piektdiena, 2014. gada 28. novembris

Seno Amatu darbnīcā - Puzuru darināšana

Nāk no pļavas,
Tiru-viru,
Vienā kājā karājas...

2014.gada 4.decembrī (ceturtdienā) no plkst. 17.00 Katlakalna Tautas namā PUZURU DARINĀŠANAS DARBNĪCA. Meistare AUSMA SPALVIŅA. 

Materiāli būs sagatavoti. Līdzi var paņemt šķēres un īstas spalviņas (bet neder floristu spalviņas, jo tās ir sagraižņātas un samocītas, nav "dzīvas".

Darbošanās puzuru gatavošanas darbnīcā pēc vienošanās par ziedojumiem.

Pieteikšanās - 28846708 (pie Guntas).

Tuvojas Ziemas vidus, ziemas saulgrieži, laiks, kad saule, sasniegusi Debesu kalna zemāko punktu, savā ceļā pagriezīsies uz gaismu, uz pavasari. Pagriezīsies kalnup. Kā senie, ļaudis, tā arī mēs savā dzīves ceļā, saskaņojamies ar Sauli, ar Mēnesi un zvaigznēm, ar upēm, jūŗām, mežiem un ielejām, un Laika ritējumu iejūtam paši sevī. Ik Laiki gadā tiek iezīmēti ar dažādām rituālām darbībām. Arī gada tumšā laika vidus. Šādas darbības palīdz pasaules ritējuma saskaņošanai, ieskaņošanai, iejūtai.

Viens no simboliskajiem pasaules modeļiem ir Puzuris. Darināt puzuri ir kā darināt pasauli.

Puzura veidols atspoguļo pasaules veidolu – ar debesu jumolu augšā un ar pazemi apakšā. Un tam vidū tukšums. Ja mēs iedomājam paši sevi puzura vidū, mēs uz to skatāmies no iekšpuses, no centra. Plakne simbolizē 4 debespuses, 4 vējus, 4 pamatvielas, 4 gadalaikus, - 4 debespuses simbolizē arī laika ritējumu.

 Ja „galdiņš” ar 4 stūŗiem simbolizē Pasauli, tad Laika aizbildne ir Laima un vietas aizbildne, pamatvielu (uguns, ūdens, gaisa un zemes) aizbildne Māra. Četri-vienība izpaužas gan laikā, gan telpā. Mums virs galvas ir debesis un lejā zeme. Un vertikālā līnija, kas tās savieno, iet caur mums. Dievs mums dod un atļauj iespējamo. Puzura griešanās norāda uz laika, kustības, tātad, dzīvības – Laimas - klātbūtni.

 Liekot kristālu pie kristāla, kristālu kristālā, veidojas ķekari un tā aužas pasaule. Kā allaž atgādina puzuru meistare, jelgavniece, Ausma Spalviņa, puzuris ir Nebeidzams stāsts.

Nav komentāru:

Jaunumi

Jaunākās ziņas par Rāmupes gaitām turpmāk tiek publicētas https://www.facebook.com/raamupe/