piektdiena, 2012. gada 9. novembris

Saule nāk ziemā

Gaŗām Māŗtiņi, Saule nāk ziemā. Māra, Zemes māte saritina savus miglas vālus arvien ciešāk, ar mūsu līdzdalību, paslēpjas Veļu pasaules tēli. Galīgi tie nepazūd nekad, un it īpaši gada tumšajā laikā, bet tomēr... tie tagad top arvien gŗūtāk  sastopami, viņu laiks prom, viņi aizritinās Māras siltajos, tumšajos kamolos. Dievs trešo aukstuma akmeni ir iemetis upē. Nāk Ziemas laiks.

 
Tā jocīgi jau ir, jo tie ir tie paši kamoli, kuŗos drīz dzims jaunas pasaules, jaunās mazās dzīvības šūniņas, jaunie asniņi... Bet tagad viņi slēpjas - tam, kuŗam jādzimst, jāiziet tumsas laiks, pazemes, paslēpšanās laiks, ziemas miega laiks. Paslēpjas koku pumpuri, pat mūžzaļie koki iegūst citu krāsu... Mazās sēkliņas palīdušas pazemē. Paslēpjas zvēri alās un kukaiņi iekūņojas, iemidzeņojas. Zeme gaida sniegu un upes ledu, un zvaigznes balto ziemas nakšu spožumu.
 
Un mēs ļaudis līdzīgi - esam savus āra darbus paveikuši, linu druvas noplūkuši un rudzu vārpas izkūluši, uz rijas krāsnīm veļus mielojuši, - esam gan rijas kuļamās, gan veļu aicināmās un mielojamās dziesmas izdziedājuši un pēdas aizslaucījuši - lai nenāca nelaikā... lai dzīvo savā pasaulē... Un arī mēs ievācamies savās iekšējās telpās, vairāk kā vasaras gaišajos laikos meklējam apcerīgas norises, sveču un skalu gaismas, meklējam ziemas stāstus un viedās gudrības, kas tajos ieslēpusies. Vakarošanas un gudrības un dziesmu kamolu ritināšanas laiks tepat.
 
Mārtiņš ar saviem bēŗajiem kumeļiem jau aiz sliekšņa izmīņājies ziemu vezdams - smags tāds ziemas vezums - nemaz negrib šurp ripot, bet gan jau - gan Ziema nepaies gaŗām arī mums. Jo Mārtiņam jau tādā rudens - ziemas mijā darba pilnas rokas - lai i zirgus, i bites pārvestu no tālajām ganībām un ieslēptu ļaužu mītņu tuvumā, ziemas saldajos stropos un ziemas staļļos. Vilkiem mutes ir atkal vaļā un tie sāk savas ziemas gaitas - no tādiem zirgus sargāt arī Mārtiņa darbs, ne tik vien kā ziemas aukstuma un sniega kalnus mums vest.
 
Vēl tik iedziedāsim ko jauku un skanīgu par ziemas ceļiem baltiem un sniega kupenām - lai Mārtiņam naskāk tie sniega kamanu kalnu šurp tek -
 
Mārtiņš brauca ziemas ceļu
Mīkstu sniegu putināj'....
 
Ieziemojamies!!!
 
 
 
 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru