Iezīmes
Autors:

Starptautiskais folkloras festivāls BALTICA-2015 aizskanējis

Arī Katlakalna folkloras kopai RĀMUPE tas bijis spilgtu notikumu un jaunas, īpašas pieredzes bagāts. Balticas atklāšana - skaistie, atmiņas un jūtas iesildošie un atmodinošie mirkļi pašā Vecrīgas viducī - ar Balticas dūdu skaņām, ar Rīgas domes pārstāvju, ar rīkotāju un atbildīgo uzrunām, sveicinājuma un laba vēlējuma vārdiem, arī ar BALTICA 10-gades Latvijā izstādes atklāšanu.

Un tālāk vakara gaitā ar skaistiem skanīgiem brīžiem Baltijas Teicēju vakarā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē. Te maza maģija - Balticai pašai jau divdesmit astotais gads, bet Latvijā tā notiek katru trešo gadu. To pa kārtai uzņem visas Baltijas valstis - Latvija, Igaunija un Lietuva. Tāpēc gan šai, gan citās BALTICAS sveicēju, uzrunātāju un daudzinātāju uzrunās itin bieži dzirdēsim vārdus par BALTICA desmitgadi Latvijā.

Lai vai kā - Katlakalna RĀMUPES kopas iesaistīšanās festivālā sākās ar līdzdalību un līdzidziedāšanu Mantojuma koncertā "Ozols auga Daugavā" LNB Ātrijā, kur kopā ar tiešajiem mantiniekiem daudzinājām tos mantojuma sargātājus, kopējus, kuri šī BALTICAS cikla laikā (2012.-2015.) aizgājuši viņsaulē. Viņu pirmmantinieki, bija tie pirmie daudzinātāji un mēs, tie tālāk-mantinieki šai reizē līdzdalībniekos. Dižo teicēju Margaritu Šakinu daudzināja Tradicionālās dziedāšanas kopa SAUCĒJAS. Siguldas SENLEJA atcerējās savu dibinātāju un Dainu kalna iedvesmotāju Ainu Salmani, Madonas VĒRTUMNIEKI savējo - tolaik Madonas Skandinieku dibinātāju un arī citu dižu darba darītāju Arti Kumsāru, Liepājas puses ļaudis - Otaņku etnogrāfiskā kopa un VĒLAVA savu Zentu Bērtiņu. Andreju Rancānu - tēti, vectētiņu, zemnieku, amatnieku, tautas muzikantu, čaklu darba rūķi un sirsnīgu cilvēku daudzinot, viņa meita Aīda Rancāne ar savu ģimeni un domubiedriem izspēlēja jaukās latgaliešu melodijas. SKANDINIEKI - Dainu Staltu - tik daudziem savējo, tuvo, stipro, diženo, drosmīgo līvu un latviešu spēka iedvesmotāju. Tā nu daudzinot, piesaucot, atceroties, stāstot, dižļaužu savulaik teiktās un dziedātās dziesmas dziedot, ir paši sev spēku guvām, viņu mantojumu apgūstot, izzinot un tālāknesot.

Šai Balticā ne mazums brīnumainības - arī savļaudis, šai un citās zemēs mītošos sastopot un kopdarbojoties. Tā mistiskākā no visām - Kokā Rīgā sauktie, modinātie, midzinātie, slēptie un paustie Čūsku vārdi. Ugunī, ūdenī modušies un paslēptie, dziedinot, radot, stiprinot dziedātie, izspēlētie, izdejotie - riņķu riņķiem, līkumu līkumiem. Piedzimšana. Atmoda. Dziedināšanās. Pirts slotu smarža. Ugunīgu deju virma, kāju dipoņa. Mazliet skumju. Sirdsdegsme. Drosme. Pārtapšana. Rīts. Pusdiena. Vakara junda. Nakts melnums un noslēpums. Tik daudzveidīgi kā dzīvības elpa pati. Kā ļaužu dzīve uz zemes un pārlaicības pieskārieni. Neizstāstāmība. Kopā ar Rīgas GRODIEM un GARATAKU, Vidrižu DELVI, ar ILŽU no Ludzas puses, Rucavas etnogrāfisko kopu, ar domubiedriem no norvēģu, spāņu un angļu zemēm - Elfi, Jordi un Tobiasu.

Šī gada BALTICAS dižzemes Latgales ceļš mums iesākās Rogovkā. Tur vienā koncertā tikāmies ar vietējo Etnogrāfisko ansambli, arī dziedātājiem, muzikantiem un dancotājiem no Tilžas, Puzes un Pēterburgas. Vakara pusē skatītājos baudījām Dižkoncertu Rēzeknes Ančupānu ielejā. Svētdienas Saimes rītā bijām kopā ar visām Latvijas kopām Rēzeknes pilskalnā. Tad viens otra labnoskaņas baudījuši devāmies Svētku gājienā no pilskalna uz estrādi Rēzeknes centrā. Garum garā dziedošā, muzicējošā, smaidošā un dejojošā košā dalībnieku virtenē.

Šī gada Baltica tā nu skanīgi vien aizvijās ar ārzemju un arī ar Ārlatvijas dalībnieku kopu koncertu svētku izskaņā. Ar sirsnīgu atsveicināšanos mājupceļā dodoties. Līdz citamgadam, līdz citiem svētkiem, citai satikšanās un sadziedāšanās reizei.








Nosūtīt ziņu pa e-pastu
Etiķetes:

Komentāri

Ierakstīt komentāru