pirmdiena, 2014. gada 6. janvāris

TEŅUS UN BAŠĶUS DZĪT MELLUPOS...

Jau esam ieviesuši jaunus kalendārus, ar citādiem cipariem, kā pirms neilga laika. Esam 2014.gadā ieripojuši. Laba vēlējumi no mums ir pie citiem tecējuši un daudz to esam arī saņēmuši. Jauns gads. Un viss gan sākas atkal no jauna, gan turpinās tāpat raiti vien uz priekšu, kā līdz šim. Mēs, folkloras kopas RĀMUPE ļaudis un Katlakalna bērnu folkloras kopas dalībnieki esam lēmuši doties jaukā Iepazīšanās un Iedraudzēšanās braucienā uz Mellupiem, uz vienu no attālākajiem Ķekavas novada apdzīvotajiem ciematiem. Tur vēl gluži nesen, Liliju mājā un bijušajā Misas mežniecības kantora ēkā pēc rekonstrukcijas tika atklāts Mellupu Sociālais centrs.


Mellupieši tagad var būt pateicīgi “YIT Celtniecība SIA“ par paveikto un, protams, Ķekavas novada pašvalībai arīdzan. Jo nu Mellupos ir savs Sociālais centrs, kas, gribētos domāt, laika gaitā veidosies arī par tādu kā vietējo Tautas namu. Gribas novēlēt, lai labās ieceres piepildās un lai Mellupu ļaudīm būtu ne tikai sava maza bibliotēka, bet arī plašākas iespējas nākt kopā, pulkā. Kopā darboties, apgūt jaunas iemaņas un dažādas prasmes, pilnveidoties daudzveidīgās kultūras jomās. Pašlaik te sestdienās sanāk mellupiešu bērni darboties Viestura Renča vadītā teātra pulciņā. Viesturs savulaik pats ir audzis mellupietis, tad izmācījies gudros un smalkos amatos, devies tālos ceļos, strādājis Daugavpils teātrī par aktieri, bet nu atgriezies, kā viņš pats saka, etniskajā dzimtenē un Mellupos sabiedriskā kārtā, savam un bērnu priekam, vada teātra pulciņu, kuŗā bērni var atraisīt savas teātra spēlēšanas iemaņas.

Tad nu par vietu, kurp mēs dosimies. Mellupi ir Ķekavas novada Dienvidos, teju vai uz kaimiņnovada, Olaines robežas, gandrīz Plakanciemā. No Ķekavas centra Mellupi ir tālu prom, mežā, pļavā, purvā ... Nē, nu ne tik nomaļus un tomēr, tā ir vieta ar savu īpašo lauku un mežu noslēpumu, ar savu lauku sadzīvi. Te izsenis, paaudžu paaudzēs ir mitinājušies ļaudis ar savu domāšanu, un ar savu skatījumu uz ikdienas dzīvi un ieražām. Ceram jau tomēr, ka mellupieši paši savu svarīgo vietu apzinās un viņu dzīves sākas tomēr pašiem savā centrā, savā sētā, savos Mellupos. Un pasaules plašumā viņi ar skatās no sava pagalma. Un, ka savas vietas patrioti viņi ir.

Un mēs dosimies ciemos! Un rosināsim Mellupu ļaudis kopā ar mums svinēt Teņus un Bašķus, kas senajā latviešu gadskārtā ir ziemas vidus. Viena ziemas vidus diena ir Teņos (17.janvārī), cita - Bašķos (21.janvārī). Teņus dažkārt dēvē par sieviešu svētdienu – tai dienā nekādus lielos darbus darīt nedrīkst, - ne adīt, vērpt, ne aust, ne šūt, ne skalus lauzt. Un vēl Teņos nedrīkst bārties. Teņos ir jāēd cūkas auss un labi daudz jādanco. Dažviet Teni dzen līdzīgi kā Meteni. Un vēl Teņos vēro debesis, - pēc tā varot noteikt, kāda vasara un kāda raža sagaidāma.

Skatoties, kā pasaule notiek un kā dabā gadalaiki viens ar otru, gaisma un tumsa, un dienas ar naktīm mijas, mums allaž ir ko daudzināt, svētīt un iezīmēt, par ko līksmot. Zemes ripojumā allaž var ko vērā ņemamu ieraudzīt, samanīt, no tālajiem senču ticējumiem atgādāt mūsdienās mums noderīgu... 

Tad nu aicinām mellupiešus pulkā – 18.janvāra dienas vidū, 13.00 Mellupu sociālajā mājā kopīgos svētkos NO TEŅIEM LĪDZ BAŠĶIEM – iesvētīsim ziemas vidu ar rotaļām, dziesmām, dančiem. Aicinām visus, kam tuva folklora un tos, kuri vēlas iepazīties ar mūsu tradīcijām - bērnus, vecākus, ģimenes, visu vecumu un dažādu dzīves pieredžu ļaudis! Nāciet pulkā!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru