trešdiena, 2016. gada 28. septembris

Baltu Vienības dienā un Rudenājos dedzām guni

Tāds rudenīgs laiks... Lapas dzeltē un sārtojas... Reizumis līst... rītos miglas... zied miķelīši un rudens vēlziedes, krīt kastaņi... kūp dūmi dārzos, kur tiek nokopta raža ... Tāds laiks. Ik pa brīdim kāds pajautā, - ko darījāt Rudenājos? Un kā nosvinējāt Miķeļus?

Jā rudens vidus laiks. Tāpat, kā pavasarī, ap Lielo dienu, daba lēnām mostas, tāpat arī rudenī pienāk laiks, kad tā lēnām iemieg... Rudenāji. Tie nāca jau ar pirmajām, tiktikko nojaušamām rudens vēsmām ap Vasaras Mārām, kad pirmie gājputni cilā spārnus un vēros zvaigznājus. Nu jau Silu mēnesis tuvojas noslēgumam – palēnām uz mūžu vai uz ziemu iemieg kukaiņi, lapas birst, siltalās noslēpjas čūskas un eži. Vāveres iekrāj riektsu un sīļi noskata kuplākās egles. Pļavas un lauki arvien vairāk pielīst – ne tikai ar lietu, bet brīžiem arī ar saules zeltaino gaismu un pārlidojošo putnu čalām. Rudens pilnbrieds. Rudens bagātību redzamība vislielākā. Ražas laiks. Tāds ir tas Rudenāju, Apjumību, Miķeļu svinēšanas laiks. Vēl skaļš, vēl priekā kūsājošs, spēka pilns un ugunīgs! Ar tikko pamanāmām skumju caurviju stīgām – zeltainiem un sudrabotiem aizgājušās vasaras atmiņu un sajūtu pavedieniem.

Nu jā.. un tad nu par to, kā mēs RĀMUPĒ Rudenājus svinējām šoruden? - mazliet citādi, kā citiem gadiem. Mazliet citādi tālab, ka šogad astronomiskā rudens sākuma laiks, Rudenāju kulminācijas brīdis, sakrita ar Baltu Vienības dienu. 22.septembris ir īpaši vēsturiska diena baltu tautām, baltu sencilšu pēctečiem un senā mantojuma tālāknesējiem, atjaunotājiem, senās uguns un mūžīgās kopdomas uzturētājiem. Lai arī savulaik, pirms aptuveni 10 gadiem, sākusies kā vienas kaujas, 1236.gada Rudens saulstāvjos notikušās Saules kaujas, un karavīru pieminēšanas diena, tā pēdējos gados arvien vairāk pāraug tik vienas kaujas nozīmi un domu vien un patiešām kļūst par baltu tautas, zemes un ļaudis vienojošu dienu. Uguns ir ar vienotības iekrāsu šai vakarā, Baltu Vienības dienas vakarā. Ar apliecinājuma – mēs esam! - iekrāsu. Kad saulei rieta stundā ar dziesmu vēlēts labs ceļš caur jūras ūdeņiem, cauri naktij, un cauri ziemai, vēlēts, dedzam lāpas gaišākam un stiprākam ceļam un ejam uz Sauliešu pilskalnu, uz vietu, ko nu jau vairāku gadu garumā, kopš esam šeit, Katlakalnā, dēvējam par savu. Un ejam tur svētkus svētīt. Arī šai, Rudenāju vakarā, tāpat. Jau pirms brīža ir kāds salicis ugunskuru, mums atliek to izrotāt, iedegt, iedziedāt, ziedot. Ugunij un senčiem. Pateikties par spēku, par drosmi, par pārliecības turēšanu, par mieru un nemieru, par radīto un darīto, Laimas, Māras, Pērkona un senču atbalstītu. Kā Baltu Vienības dienā jau kļuvis par tradīciju, dziedam Lietuvas un Latvijas himnas, un arī citas dziesmas – gan lietuviešu, gan latviešu. Trešā baltu tauta baltu kokā, šobrīd gluži maza sarukusī, bet pēdējos gados tomēr spēku un uguni atguvusī, prūšu tauta, tiek vārdos piesaukta un arī mums prūšu dziesmu mācīšanās vēl priekšā, citugad varbūt.

Rudenājiem un Jumja godināšanai pievērsāmies izdziedot Talkas dziesmas teju no visiem Latvijas novadiem, daudzinot gada ražu dārzos un tīrumos, mielojoties ar līdzatnesto groziņos, izvijoties Līkumdancī un izspēlējot vēl dažu labu Rudenāju svinēšanai atbilstošu un nepieciešamu rituālo spēli, tā tiecoties nodrošināt labu ziemošanu un turpmākā auglību, un Dieva un dabas garu labvēlību.

Kad Saules-Mēness kalendārā būs izritinājies Silu mēnesis, reizēm dēvēts arī par Viršu, Miķeļu vai Appļāvību mēnesi, nāks Dievaines, Veļu laiks. Īpašais senču pieminēšanas, veļu (vai dieviņu) ciemos aicināšanas un mielošanas laiks. Ar atkal citiem stāstiem, citiem rituāliem, ar citām dziesmām un ar citādu uguni. Un atkal mēs nāksim kopā paši šim īpašajam brīdim un aicināsim arī jūs, mīļie draugi. Veļu vakars Katlakalnā notiks 27.oktobra vakarā (sīkāka informācija sekos).

Attēlu straume - https://goo.gl/photos/iFbNW1vFpGNC88B2A

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru