svētdiena, 2013. gada 22. decembris

Pļavniekkalna vēsture. Stopa sakta

Attēlā: Stopa sakta. 
Katlakalna Pļavniekkalna kapulauks, 
Rīgas apr. 5.-6. gs. Sudrabs, zelts. 
Garums – 9,8 cm, platums – 9,8 cm.
(attēla avots: http://www.letonika.lv/)
No sudraba darināta stopa sakta ar zelta platējumu ir atrasta Katlakalna Pļavniekkalna arheoloģiskajos izrakumos 1901.gadā Antona Buholca (Anton Buchholtz) vadībā. Minētais piemineklis pieder zemgaļu kultūrai un situēts Daugavas lejtecē. Tas labi raksturo zemgaļu 5.–6.gadsimtā apdzīvotās teritorijas ziemeļu daļas apbedīšanas tradīcijas.

Mirušajiem līdzi dotas rotas, kuru izvietojums atbilst to nēsāšanas veidam, kā arī ieroči un darbarīki, kas parasti novietoti galvgalī.

Apskatāmā stopa sakta iegūta 1.kapā, kurā apbedīts vīrietis. Tā inventārs jau 20.gadsimta sākumā ir ticis sajaukts. Tam pievienotas citas senlietas. Līdz ar to patieso kapa inventāra sastāvu vairs nav iespējams noskaidrot.

Pļavniekkalna stopa sakta saistās ne tikai ar senākajām liecībām par zelta apstrādi Latvijas teritorijā, bet ir izcils metālmākslas paraugs.

Tās pagatavošanā bez kalšanas ir pielietota virkne tehnisku paņēmienu kā plāšana, platēšana, štancēšana un filigrāns. Saktai uz pēdas un loka ir filigrāna šķērsrievoti gredzeni, starp kuriem ir zelta platējums ar izspiesto tīkliņa rakstu. Minētā rotaslieta tika lietota apmēram 100 gadu garumā – no apmēram 450. līdz 550. gadam.

Sudraba eksemplāri ar zelta platējumu ir ļoti liels retums. Pļavniekalna stopa sakta visticamāk gatavota uz vietas Zemgalē, jo zelta platējuma plāksnīte no šādas saktas ir atrasta Tērvetes pilskalna izrakumos.

Apskatāmā gredzenotā sudraba stopa sakta ar zelta platējumu ir izcilākā vidējā dzelzs laikmeta vietējā darinājuma dārglieta.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru