trešdiena, 2014. gada 25. jūnijs

Nāk Pēterdiena!

Pētera diena (Lapu, Pērkona jeb Zibens diena) 29.jūnijā

Samaisīju iemauktiņus,
Metu ceļa maliņā:
Lai Jānītis kavējās,
Lai panāca Pēterītis

Senā tradicionālā Pēterdiena ir Jāņu laika, Vasaras saulgriežu laika noslēgums. Mums ir pamats domāt, ka Pēterdienu svētīja kā Jāņu dienas atsvēti. Pēc mūslaiku kalendāra Pēterdienu svēta 29.jūnijā un atšķirībā no citām iezīmīgajām un svētku dienām, nesvēta Pēterdienas vakaru. Vismaz Dainās neatrodam norādi par Pētervakaru. Ir tikai Pēterdiena. Tas vēl jo vairāk rada iespaidu par kāda cikla noslēgumu, nevis kādu atsevišķu dienu, kuŗu sāk svētīt dienas vakarā. Tradīcijas pētniece, folkloras zinātniece Janīna Kursīte pauž, ka Pēteris ir Jāņa dvīņu brālis.

Runājot par Pētera dienas svētīšanas laiku, - iespējams, ka te atkal ielaužas Saules kalendārā Mēness 9-dienu cikls. Bet varbūt 9 nav saistīts nemaz ar Mēness ciklu tikai. Saka, ka Pēterdienā saule griežas uz ziemu un vasara uz karstumu. Apklust putnu dziedāšana - pēc Pēteriem vairs nedzied lakstīgalas un nekūko dzeguzes. Saule no augstākā kalna virsotnes pavisam pārliecinoši sāk slīdēt lejup. Dabā ziedu laiks pāriet lapu, ogu vai siena laikā. Sākas Liepu mēnesis.

Kad aizgāja Jāņa diena,
Tad apklus lakstīgala;
Tad dziedāja Pēterbērni
Ogu laiku gaidīdami.

Pētera diena ir gana nozīmīga arī tālāko laikapstākļu paredzēšanā: ja ielīst Pēteros, tad lietavas turpināšoties līdz pat Annām, 26.jūlijam. Citi lietainas Pēterdienas ticējumi vēsta par lietainu siena laiku, kas patiesībā jau arī sakrīt ar laiku līdz pirmajiem, Vasaras, ražas svētkiem, ko sāk svētīt ap Maizes dienu (Jēkabiem un Annām). 

Pēterdienas tradicionālās ieražas un rituālās darbības ir līdzīgas diezgan daudzām Jāņu dienas norisēm un paražām. Pētera dienas svinētāji pēc līdzības ar citiem svētkiem tiek dēvēti par Pēterbērniem. Ir arī dzirdēts, ka Pēterdienai vairāk raksturīgas dejas un vispārēja līksmība.

Līgsmo mana istabiņa,
Jel ar' šo vakariņu;
Tā līgsmoja Pērkonīts
Dažu dienu vasarā.

Ar Pētera dienu sākas siena laiks. Kāds maģisks ticējums stāsta, ka Pētera dienā ar pēterenēm jāizrotā siena šķūnis, lai siens ir pasargāts un nepelē. Tīruma pēterene zied ap Pēteriem, vietumis, piemēram, Zemgalē, to dēvē par pēterpogu, vietumis arī par pērkona puķi. Pētereni izmanto arī dziedniecībā kā pretiekaisuma, antiseptisku un asinsattītošu augu. Lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi.

Pētera dienā nav brīv strādāt. Pēterdienā nešķin sīpolus, tie tad vīstot ātri. Strādāšanas aizliegums īpaši attiecas uz dažādiem siena darbiem – sienu nedrīks ne kraut kaudzē, ne arī vest šķūnī – tad pērkons nosper vai nu pašu strādinieku vai viņa māju vai šķūni, vai lopus.

Arī Pēteri, līdzīgi kā pirms nedēļas nosvētītie Jāņi, ir jaunu meitu un puišu ieskatīšanās un cerēšanās laiks. Ļoti veiksmīgos saskatīšanās gadījumos tiek slēgtas derības un sākas vīkšanās kāzām.

Pēterdienu salocīju
Savas baltas villainītes;
Vaj tādēļ gadījās
Pēters miežu arājiņis?

Pētera dienas mielastam nav raksturīgi kādi īpaši ēdieni. Iespējams tālab, ka līdz šai dienai vēl tiek ēsts no Jāņu dienas pāri palikušais siers, plāceņi, kā arī dzerts uz Jāņiem vairumā sabrūvētais alus.

Kā jau liecina cits Pēterdienas nosaukums - Pērkona diena – tajā piedien daudzināt Pērkonu un viņam pateikties par vasaras graudumiņu, par auglīgo lietu, par sparu, kas dod augiem augšanas un pārtapšanas spēju.

Te ir svarīgi atcerēties arī Pērkona svarīgo lomu Saules vedību rituālā – to, ka tas iziedams sasper zaļu ozoliņu un kāda ir saules vieta tā zaru salasīšanā un atkal atdzimšanā. To simboliski vēsta mūsu garās  Saules veību dziesmas. Bet par Pērkonu pašu vairāk citkārt, uz rudeni, kad viņa darīto varēsim labāk vērtēt.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru