Ja Puteņu mēneša pilnmēnesim
tuvojoties iestājas sniegputeņi, tas jau likumsakarīgi. Jo īpaši
Latvijas Ziemas galvaspilsētā Madonā. Ka Puteņu mēneša vidū
notiek Starptautisks Masku tradīciju festivāls, tā ir jau
tradīcija septiņpadsmito gadu.
Daba ir saskaņā ar mums un mēs
esam saskaņā ar dabu. Madonu un tās tuvākas un tālākas
apkārtnes pagastus bija pārņēmušas maskošanās tradīcijas
dažādas izpausmes – gan masku darināšanas un iepazīšanas
darbnīcas, gan ceļojošā masku izstāde “Starp divām saulēm”
Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā, kur tā aplūkojama
visu februāri, gan bērnu zīmējumu konkurss ar aptuveni 85
dalībniekiem un jaunāko, 4-gadīgu jauno mākslinieku. Bērni bija
zīmējuši maskas un maskotos un labākie saņēma atbilstošas
balvas – krāsas, zīmuļus un tamlīdzīgas lietas, lai varētu
tālāk pilnveidoties savās mākslinieciskajās nodarbēs. Un pats
dižākais, spilgtākais, atvērtākais notikums – divas ar pusi
Masku tradīciju festivāla dienas ar starptautiskām noskaņām un
iezīmēm.
Pāri Madonas un novada
pakalniem virpuļoja daudzveidīgu maskoto tēlu un grupu pulki. Te
bija sapulcējušies visu gadalaiku un teju visu Latvijas novadu
maskotie – no rimtajiem un viedajiem rudens Vecīšiem, jautrajiem
Ziemassvētku Čigāniem un azartiskajiem Miežvilkiem līdz
neizsmeļamas enerģijas pārpilnajiem pavasara modināšanas
maskotajiem – Ķekatām un Budēļiem. Te notika tiesas, notika
miltu sijāšana, darbojās slotas, kaziņas, sieti, dakteri,
mācītāji, vilki, žīdiņi, dzērves un citi tēli. Tika meklētas
līgavas un līgavaiņi, bērnu tēvi. Un visi arī atrasti.
Šīgada Masku tradīciju
festivālā viesojās arī lietuviešu Užgavēņa (arī
ziemas-pavasara mijas laika) maskoto grupa – Pluņģes folkloras
kopas VAISGAMTA pārstāvji. Viņi izspēlēja savu tradicionālo
Kaņepes un Speķa cīņu, kas simbolizē vasaras un ziemas cīņu,
jo uzvar vasara – Kaņepe. Lietuvieši arī pastāstīja par savu
maskošanās tradīciju un izrādīja vietējā amatnieka, meistara
darinātās koka sejas maskas. Konferencē un festivālā piedalījās
arī Ziemeļu tautu maskošanās tradīcijas pētnieks, folkloras
eksperts – dāņu izcelsmes un šobrīd Somijā dzīvojošais
Karstens Bregenhojs (Carsten Bregenhøj) ar stāstījumu par dāņu
dažādu laikmetu maskošanās tradīcijām un to izpausmēm mūsdienu
Dānijā. Konferencē ar vēstījumu par tēmu Priekšstati par
tīro, netīro un svēto rituālajās praksēs uzstājās masku
tradīciju pētniece Aīda Rancāne.
Sestdienā, satikušies Madonā
un sajutuši ziemu un sniegu, no kura jau daudzviet Latvijā gandrīz
ne miņas, maskotie devās novada attālāko pagastu apciemojumos –
bijām Sarkaņos, Barkavā, Ļaudonā un Praulienā. Katra vieta
izcēlās ar savu īpašo “garšu”, gaumi un katra saņēma
mazliet citādas maskoto izpausmes. Katlakalna RĀMUPES Vecīši līdz
ar GARATAKAS Miežvilkiem, Rīgas BERENDEJKAS Ziemassvētkiem, un
Remtes Čigāniem pabija Ļaudonā – zemnieku saimniecībā Bieles
– gana interesantā un tradīcijas ļaudīm saistoša vietā, kā
arī izstaigāja Ļaudonas centru, pabija vietējā estrādē un ēda
gardu, vietējo gatavotu, Meteņu laikam atbilstošu putru.
