Sācies Ziemas laiks

Divi dien, divi vien,
Kas ziemā nesasala:
Rudzīts sniega kupenā,
Bite koka namiņā.

Kad gaŗām Mārtiņi, klāt Ziemas laiks. Novembris ir SALA mēnesis. Pilnmēness nupat bijis - Sala mēneša Pilnmēness.

Ziemas sajūtās ienāk un iederās Ziemas dziesmas - arī tās ir gan klusinātas un meditatīvas, gan skaļākas. Ienāk dažādi trokšņi, kas, kā jau bieži nācies pārliecināties, palīdz aizraidīt ziemas tumsu.

Daži kopas ļaudis apgūst celošanas prasmes Radošajā darbnīcā LM turpat netālu Rāmavā. Tas īstais ziemas darbiņš - pie vakarēšanas piederīgs.

Notiek brīnumu lietas - meitas ada zeķes vilkam, vilks ķer kazu, sidrabiņa lietiņš līst, bites dzied, Bluķa māte bluķi velk ... Tas notiek arī mūsu kopā - mūsu folkloras - tradīciju kopā. Un to var piedzīvot - arī kopā ar mums...

Latvijas Neatkarības dienā

Daugaviņa puto balti,

Viļņi vaid un skalojas.

Ej, bāliņi, lūkoties(i),

Ko vaid viļņi Daugavā.

Daugaviņa tumši melna

Savā klēpī skumjas nes.

Tautai bija sūra vara

Kaŗā kautas dvēselīt’s.

Daugaviņa aizskaloja

Tautas skumjas jūriņā.

Mostas mūsu Tēvu zeme,

Latvju dēlu sargāta.

Latvju dēlu zobentiņi

Tagad saulei pretī mirdz.

          (Tālis Matīss)

Aicinām uz tikšanos Dzīvesziņas kopā!

Par dzimteni dziesma man sērīgi skan,

Par dzimteni dzīvot, kur vēlēts nav man;

Es svešumā klīstu ar ilgošanos:

Vai dzimtenes krastus reiz ieraudzīt būs...

2010.gada 3.decembrī plkst. 19.00

Dzīvesziņa Sibīrijā

Viesos folkloras pētnieks Sandis Laime

Stāstījums par folkloras ekspedīcijām Sibīrijas latviešu ciemos – Timofejevkā, Rižkovā, Augšbebros

Vairāk lasiet šeit:

Sniga sniegi, putināja,
Balti jāja karavīri;
Tālu bija, nepazinu,
Vai nav mani bāleliņi.

Lai gaišās sveču liesmiņās un dziesmās mirdz Latvijas Lācplēša diena!

Katlakalna Folkloras kopas nākošā nodarbība - pirmdien, 15.novembrī, plkst. 18.30 LM Radošajā darbnīcā Rāmavas izstāžu centrā Valdlaučos

Veļu vakars

Ar istabas izkvēpināšanu ar Ziedoņa, no Vecumnieku puses vestajiem kadiķīšiem un to smaršu jo stipru, ar iededzinātām svecēm, ar gardu jo gardu Irēnas vārītu veļu putru, ar dižu un bagātīgu Veļu mielasta galdu, ar Guntas un Aijas piedzīvojumiem bagāto gājienu, veļiem nesot mielastu no katra mūsu sanestā ēdiena uz mums jau kopš Apjumību rituāla zināmā akmens, ar Andra kokles spēli...

... Ar Andra stāstiem par arheologu Vladislavu Urtānu, dižu vīru, latvieti, latgalieti, kuŗam patiesi Latvija un Latgale bijusi sirdī visu viņa šīszemes dzīves laiku – par viņa pārdzīvoto Sibīrijā, par īpašo attieksmi pret savu zemi, cilvēkiem, darāmo darbu, ēdienu un dzīvi. Par viņa sapņiem un to piepildīšanos...


... Ar Kristīnes un Guntas pieredzes stāstiem par to, kā bedības pašas veido savu notikumu, dziesmu un stāstu noskaņu, ja ļaudis šai noskaņai ļaujas...

... ar kopīgo Veļu laika dziesmu dziedāšanu un mielošanos, ar viesiem no Lielvārdes, ar mīklu minēšanu, ar rotaļās iešanu...

Tā svētījām Veļu vakaru Katlakalna Tautas namā mēs, Katlakalna Folkloras kopa – tā veidojas mūsu kopīgie svētki, mūsu kopīgais gadarits satinas kamolā ...

Teksts: Gunta

Foto: Ziedonis