Rudzu, Viršu mēnesis

Reizumis tiek saukts arī par Riekstu mēnesi. Brāļu tauta lietuvieši to dēvē par rugpjūtis, baltkrievi - par жнівень, poļiem tas ir sierpień.

Arī Rudzu mēnesī, līdzīgi kā citos, ir vairākas iezīmdienas. Protams, starp visām tām var atrast kādu zināmu likumsakarību, saistību un līdzīgas svētīšanas iezīmes. Kā jau liecina senais nosaukums, rudzu mēnesis visvairāk ir saistīts ar rudzu ražu, ar pirmās vasaras ražas daudzināšanu. Ar pateicību Mārai, Pērkonam. Jau sākot ar Jēkabiem un Annām, kas mūsdienu kalendārajā sistēmā iekrīt vēl jūlijā, bet zināmā mērā jau ir tāds kā augusta sākums.

Annās un Jēkabos cep pirmo jaunās vasaras rudzu maizi, vai, ja kādu gadu rudzi nebija vēl tik lieli nobrieduši, vārīja vismaz rudzu putru. Dažviet jau sāka svinēt kāzas. Līdzīgi kā citās iezīmdienās, arī Annās un Jēkabos vēroja laiku - lietainas Annas solīja lietainu rudeni un labu sēņu ražu, bet neizdevušos un tārpainus riekstus. Arī saulaini Jēkabi solīja bagātu ražu. Senajā lauku sētā ar Annām un Jēkabiem sākās dižmielastu dienas - viss, kas bija jau krietni paaudzis bija jānogaršo un saimes ļaudis jāpamielo - tātad, ne tikai jaunrudzu maize tika celta galdā, bet arī jau kauti pirmie jēri, ēsti jaunie kartupeļi. Daudzviet arī mūsdienās, it īpaši, ja dzimtā ir kāda Anna vai Jēkabs, notiek lieli godi. Arī dzimtu kopā sanākšanas laiks vispiemērotākais ir tieši ap Annām. Visizteiktākie dzimtu kopā turēšanas un stiprināšanas svētki un rituāli notiek tieši šai laikā. Arī šeit jūtamas sasaites ar senčiem - domāju, ne velti, tieši šis ir Kapusvētku laiks, jo arī senčiem jāpasakās par palīdzību, padomu, atbalstu un gudrību, kas vajaddzīga šaizemē dzīvojot.

Par ziedošanu šī laika ticējumos minēts, ka Annās un Jēkabos ziedo katla kāsim pavardam un podiņam, kas ir tādi kā Sāta un Gausa mātes, arī Mājas kunga un pavarda gara mītnes vietas - ziedo tāpēc, lai ēdiens būtu sāta bagāts, lai visus varētu paēdināt un mājās valdītu Gausa. Par ziedošanu minēts arī tas, ka pirmais maizes kukulis ziedots rudzu laukam. Ir pieraksti arī par ziedošanu upei. Vēl minēts, ka Annas dienas zieds ir vasks un vilna. Annas dienā nedrīkst nosist zirnekli, jo tad neveikšoties ar aitām.

Vēro zīmes dabā un laba zīmē sētā, kur jaunas meitas, ir to tuvumā laidelējoši vanagi, kas ir tuvīnu vedību (kāzu) zīme.

Jēkabu sasaista ar Jurģiem (23.aprīlī) - ticējums vēsta, ka tik dienu, cik pirms Jurģiem ir rasa, tik dienu pirms Jēkabiem pļaujami rudzi.

Viens no interesantiem ticējumu pierakstiem vēsta, lūk ko:

"Citā vietā Vidzemē pie vecas baznīcas sapulcējās ik gadus Annas dienā daudz ļaužu, kas apsolījušies, un nabagi no visām malām. Nabagi staigā trīs reizes ap baznīcu apkārt, dziedādami un savas lūgšanas skaitīdami, un kopā ar viņiem staigā arī visi tie, kas tur kādu labumu meklē. Nabagiem iedod kāpostu lapas un citus dārza augļus, lai šie labi izdotos. Tad parušina smiltis no baznīcas un liek tur vēl iekšā maizi, sieru, olu, pienu, ziedus un saka: "Kā mēs esam apņēmušies, tā nu par gadu esam atnākuši." Pēc dāvanu izdalīšanas dzied un danco." /K. Šilings, 1832. g., Tirza./

Cik seni ir Annas dienas svētīšanas paradumi, to mums tagad grūti noteikt. Protams, ka mēs tos sasaistām ar Vasaras Māras svētīšanu un daudzināšanu. Sakarība - Annas pēc vecā stila ir 7.augustā, kas sakrīt ar Vasaras Mārām - pusceļu no Vasaras saulgriežiem līdz Rudenājiem (Rudens Vienādībām).

Kā allaž iezīmīgos laikos, ticējumi brīdina izsargāties no noteiktu darbu veikšanas. Gan pie Jēkabiem, gan vēlākā Labrenča (10.augusts) un Bērtuļa (24.augusts) minēts, ka šajās dienās nedrīkst likt sienu šķūnī, ne arī mest kaudzē, lai izvairītos no ugunsgrēkiem.

Mūsu viedais Laika vīrs Meiravietis stāsta, ka "augusts ir viršu un riekstu, labības, sīpolu, ķiploku vākšanas un ziemāju sējas laiks. Laiks, kad nogatavojas pirmie āboli, kazenes un meža rieksti. Meža staipekņiem veidojas sporas, kartupeļiem vīst laksti un zalkšu mātīte dēj olas. Rudzu mēnesī zemniekam trīs galvenie darbi: pļaut, art un sēt. Ticējums saka, ka augusta saulīte sildot ūdeni dzisina. Viršu mēnesī smaržo pēc āboliem, sēnēm un viršu medus. Ja virši zied vairāk no galotnes – rudenī sals nāks lēnāk, bet būs stiprāks. Ja meža lazdās daudz riekstu – ziemas sākumā būs daudz sniega."

Gan Labrenčus, gan Bēŗtuļus saista ar Uguns daudzināšanu. Šai laikā neved graudus klētī, nekuļ un nedara citus ar ražas glabāšanu saistītus darbus, lai atvairītu no mājām uguns nelaimes. Ja nu tomēr bez uguns iekuršanas nekādi nevarēja iztikt, tad tuvumā nolika kausiņu vai citu trauku ar ūdeni. Patiešām bieži ir atgādinājumi šai dienā nededzināt uguni - tās ir uguns atpūtas dienas vai dienas, kad uguni arī pavardā izdzēš, lai vēlāk iedegtu jaunu uguni. Bēŗtuļa dienā senlaikus kāva jērus, sākās rudens sēņu laiks, sāka plūkt linus, tālab to mēdz dēvēt arī par Linu dienu. Dzērves aiznes launagu - tradicionālais laiks, kad launaglaiks pastāv, ir no Jurģiem (23.aprīlis) līdz Bērtuļiem (24.augusts). Bēŗtuļos beidzas medus vasara, sākas brūkleņu laiks. Kāds laiks Bērtulī - tāds būs visu rudeni. Turklāt ap Bērtuli jau sāk sēt ziemas rudzus, tātad ir sācies jau nākamais mēnesis, ko lietuvji tā arī dēvē - par rugsēji .

Foto : Sigita Lapiņa

Paldies iedvesmotājiem - arī Meirāvietim - http://meiravietis.typepad.com/mans/laiks/