Latvijas bērnu un jauniešu folkloras kopu Vidzemes novada sarīkojumā – skatē, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

Gunta Saule, Katlakalna folkloras kopas RĀMUPE dalībniece

Inguna Žogota, Piedaugavas novadu kopu koordinatore, Kokneses bērnu folkloras kopas TĪNE vadītāja
Foto - Zanda Bērziņa un Inguna Žogota

Katlakalna Tautas nams, 18.04.2015.

 Kā saule mijās ar mākoņiem un vējaini mirkļi ar rāmu laiku, tā Katlakalna Tautas namā dziesmu skandēšana, rotaļu rotaļāšana, muzicēšana, dancošana un biezzupas ēšana mijās viena ar otru. Tā mijās daudzveidīgo, skanīgo un košo Vidzemes Piejūras un Piedaugavas bērnu un jauniešu folkloras kopu izrādīšanās.

Jau labu laiku kā norisinās šīsvasaras, XI Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem gatavošanās, skates. Arī bērnu un jauniešu folkloras kustība “Pulkā eimu, pulkā teku” ir tajā iesaistījusies. Un Katlakalna Tautas namam bija tas gods un prieks savās mājās uzņemt Piedaugavas un Vidzemes Piejūras kopas. Pie mums viss notika 2015.gada 18.aprīlī.

Sabrauca jaunie tradīciju kopēji no vairākām vietām pie Daugavas un Vidzemes jūras pusē dzīvojošie – Kokneses, Upeslejām, Zaķumuižas, Limbažiem, Straupes, Pociema, Allažiem, Rīgas, Ikšķiles, Zvejniekciema, Lādezera, Lēdurgas. Un paši mājinieki, katlakalnieši arī.

Ar svinīgām sākuma uzrunām no mājas saimnieces, Katlakalna bērnu folkloras kopas vadītājas Lauras Arājas, ar vērtētāju vadones Māras Mellēnas iedvesmojumu, ar Piedaugavas kopu koordinatores Ingunas Žogotas klātesošo prieku un laba skanējuma vēlējumiem.

Kā pirmie šai reizē koncerta daļu ieskandināja Upesleju internātpamatskolas folkloras kopa Signes Sniedzes vadībā. Lai arī kopa startēja ārpus vērtējuma, tās sniegums košs un kā gluži jaunai kopai jau skanīgs. Un arī kā pirmajiem dziedāt tik atbildīgā pasākumā - tas nav nekāds joks. Arī žūrijas vērtējums bija labs un ieteikums citureiz arī citām kopām nenobīties no vērtējuma, jo parasti tas ir gluži atbalstošs un labu vēlošs – ar siltu domu un labvēlīgiem ieteikumiem nākamībai. Tad nu Upesleju kopa iedziedāja jauko “Parādies, tu, saulīte”, kas šai dabas drēgnajā dienā gluži labi noderēja, un, kā mēs vēlāk to varējām novērot, arī paklausīja saulīte Upesleju bērnu aicinājumam. Jāteic, ka man no Katlakalna RĀMUPES puses ir jo īpašs prieks, ka Upeslejās nu ir sava folkloras kopa, jo pirms pāris gadiem mēs turpu devāmies svētīt Meteņus un Lieldienas – un tad viņu skolā savas kopas vēl nebija. Nu ir! Tādēļ no RĀMUPES puses īpašie labas tālākās darbības vēlējumi upeslejiešiem!

Kā nākošie Katlakalna Tautas nama skatuvi pieskandēja un pierotāja mājas bērni – Lauras Arājas vadītā, jau trešo darbības gadu piedzīvojušā Katlakalna bērnu folkloras kopa. Laura, kā jau no Iecavas dižkopas TARKŠĶI iznākusi, līdz nes savu TARKŠĶOS iegūto pūru un tēmu MANTOJUMS piepildīja ar tieši TARKŠĶOS iemācīto. Nu gan Cielavu baltgalvi, gan saulītes daudzināšanu, gan “Es bij' viens kuplis koks” Katlakalna bērni koši parādīja arī citiem.

Koknesieši, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas folkloras kopa TĪNE ar savu talantīgo skolotāju Ingunu Žogotu dziedāja Jaunbebros pierakstīto dziesmu “Ziedi, ziedi, papuvīte”, gan arī izpaudās kā talantīgi danču muzikanti dziedādami un spēlēdami daudziem zināmo danču melodiju “Ak, žīds!”. Un pēc tam to pašu arī nodejodami.

Lienas Teterovskas vadītā Allažu Tautas nama folkloras kopa TIPTAIŅI parādīja sevi gan kā droši muzikanti, gan dziedātāji. Viņi izdziedāja un izspēlēja “Adiet, meitas, ko adiet”, izdancoja “Vadžu danci” krāšņu pīni sapīdami. Un kur tad vēl spraunais un asprātīgais rotaļdancis “Skroderīši, vēverīši”! To izlocīt un sapīt uz skatuves nav tas gluži vienkāršākais darbiņš. TIPTAIŅIEM izdevās!

Garu gadu folkloras kopas pieredze, vairākas izaugušas un nomainījušās jauno folkloras interesentu paaudzes ir Ropažu novada Zaķumuižas kopas OGLĪTE un viņu skolotājas Ligitas Šreiberes pieredzes pūrā. Šai reizē Oglītes bērni rādīja Augšzemē pierakstītu dziesmu par to, kādā jaukā vietā kāds bērns nu ir uzaudzis – tur bijušas, gan kokles, gan spēles, gan bungas spēlējamas un mācāmas - "Lustītē es uzaugu". Sirsnīgi izskanēja “Mana balta māmulīte” un čaklo dzīvi spoguļojošā jau no tālā 16.gadsimta pierakstītā dziesma “Bandinieki rudzus sēja”.

Rīgas Jaunie Skandinieki sāka gluži “veco” Skandinieku stilā un tradīcijā – skatuvē kāpa muzicēdami. Kopas “runas puisis” Kārlis Oskars Stalts pieteica gan to, ka šis ir Skandinieku mantojums – uznākt muzicējot, gan kopas dižās dziedātājas, kas rādīja skaisto Sēlijas puses rotāšanu un jauko “gardziesmu” ar stāstu “Gulu, gulu, miegs nenāk”. Te nu Jaunajiem Skandiniekiem pieskandēja arī gluži jaunā kopa – Ikšķiles Brīvās skolas bērnu folkloras kopa, ko tāpat kā jaunos Skandiniekus vada Julgī Stalte sadarbībā ar tiklab Rīgas lānieti kā Amatas orieti sirsnīgi muzikālo Rasu Rozi. Arī ikšķilnieki aizrautīgi gavilēja pavasara gavilēšanas, pieguļnieku un ganu melodijas .

Kad nu Piedaugavas kopas bij' savu pūra daļu izdziedājušas, vēl laiks Piedaugavas kopdziesmai “Jau vakar, aizvakar...” bez iepriekšējas kopsamēgināšanas, toties no sirds droši un skanīgi.

Vidzemes Piejūras kopu koncerta daļu vadīja novada koordinatore lēdurdzniece Ilze Kļaviņa un uzstāšanos ievadīja Zvejniekciema folkloras kopa ar savu skolotāju Antru Deniškāni. Zvejniekciema puikas rādīja rotaļu ar jūras viļņu noapaļotiem akmentiņiem, oļiem, un, kā jau jūras krastā dzīvojošiem viņu mantojumā ir jūras un laivu dziesmas: šai reizē skanēja "Tēvs man taisa oša laivu". Aizkustinoš bija stāstījums par vec-vecmāmiņas tautastērpu, kādā senā dzimtas pūra drēbju skapī glabātu cauri gadu desmitiem. Zvejniekciem puikas ir patiešām aizrautīgi stāstnieki. Un vēl zvejniekciemiešu priekšnesumā redzējām skaisto rotaļu "Krauklīt''s sēž ozolā".

Limbažu 3.vidusskolas folkloras pulciņš ar skolotāju Janu Jenerti – arī kopu skates debitanti – tomēr jau droši dziedāja un koklēja "Vai tā mana vaina bija" par dziedāšanas patikšanu un visa sākumu lakstīgalas šūpulī, gan izrotāja “Maza, maza ābelīte”. Arī Limbažos aug labi stāstnieki, - no viņiem dzirdējām teiku par to, kā Limbāžu (patiešām, Limbāžu) vārds cēlies un pasaku par "Gudro muļķīti".

Lādezera kopai darbošanās gadu pieredzes jau gadiem gara, bet vārds nu gan jauns – tā tagad dēvējas Lādezera pamatskolas folkloras kopa LĀDĪTE. Un kopai ir ne tikai talantīgā vadītāja Sandra Jansone, bet arīdzan sava krustmāte Rasa Jansone. LĀDĪTES bērni godam tika galā ar vārdu ziņā ne tik vieglo dziesmu-stāstu par Bumbuli, kurš negribēja vis zemē augt, un kāda bija Dievam ņemšanās, līdz viņš tomēr līdz tai augšanai tika. Ne tikai ar bumbuļa augšanu, bet arī ar slinkumu Lādezera bērni zinās tikt galā. Un kad slinkums pievārēts, var arī “braukt Rīgas pilītē”. Un vēl varējām vērot, ka deju solis ar' ir LĀDĪTĒ raits un saskanīgs – Trīspāru deja, ko LĀDĪTES dalībnieki spēlēja un dejoja, priecēja katra vērotāja acis un klausītāja ausis.

Straupe atrodas gandrīz pašā Vidzemes viducī - tā nav ne īsti pie Daugavas, ne arī pie jūras, tomēr kopā ar savu skolotāju Guntu Milleri Straupes pamatskolas folkloras kopa jutās priecīgi būt Katlakalnā un tieši šai reizē savu varējumu rādīt. Un labi bija – arī mēs bijām priecīgi viņus dzirdēt - pārliecinoši, labu saucēju sauktas, skanēja gan “Tēvu, tēvu laipas met”, gan “Audz, pupa” ar aizrautīgu muzikantu sniegumu. Straupēniešu pulkā ir varen azartisks akordeona spēlmanis. Un jestrajam Krustmāmiņas dancim līdz vismaz rokas un galvas izvēdināt dabūja arī ne viens viens zālē sēdošais.

