ceturtdiena, 2016. gada 25. februāris

Aizskanējuši Meteņi un Masku dižsvētki Madonā

Ja Puteņu mēneša pilnmēnesim tuvojoties iestājas sniegputeņi, tas jau likumsakarīgi. Jo īpaši Latvijas Ziemas galvaspilsētā Madonā. Ka Puteņu mēneša vidū notiek Starptautisks Masku tradīciju festivāls, tā ir jau tradīcija septiņpadsmito gadu. 


Daba ir saskaņā ar mums un mēs esam saskaņā ar dabu. Madonu un tās tuvākas un tālākas apkārtnes pagastus bija pārņēmušas maskošanās tradīcijas dažādas izpausmes – gan masku darināšanas un iepazīšanas darbnīcas, gan ceļojošā masku izstāde “Starp divām saulēm” Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā, kur tā aplūkojama visu februāri, gan bērnu zīmējumu konkurss ar aptuveni 85 dalībniekiem un jaunāko, 4-gadīgu jauno mākslinieku. Bērni bija zīmējuši maskas un maskotos un labākie saņēma atbilstošas balvas – krāsas, zīmuļus un tamlīdzīgas lietas, lai varētu tālāk pilnveidoties savās mākslinieciskajās nodarbēs. Un pats dižākais, spilgtākais, atvērtākais notikums – divas ar pusi Masku tradīciju festivāla dienas ar starptautiskām noskaņām un iezīmēm. 
 
Pāri Madonas un novada pakalniem virpuļoja daudzveidīgu maskoto tēlu un grupu pulki. Te bija sapulcējušies visu gadalaiku un teju visu Latvijas novadu maskotie – no rimtajiem un viedajiem rudens Vecīšiem, jautrajiem Ziemassvētku Čigāniem un azartiskajiem Miežvilkiem līdz neizsmeļamas enerģijas pārpilnajiem pavasara modināšanas maskotajiem – Ķekatām un Budēļiem. Te notika tiesas, notika miltu sijāšana, darbojās slotas, kaziņas, sieti, dakteri, mācītāji, vilki, žīdiņi, dzērves un citi tēli. Tika meklētas līgavas un līgavaiņi, bērnu tēvi. Un visi arī atrasti. 
 
Šīgada Masku tradīciju festivālā viesojās arī lietuviešu Užgavēņa (arī ziemas-pavasara mijas laika) maskoto grupa – Pluņģes folkloras kopas VAISGAMTA pārstāvji. Viņi izspēlēja savu tradicionālo Kaņepes un Speķa cīņu, kas simbolizē vasaras un ziemas cīņu, jo uzvar vasara – Kaņepe. Lietuvieši arī pastāstīja par savu maskošanās tradīciju un izrādīja vietējā amatnieka, meistara darinātās koka sejas maskas. Konferencē un festivālā piedalījās arī Ziemeļu tautu maskošanās tradīcijas pētnieks, folkloras eksperts – dāņu izcelsmes un šobrīd Somijā dzīvojošais Karstens Bregenhojs (Carsten Bregenhøj) ar stāstījumu par dāņu dažādu laikmetu maskošanās tradīcijām un to izpausmēm mūsdienu Dānijā. Konferencē ar vēstījumu par tēmu Priekšstati par tīro, netīro un svēto rituālajās praksēs uzstājās masku tradīciju pētniece Aīda Rancāne.
 
Sestdienā, satikušies Madonā un sajutuši ziemu un sniegu, no kura jau daudzviet Latvijā gandrīz ne miņas, maskotie devās novada attālāko pagastu apciemojumos – bijām Sarkaņos, Barkavā, Ļaudonā un Praulienā. Katra vieta izcēlās ar savu īpašo “garšu”, gaumi un katra saņēma mazliet citādas maskoto izpausmes. Katlakalna RĀMUPES Vecīši līdz ar GARATAKAS Miežvilkiem, Rīgas BERENDEJKAS Ziemassvētkiem, un Remtes Čigāniem pabija Ļaudonā – zemnieku saimniecībā Bieles – gana interesantā un tradīcijas ļaudīm saistoša vietā, kā arī izstaigāja Ļaudonas centru, pabija vietējā estrādē un ēda gardu, vietējo gatavotu, Meteņu laikam atbilstošu putru. 
 
Sestdienas vakarā Maskas pulcējās Madonas Kultūras centrā, kur izrādījās, vēroja citus, dejoja un priecājās. Te notika arī ikgadējā Individuālo masku skate, kurā īpašu uzmanību izpelnījās izaicinošais Budēļu iznāciens, Vilks no Delves, Ceiruleiša Mācītājs un Skaistule un Briesmonis savā romantiskā dejas sāgā. Dejas turpinājās līdz vēlai naktij (vai agram rītam). Bet svētdiena atausa ar vēl biezāku puteni un vēl baltākiem sniega laukiem un gaisiem Madonas ielās. Laukumā pie Madonas domes sapulcējušies maskotie, izgājuši cauri pilsētas ielām, nonāca Priežu kalnā, kur notika dziesmām, dejošanu un prieka pilnas Meteņu svinības. Kā katru reizi, Masku festivāls beidzas tieši tā – ar Meteņa svinībām. Prieks, ka Latvijas Ziemas galvaspilsēta nelika vilties un mums sarūpēja patiešām atbilstošus laikapstākļus. 
 
Mēs allaž sakām, ka maskotie vietā, kur tie nonāk, nes ne tikai mirkļa prieku un līksmi ar savu aizrautīgo darbošanos, bet arī svētību, auglību un veselību ilgākam laika posmam. Un tā ir tiesa – ikkatrs, kam maskotais tā vai citādi ir pievērsis uzmanību, ir teju izredzēts, jo caur maskām mēs saņemam lielu devu to labo lietu, ko katrs pats sev vēlamies un kas mums nepieciešams. Caur maskoto mums pieskaras pats Dievs, Visums, caur maskām un maskotajiem mēs saslēdzamies ar citām pasaulēm. Tāpēc vietas, kur maskotie bijuši, top svētītas un cilvēki, ar kurām saskārušās, arī gūst īpašu labumu tālākai dzīvei. Maskotos ļaudis gaida un nemaskotais ir ļoti ieinteresēts nonākt saskarsmē ar maskoto. Tādi ir pagānisko (dabas un lauku) tautu pasaules uzskati. Tādās noskaņās notiek ikgadējie Starptautiskie Masku tradīciju festivāli Latvijā, katru gadu citā novadā.

Tā nu ziemas beigas nosvētītas godam, skaļi un lepni. Varam sākt pavasara gaidīšanu.

XVII Starptautisko Masku tradīciju festivālu rīkoja Latvijas Folkloras biedrība un Madonas novada dome sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Īpaši daudz darba festivāla sagatavošanā un norisē ieguldīja Madonas folkloras kopa Vērtumnieki Ingrīdas Grudules vadībā, pagastu pašvaldības. Latvijas folkloras biedrība pateicas visiem, kas gādāja par festivāla labvēlīgu norisi, - ēdinātājiem, guldinātājiem, arī tām lauku sētām un pagastu pašvaldībām, kuras uzņēma festivālu un tām, kuras gādāja par to, lai viņu folkloras kopas un masku grupas varētu piedalīties festivālā, vienā no nozīmīgākajiem folkloras gada notikumiem.

Paldies visiem – rīkotājiem, dalībniekiem, uzņēmējiem, atbalstītājiem, viesiem, līdzdalībniekiem! Visiem jauku pavasara gaidīšanas laiku un bagātu, auglīgu, veselīgu, pārtikušu jauno saimniecisko gadu!

RĀMUPES fotoalbums (dažādi autori)

Vairāk informācijas, foto un video - Starptautiskā Masku tradīciju festivālā fb lapā

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru