Jaunumi

Jaunākās ziņas par Rāmupes gaitām turpmāk tiek publicētas

https://www.facebook.com/raamupe/

Jāņu mācības Integrācijas projektā

Laiks, kad tuvojas Jāņi allaž ir bijis īpašas darbošanās pilns un spraigs - Jāņu mācību, Ielīgošanu un citu sarīkojumu bagāts. Šis gads, lai arī nedaudz rimtāks, tomēr arī nesis vienotru jauku un bagātinošu tikšanos. Tā pagājšnedēļas piektdienas pēcpusdienā rāmupietes Ieva, Inese, Aija un Gunta vadīja Jāņu mācības ļaudīm no tik eksotiskām zemēm kā Argentīna, Venecuēla, Indija, Brazīlija un Kazahstāna.

Patiesi sastapām sirsnīgus, smaidīgus, atvērtus un ļoti ieinteresētus jaunus cilvēkus, kurus dažādi dzīves, darba un mācību uzdevumi atveduši uz Latviju, tik tālu no viņu dzimtajām mājām un ierastās vides.

Ielīgošana Sauliešu pilskalnā

RĀMUPEI - 10

Kopš jaunās Saules piedzimšanas Ziemassvētkos ir aizsteidzies gada pirmais ceturksnis, Saule jau pusceļā tikusi debesu kalnā un nu jau arī Lielā diena ir nosvētīta. Četras māsas Lieldieniņas ir izdaudzinātas. Ir saules lēkts sagaidīts, ir mutes pret sauli un Austrumiem tekošos ūdeņos mazgātas, esam gavilējuši, dziedājuši, sauli saukuši un par viņas spožumu priecājušies. Esam mielasta galdus klājuši, esam ar olām kāvušies... ko tad vēl? Esam saullēkta uguņus kalna galos, upju krastos un pļavu vidū kūruši, esam ragnām mutes cieti sējuši un mazos putnus modinājuši un mājup saukuši un lielos vilkus-lāčus prom mežā dzinuši... Viss ir darīts – ar prieku un pārliecību. Vienīgais, ko šai reizē neesam darījuši – neesam vienkopus visi šos svētkus svētījuši. Vien katrs pa sevi, savās tuvajās saimēs, savās sētās, savos tuvākajos kalnos. Tāds savādāks Lielās dienas svētku gads. Ar citādām pieredzēm. Un ar citādām pārdomām. Ko viņš mums tālāk nesīs un kāds rādīsies, to lūkosim pēc mēneša vai pāris... vai varbūt vēl ilgākam laika sprīdim būs jāpaiet, līdz sapratīsim, kāda ir šolaiku sūtītās dzīves skolas būtība, esence un jēga. Tagad joprojām iekšējais laiks, kad dziedāt pašam ar sevi, sevī un tomēr, - arī tagad kopā ar citiem. Gan domās kopā, gan arī virtuālajā pasaulē kopā. Domu un dziesmu biedri mums arī tur ir sastopami. Tik jāierauga un jāsaklausa. Iekšējā kopība, iekšējā savējo apzināšanās un sajušana. 

Atcelta Lielā Stāstu Nakts un Lielās dienas svētes Katlakalnā

Sakarā ar ārkārtas situāciju valstī sarīkojum LIELĀ STĀSTU NAKTS KATLAKALNĀ-2020 tiek pārcelta uz nezināmu laiku un. Risinam jautājumu par Stāstu nakts norisi citā laikā. Ceram, ka tiksimies stāstos kādā vasaras naktī!

Arī Lielās dienas svētīšanu Daugavmalā pie Nēģīšiem un pie Katlakalna TN atceļam. Lielās dienas sauli gaidīsim un godāsim katrs savos māju pagalmos, sētās un tuvējos kalniņos! Virbō!!!

Lielās dienas svētes Katlakalnā

22.martā Lielās dienas svētes  norisināsies Katlakalnā. No 6.00 – Daugavmalā pie Nēģīšiem - Saules aicināšana, gavilēšana, uguns iedegšana, putnu dzīšana, ziedojumi, Lielās dienas rotaļas un dziesmas; pēc tam Katlakalna Tautas nama Laukumā Lielās dienas šūpoles, apdziedāšana, olu kaujas, gaismas-tumsas spēkošanās un saspēle, mielasts. 

Laiks, kad tumsa un gaisma līdzsvarā, dienas un nakts garums līdzsvarā... Saule līdz debesu juma virsotnei pusceļā... Saules meita kāpj kalnā, jo dienas augstāku un tālāku, garāku ceļa gabalu veikdama, ilgāku laika gabalu šaipus horizonta vadīdama. Zemes siltumu un auglības sparu vairodama. 

Lielā Stāstu nakts. Ievadpasākums

2020.gada 8.martā plkst. 14.00 sāksies Lielās Stāstu nakts Katlakalnā 2020 IEVADSARĪKOJUMS, kurā galvenie viesi būs divi. Vispirms Ina Celitāne, fantastiskā, aizraujošā, īpašā stāstniece un tradīcijas meistare no skaistās Kurzemes zelta pilsētas Kuldīgas. Kurzemes stāstnieku festivāla rīkotāja kopš tā pirmsākumiem. Un Kurzemes stāstnieku festivāls ir senākais Latvijā. Un otrs - mums jau gluži labi pazīstamais un tomēr ne mazāk aizraujošais stāstnieks un stāstnieku skolotājs un meistars Guntis Pakalns, ar mazliet kūru asinīm un mazliet talsniek' izloksn' stāstos un valodā. Būs stāsti par ceļošanu un ceļiem dažādiem, būs kāda meistardabošanās ar stāstīšanu. Būs priecīga kopā būšana - atkal- vai pirmreizēja satikšanās ar stāstiem un stāstīšanu.

Sadziedāšanās vakars RĀMUPĒ

20200220 ir jāizdzied!!!

2020.gada 20.februārī plkst. 19.00 aicinām uz Sadziedāšanās vakaru RĀMUPĒ Katlakalna Tautas namā.

Aicinām pulkā visus tautasdziesmu draugus un dziedāt gribētājus!

Maskotie šogad pulcēsies Līvānos. Arī Rāmupe

Kā katrugad februāra vidū, tā arī šogad - jau 21.reizi norisināsies Starptautiskais Masku tradīcijas festivāls. Šai reizē par Masku tradīcijas galvaspilsētu izvēlēti Līvāni un Līvānu novads. Līvānu Ceiruleits paši ir gandrīz neiztrūkstoši šo festivālu viesi un allaž visus sabraukušos iepriecina ar aizrautīgiem un pārsteidzošiem izrādījumiem. Šoziem no 15.-16.februārim viņi mūs visus saņems un priecinās savās mājās. Jāteic, ka Līvānos Masku festivāls viesosies pirmo reizi tā pastāvēšanas laikā.

Kas tad mūs šogad Līvānos gaida? 

Sestdien, 15.februārī, uzreiz pēc festivāla Atklāšanas ceremonijas maskotos laukus sētās uzņems Rožupē un Turkos. Pēc tam maskošanās tradīcijai veltīta starptautiska konference, savukārt vakara daļā Masku kopu izrādīšanās, danču, individuālo massu skate un citas labas lietas kopīgajā Saieta vakarā.

Sveču diena Katlakalnā nosvētīta

Sveču diena Katlakalnā nosvētīta. Godam. Ar dziesmām, dejām, rotaļām, ar rituāliem un goda mielastu. Ar jauku viesu klātbūtni un līdzbūtni. Kuplā pulkā – ieskandējot gaišā laika tuvošanos, aicinot saules siltumu un viedumu, izdejojot pasaules pārradīšanas un atjaunošanas deju, kustībās un ritmā atspoguļot to, kas ik pa laikam notiek kosmiskajos tīrumos un debesu plašumos. Sveču dienā pie RĀMUPES viesojās Latvijas Kultūras vēstnieku kopienas pārstāvji – Lauma Celma, Ivars Indāns, Ilana Lisagora, Sandra un Valdis Ošiņi un pat tālākā viešņa - Gruzijas Latviešu kopienas ilgstoša vadītāja, un līdere, savulaik Latvijas goda konsule Gruzijā Regīna Jakobidze. Tālab Sveču dienas sarīkojumu ievadīja sirsnīgas sarunas un kopīgas nākotnes sadarbības ieceru metu iezīmēšana.

Svētisim Svecaini Katlakalnā

2020.gada 1.februārī plkst. 14.00 Katlakalna Tautas namā notiks Gadskārtu un mūža godu tradīciju skolas sarīkojums SVECAINĒ

Norise:

14.00 - seminārnodarbība Vēsturiskais apģērbs un tautastērps Latvijā – pētniece Ieva Pīgozne

16.00 - Svētam Sveicaini – tinam sveces, dziedam, dejojam, ejam rotaļās, baudam Sveču dienas putru

Līdzi ņemam ciemkukuli kopīgam Svecaines mielasta galdam

Ziemas pasaku un stāstu laiks

2020.gada 18.janvārī BIRZGALĒ notiks projekta Gadskārtu un mūža godu tradīciju skola noskaņu sarīkojums  Ziemas pasaku un stāstu laiks.

Iecerētā norise:

Plkst. 12.00 tikšanās pie Lindes parka - pārbrauciens Birzgales un apkaimes stāsti dabā – stāsta Birzgales muzeja RŪĶI vadītāja Iveta Freimane, Kalnadruvu klēts saimnieki Vladimirs un Dace Soboļevi 

Plkst. 14.00 Birzgales muzejā RŪĶI – stāstniecības tradīcija Latvijā un pasaulē un stāstīšanas prasmju apguves darbnīca, vada Guntis Pakalns, 

Plkst. 16.00 Birzgales muzejā RŪĶI - stāstu un dziesmu vakars

Aicināts ikviens stāstniecības draugs un interesents

Pieteikšanās pa tālruni 27811297 vai e-pastā saulegunta@gmail.com (Gunta)

Bluķa vakars Katlakalnā

Latviskie krustabu stāsti

Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs, biedrība “Aizkraukles reģionālā Tautskola” un Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE aicina uz foto izstādes “Latvisko krustabu stāsti” atklāšanu šī gada 8.decembrī plkst. 12:00 muzejā “Kalna ziedi”. Pasākumā piedalīsies un krustabu rituālu vadīs folkloras kopa “Rāmupe” (Katlakalns).

Krustabas ir vieni no nozīmīgākiem cilvēka mūža godiem. Tradicionālajā izpratnē mazais bērniņš ar krustabu godu rituālu tiek uzņemts dzimtā. Viņš saņem vārdu, dāvanas, vēlējumus. Un stiprirnājumu visam mūžam, jo nu viņš pavisam droši ir piesaistīts dzimtas laukam, tam pieredzes uzkrājuma, zināšanu un gara spēku laukam, kas tapis un veidojies cauri gadu simtiem un varbūt pat tūkstošiem.

Kā sagaidīsim Andrejdienu?

2019.gada 30.novembrī Katlakalna Tautas namā Projekta Gadskārtu un mūža godu tradīciju skola ietvaros notiks tradīciju sarīkojums KĀ SAGAIDĪSIM ANDREJDIENU. Plkst. 16.00 Tradicionālo deju meistardarbnīca Jurjānu Andreja pierakstītās dejas un rotaļas, ko vadīs tradicionālās dejas meistare Dace Circene un etnokompānija ZEIDI. Ap sešiem vakarā būs atsevišķi meitu un sievu, un puišu un vīru rituāli kopā ar Guntu Sauli un Andri Kapustu. Bet plkst. 19.00 sāksies Andrejvakars Katlakalnā – saviesīgā daļa ar mielastu, dejām, spēlēm, rotaļām un sadziedāšanu. Andreju svētīšanā piedalīsies tautas mūzikas instrumentu ansamblis UT no Utenas Lietuvā, Ceraukstes folkloras kopa LAUKAM PĀRI, kā arī Baldones, Bārbeles, Skrīveru un Tomes folkloras kopu dalībnieki. 

Saules mūžu Latvijai

Attēlu straume - https://photos.app.goo.gl/eYvYC39ziTGPiEPo7 (foto: Velga Kūkuma)

Latviskuma saiets Domā, dari latviski!

Šogad norisināsies jau desmitais latviskuma saiets, kas dibinājās un veidojās sākotnēji kā konference Baltu mantojums. Latviskuma tēmas ir allaž svarīgas un nozīmīgas ne tikai tiem ļaudīm, kas tā kopšanā  darbojas vairāk atvērtajā ļaužtelpā, gan tiem, kuri darbojas savā ģimenē, saimē - savā iekštelpā.