Lēdurgas kultūras nama folkloras kopa PUTNI, kā jau putniem pienākas, Katlakalnu pieskandēja ar balsīm vien. Viņu ir daudz, un visādu vecumu un lielumu – viņu īpašais draudzīgums un gādīgā attieksme vienam par otru tā vien mirdzēja gan sadzīviskās situācijās, gan izrādīšanās brīdī. Asprātīgais uznāciens ar “solis, solis atpakaļ” vien jau tik paņemošs. Un tāpat jau klausītājus priecēja skaisti skanīgā “Saule veda vedekliņu” - tik brīvas un varenas bērnu un jauniešu balsis – tādas nu ir PUTNOS. Tāpat, kā nākuši, PUTNI aizgāja - ar "solis, solis, atpakaļ"

Sandra Jansone ir skolotāja ne tikai jau iepriekš aprakstītajiem Lādezera LĀDĪTEI, bet arī Pociema kultūras nama folkloras kopai AIRI. Lai arī skaita ziņa nedaudzi, AIRI ir ļoti skanīgi un muzikāli talantīgi. Savu mantojuma viņi stāstu sāka ar to, ka izdziedāja, kā savulaik baznīcu zvani skanējuši, un kā tie skan tagad. Jā, un dzirdējām arī Krakovjaku un Valsi, kas noklausīts no savulaik, 80-desmito gadu Limbažu kapelas ierakstiem.

Koncertu daļas izskaņā ne mazāk degsmīgi kā Piedaugavas kopīgi dziedātā “Jau vakar, aizvakar” skanēja arī Vidzemes Piejūras kopdziesma “Divi dienas mežā gāju”.

Protams, neizpalika vērtējums un pateicības – gan dalībnieku kopu vadītājām, gan pasākuma uzņēmējiem – Katlakalna Tautas nama vadītājai Aijai Vitmanei te nu godam pienākas sirsnīgi PALDIES vārdi. Un, protams, vērtētājām – Pulkā eimu, pulkā teku un bērnu un jauniešu kopu kustības Mātei Mārai Mellēnai, balsu un dziedājuma skanīguma vērtētājai, dziedāšanas ekspertei Zanei Šmitei un tērpu zinātniecei Anetei Karlsonei.

Un tad jau visi bij' nopelnījuši ne tikai atbalstītāju Rīgas Piensamnieka sarūpētos šokolādes sieriņus Kārums, bet arī sātīgo zupu, kas mūsu saimnieču sagādāta, iepriecināja ikvienu izsalkušu vēderiņu.

Vēl maziņš “brīvsoļa un dauzīšanās” starpbrīdis un tad jau laiks kopīgajām rotaļām, kurās, protams, arīdzan bērnu raitais solis un prasmes tika vērtēts.

Sarīkojuma otrajā daļā folkloras kopu bērni un jaunieši piedalījās garumgarā maratonā - Rotaļu, danču un spēļu programmā „Riti raiti”. Tajā ir divas daļas un katrā pa desmit rotaļām, kuras visa mācību gada garumā folkloras kopas ir apguvušas. Pēteris Jansons kopā ar saviem palīgiem – muzikantiem un daiļajām runātājām – programmas vadītājām šo sarīkojuma daļu meistarīgi novadīja un, lai arī te vēl būs daži labojumi, XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Vidzemes puses folkloras kopas ir gatavas!!!

Vēl priekšā tikai kopīgais Folkloras programmas modelēšanas koncerts 2015.gada 10.maijā Ozolnieku novada, Salgales pagasta „Billītēs” (E.Virzas un E.Stērstes memoriālais muzejs) – kurā būs Rotaļu, danču un spēļu programma „Riti raiti”, folkloras konkursu laureātu koncerts, interaktīva folkloras kopu darbošanās, kurā piedalās Rīgas, Vidzemes un Zemgales dalībnieki.

Šādas norises, kā Piedaugavas un Vidzemes Piejūras bērnu un jauniešu folkloras kopu skati vērojot, ir prieks skatīties un baudīt labi organizētu, saskanīgu un raiti ritošu pasākumu. Arī par to prieks, ka jaunā folkloras ļaužu paaudze aug dzīva, darbīga, tradīcijai atsaucīga un ieinteresēta. Dziesmas un rotaļas zinoša, muzicēšanas prasmes protoša. Prieks, ka jaunie savus zināšanu pūrus var veidot gudru, zinošu un iejūtīgu skolotāju draudzīgā atbalsta vadīti, virzīti, mācīti.

No rīkotājiem Ingunas, Māras un Ilzes sirsnīgas pateicības visiem labiem ļaudīm, kas nāca talkā, lai tik vērienīgs pasākums tik skaisti noritētu!

Un it visiem - lai skanīgas un piepildītas dienas atkal jaunus svētkus gaidot un svētot, un ikdienas dzīvi ar folkloras gudrību piepildot!

Fotogalerija