Sestdienas vakarā Maskas
pulcējās Madonas Kultūras centrā, kur izrādījās, vēroja
citus, dejoja un priecājās. Te notika arī ikgadējā Individuālo
masku skate, kurā īpašu uzmanību izpelnījās izaicinošais
Budēļu iznāciens, Vilks no Delves, Ceiruleiša Mācītājs un
Skaistule un Briesmonis savā romantiskā dejas sāgā. Dejas
turpinājās līdz vēlai naktij (vai agram rītam). Bet svētdiena
atausa ar vēl biezāku puteni un vēl baltākiem sniega laukiem un
gaisiem Madonas ielās. Laukumā pie Madonas domes sapulcējušies
maskotie, izgājuši cauri pilsētas ielām, nonāca Priežu kalnā,
kur notika dziesmām, dejošanu un prieka pilnas Meteņu svinības.
Kā katru reizi, Masku festivāls beidzas tieši tā – ar Meteņa
svinībām. Prieks, ka Latvijas Ziemas galvaspilsēta nelika vilties
un mums sarūpēja patiešām atbilstošus laikapstākļus.
Mēs allaž sakām, ka maskotie
vietā, kur tie nonāk, nes ne tikai mirkļa prieku un līksmi ar
savu aizrautīgo darbošanos, bet arī svētību, auglību un
veselību ilgākam laika posmam. Un tā ir tiesa – ikkatrs, kam
maskotais tā vai citādi ir pievērsis uzmanību, ir teju izredzēts,
jo caur maskām mēs saņemam lielu devu to labo lietu, ko katrs pats
sev vēlamies un kas mums nepieciešams. Caur maskoto mums pieskaras
pats Dievs, Visums, caur maskām un maskotajiem mēs saslēdzamies ar
citām pasaulēm. Tāpēc vietas, kur maskotie bijuši, top svētītas
un cilvēki, ar kurām saskārušās, arī gūst īpašu labumu
tālākai dzīvei. Maskotos ļaudis gaida un nemaskotais ir ļoti
ieinteresēts nonākt saskarsmē ar maskoto. Tādi ir pagānisko
(dabas un lauku) tautu pasaules uzskati. Tādās noskaņās notiek
ikgadējie Starptautiskie Masku tradīciju festivāli Latvijā, katru
gadu citā novadā.
Tā nu ziemas beigas nosvētītas
godam, skaļi un lepni. Varam sākt pavasara gaidīšanu.
XVII Starptautisko Masku tradīciju festivālu
rīkoja Latvijas Folkloras biedrība un Madonas novada dome sadarbībā
ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, ar Latvijas Kultūrkapitāla
fonda atbalstu. Īpaši daudz darba festivāla sagatavošanā un
norisē ieguldīja Madonas folkloras kopa Vērtumnieki Ingrīdas
Grudules vadībā, pagastu pašvaldības. Latvijas folkloras biedrība
pateicas visiem, kas gādāja par festivāla labvēlīgu norisi, -
ēdinātājiem, guldinātājiem, arī tām lauku sētām un pagastu
pašvaldībām, kuras uzņēma festivālu un tām, kuras gādāja par
to, lai viņu folkloras kopas un masku grupas varētu piedalīties
festivālā, vienā no nozīmīgākajiem folkloras gada notikumiem.
Paldies visiem – rīkotājiem, dalībniekiem,
uzņēmējiem, atbalstītājiem, viesiem, līdzdalībniekiem! Visiem
jauku pavasara gaidīšanas laiku un bagātu, auglīgu, veselīgu,
pārtikušu jauno saimniecisko gadu!
RĀMUPES fotoalbums (dažādi autori)
RĀMUPES fotoalbums (dažādi autori)
Vairāk informācijas, foto un video - Starptautiskā Masku tradīciju festivālā fb lapā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru