.

Foto: Rāmupe Suntažos