trešdiena, 2016. gada 3. februāris

Svecaine

Pēc Saules un Mēness kalendāra Sveču dienu, Svecaini, Ziemas Māru, Vēja un Govju dienu pieņemts svētīt Ziemas mēneša trešās savaites piektdienā. Gregora kalendārā šogad tā iekrīt 3.februārī. Kā visās dienās un jo īpaši svētku dienās, nozīmīgākais ir vakars pirms Svecaines, jo mūsu tradīcijā dienas sākums ir vakarā pēc saules rieta.

Svecainē skatās debešos un vēro, cik daudz tur saule iespīda, cik daudz sniega pārslu nokrīt. Uz zemes skatās, kur sniegs nokusis, - tur Dievs ir sēdējis... Arī pilošas palāses, peļķītes no kurām zirgs vai zvirbulis, vai vērsis var padzerties, ir laba zīme. Svecainē vajag no visa kā mazliet - tad būs i lini, i mieži druvā i lopiņi veseli.



Bet kā jau citkārt, pašam arī kāda daļa ir jāpaveic, lai gads izdotos - un liela daļa ir aizliegumu, kā visos svētkos - govīm nedod dzert, paši nevār un neēd kāpostus, nesukā matus, adatas neņem rokā, tāpat arī vērpt nedrīkst Svecainē. Ko tad var darīt - iet krogā, dzert alu vai sarkanvīnu, vai pat ugunsdziru, diet un priecāties. Neiztrūkstoša ir Sveču dienas putrai, kurai ir tik stingrai jābūt, lai svecē tajā stāvus stāvētu. Jā, un, protams, pats galvenais - Svecainē jādarina sveces un šo darbiņu darot, jādzied un jāpriecājas lai tās degtu gaiši un priecīgi. Tieši Svecainē darinātās sveces ir vēlāk īpašos dzīves brīžos lietojamas vai citiem dāvājamas.

Daži ticējumi no Svecaines : 

''Sveču dienu svētīja lielās gavilēs, tad esot bijis vajadzīgs daudz tērēt un baudīt. Kas tai dienā vairāk patērē un priecājas, tam nākamais gads esot bagāts un laimīgs. /G.Pols, Vecgulbene/

Ja no Sveču dienas nav sniega uz koka stumbriem, tad tur Dievs esot sēdējis. /J.Andriņš, Taurkalns/''

Tad nu priecīgi visiem!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru