Līdzībās un Pasaku svētkos
Rāmupes šīgada augusts un vasara noslēdzās Džūkstes Pasaku
muzejā – vecajā Lancenieku skolā - iedziedot izstādes
“Līdzības” atklāšanu muzeja izstāžu zālē un Stāstu un
pasaku pļavā stāstot pasakas un izdziedot garās “pasaku un
teiku” dziesmas par saules meitām, patiesības meklēšanu īpašajā
kociņā, un garajā pupā kāpšanu un citas. Arī saulīti saucām
atpakaļ, kad lietus mākonis bija atnācis mūs pasveicināt ar
dažām lietus lāsēm.
Bet vispirms par Līdzībām – tā ir īpaša izstāde, kas
veltīta mūža darbam – mākslinieka-grafiķa Daiņa Rožkalna
mūža darbam. Mākslinieks darinājis 370 ilustrācijas
akadēmiskajam latviešu dainu daudzsējumu izdevumam, kura pirmais
sējums iznāca 1979.gadā un pēdējie LU LFMI LFK (Latvijas
Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta
Latviešu folkloras krātuvē) vēl top: ilustrācijas ir gatavas,
bet folkloras pētniekiem dainu salikšanas un kārtošanas darbs
turpinās. „Latviešu tautasdziesmu” 14 sējumi kopumā ietvers
ap 1 miljonu tautasdziesmu, kas savāktas visā Latvijas teritorijā
no pagājušā gadsimta 30. līdz 70.gadiem un pašlaik glabājas
Latviešu folkloras krātuves arhīvā. Līdz šim iznākuši desmit
sējumi (1979-2013). Daļa ilustrāciju, papildinātas ar mākslinieka
domugraudiem un dzīves atziņām, vēstulēm un saraksti ar Dainu
krājumu veidotājiem, nonākušas izstādē Līdzības.
Izstāde izveidota 2015. gada novembrī, sagaidot Krišjāņa
Barona 180. dzimšanas dienu, un pirmo reizi izstādīta Rīgā,
Gaismas pilī. Tā veidota kā ceļojoša izstāde un jau pabijusi
vairākās vietās. No Gaismas pils tā devās uz Latvijas Zinātņu
akadēmiju, kur savulaik atradās Latviešu folkloras krātuve un
vairāku gadu garumā Dainu sējumi tapa. Pēc tam, tā kā
Ziemeļvidzeme ir mākslinieka dzimtā puse, šai vasarā ar izstādi
varēja iepazīties Limbažu un Mazsalacas novadu iedzīvotāji.
Tieši no Mazsalacas pilsētas bibliotēkas to pārveda uz Džūkstes
Pasaku muzeju. Izstāde tapusi IZM budžeta apakšprogrammā
„Krišjāņa Barona Dainu skapis” sadarbībā ar Latvijas
Nacionālo bibliotēku un tās veidotājas ir Baiba Krogzeme-Mosgorda
un māksliniece Tatjana Raičiņeca.
Mākslinieks-grafiķis Dainis Rožkalns (1928) savulaik ar
izcilību beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu
(1960), lielu daļu savas dzīves veltījis jauno mākslinieku
talantu slīpēšanā - bijis LMA profesors un vēlāk Pedagoģijas
katedras vadītājs. Piedalījies vairāk nekā 300 izstādēs
Latvijā un citviet pasaulē, izstādot stājgrafiku, grāmatzīmes
un grāmatu ilustrācijas. Ilustrējis vairāk nekā 60 grāmatu, to
skaitā latviešu tautas pasaku, teiku un tautasdziesmu izdevumus.
Ilustrēt latviešu dainas ir bijis sens sapnis jau kopš agras
mākslinieka jaunības. Pats mākslinieks, kā jau dzīvā lauku vidē
audzis un ganu gaitās skolojies, dzīvojis ciešā sasaitē ar dabu
un lauku darbiem – pazinis gan putnu izskatu, uzvedību un balsis,
gan latviešu zemnieka sētas iekārtojumu, darbarīkus un visu to,
ko mēs, lielākā daļa mūsdienu ļaužu, vairs skatām tikai
muzejos. