Kā Katlakalnā VECSAULE viesojās

Sestdienas pēcpusdiena kā allaž pienāca aši - lai arī diena miglas vālu pilna un ne vismazākais saules stariņš nevarēja izspraukties caur mākoņu biežņu, tomēr mums cauri un pāri vēlās, virpuļoja  un mirdzināja gaišs un silts prieka vilnis. Katlakalnā, Dzīvesziņas  vakarēšanā, viesojās mīļi draugi - folkloras kopa VECSAULE un arī nu jau jauniegūtie draugi - Vecsaules Amatierteātris Guntas Siliņas vadībā. Ar MAZĀ GANIŅA izrādi - ar asprātīgi sarindotiem un skatuves tēlos ieveidotiem Alberta Kronenberga dzejojuma pantiem un dziesmām, no Raimonda Paula sakomponētiem. Mazā ganiņa draiskais un tai pat laikā aizrautīgiem piedzīvojumiem bagātais stāsts aizkustināja ikvienu skatītāju. Es katrā ziņā domāju, ka ikvienu, kas šai pēcpusdienā bija iemājojis omulīgajā Katlakalna Tautas nama zālē.

Mazā ganiņa bilžu stāstu, Ķekavas novada Kultūras aģentūras fotogrāfes Velgas Kūkumas ieraudzītu, nofiksētu un saliktu, var skatīt Kultūras aģentūras e-vietnē: http://parkulturu.lv/galerijas/812/foto

Bet ar Mazā ganiņa stāstu šai pēcpusdienā jau vēl nekas nebeidzās - Vecsaules folkloras kopa izstāstīja savu iepazīšanās stāstu - šoruden kopai 35. gadskārta, vēl augustā nosvinēta. Kopas dzīve ir dalībnieku - ap 30 ir viņu pavisam, - un  dziesmu bagāta. Kā redzējām šai reizē, kopas ļaudis aktīvi iesaistās arī citu novada kultūras amatieru kopu ieceru radošā atbalstīšanā - kā šoreiz, ar savām skanīgajām balsīm līdzdarbojoties amatierteātra izrādes "Mazais ganiņš" norisē. Šai vakarā vēl bez Mazā ganiņa arīdzan dažu labu Vecsaulē pierakstītu dziesmu tikām dabūjuši klausīties un vakara gaitā vēl arī kaut ko no Vecsaules dančiem nodancot.

Un turpinājām svinēt satikšanos, sapriecāšanos ar jautriem tradicionāliem dančiem. Danču izspēlēšanā mums līdzēja Ruta un Valdis Meijeri no Ķekavas KLABATĀM. Mums tas patika. Vispirms tradicionālajā Līkumdancī ielocījām arī skatītājus. Un tad jau ritinājām arī citus mīļos dančus.

Pateicoties VECSAULES kopas fotogrāfam Andrim Štālam, mums ir jauks attēlu albums arī no šīs vakara daļas.

Un bija arī saldais vīns, puķes, prieks, gardais vecsauliešu ciemakukulī vestais kliņģeris un smaržīgās tējas - tik skaisti, ka teicam atkal to līdzīgo - uz tikšanos citureiz... bet mēs jau palēnām gaidām Bluķa vakaru - stāsta, ka tas Ķekavas novadā šogad būšot jo īpašs...