Kā vēstī saieta rīkotāji, - tā mērķis ir caur kopā sanākšanu veldzēties latviskuma pļavā, iedvesmoties no domātājiem, gūt jaunas atziņas no darītājiem un augt. Saiets ir vieta, kur valda atkalredzēšanās prieks, tiek stiprināts mūsu tautas gars un saknes.

Šīgada saieta tēma DOMĀ, DARI LATVISKI! Ar saviem pieredzes stāstiem tajā piedalīsies arī divas Rāmupes dalībnieces - Ieva Eltermane un Gunta Saule. 

Ar spoku stāstiem

Foto: Edgars Juka

Kad Veļu laiks, īpašais senču pieminēšanas un mielošanas laiks izskan, jau vairākus gadus Džūkstes Pasaku muzejā, bijušajā Lancenieku skolā, notiek Spoku stāstu vakari.

Sabrauc tuvāki un tālāki, pazīstamāki un mazākzināmi stāstnieki no tuvienes un tālienes stāstīt Spoku stāstus. Te var klausīties pasakas, nostāstus, teikas un leģendas, ticamākus un neticamākus atgadījumus no dzīves, no draugu, kaimiņu un pašu piedzīvotā un pieredzētā. Lielākoties viss vijas ap spoku, kapsētu un dažādu mistisko būtņu un vietu tēmām. 

Spoku stāstu vakars

2019.gada 1.novembra vakarā, no pulksten 19.00-23.00 Džūkstes Pasaku muzejā spocīgā gaisotnē norisināsies tradicionālais stāstniecības pasākums Spoku stāstu vakars. Ikvienam iespēja gan klausīties, gan stāstīt spoku stāstus. Pasākumu vadīs stāstnieku ķēniņš Guntis Pakalns. 

Pārējie šī gada dalībnieki Spoku stāstu vakarā - Anita Krūmiņa-Štikāne no Doles salas, Pauls Anšics - ķīmiķis un 2010. gada stāstnieku ķēniņš, Gunta Saule no Katlakalna folkloras kopas "Rāmupe" (un varbūt vēl kāds no šīs folkloras kopas pievienosies līdzdziedāšanā un stāstīšanā). Būs arī muzikanti, kas Baltās nakts spoku stāstu pagrabiņā spēlēja ziņģes par nāvi un miršanu - Valdis Meijers no Rencēniem un Aelita Punkstiņa no Ēveles (viņa arī stāstniece). Pats Guntis Pakalns arī kādu spoku stāstu izstāstīšot, - viņam krājumā esot pat daži jauni u nedzirdēti. 

Kam nav bail - laipni aicināti!

Dalība pasākumā: skolēniem, studentiem - 1.00 EUR, pieaugušajiem - 1.50 EUR, pensionāriem un citu novadu personām ar invaliditāti - 1.00 EUR, ģimenes biļete - 3.00 EUR. 

Informācija: 26513314, pasakumuzejs@tukumamuzejs.lv.

Veļu vakars Daugavmalā. Katlakalnā

2019.gada 24.oktobrī plkst. 19.00 Katlakalnā, Atpūtas vietā Nēģīši Daugavmalā notiks VEĻU VAKARS – uguns un ziedu laiva Daugavā - aicina Katlakalna folkloras kopa RĀMUPE

Šis ir tāds laiks. Dievaiņu laiks. Arī mums, folkloras kopas RĀMUPE ļaudīm sanāk vairākus Veļu vakarus svētīt, - gan pašiem savās ģimenēs un dzimtās, gan pie draugiem ciemos ejot un par tradīciju stāstot un ierādot, gan pašu kopā, savai Katlakalna kopienai un sabraukušajiem ļaudīm svētvakaru rīkojot. Katrs Veļu vakars, ko rīkojam vai piedalāmies, ir atvērts. Bet šis būs tāds - īpaši savējiem. Katlakalniešiem un tuvienes draugiem. 

Veļu laika dziesmās, rotaļās un stāstos pieminēsim savus aizgājušos tuviniekus un tautas dižgarus, stiprināsim savus dzīvības spēkus. Laidīsim Daugavā ziedu laivu

Kopīgai labnoskaņai un veltījumam veļiem ņemsim līdzi vaska svecītes, ziedus, mazliet ēdienu un citas dabas veltes laivas sapošanai un nelielu cienastu pašu kopīgam mielastam

Sīkākas ziņas un pieteikšanās – Gunta Saule – 27811297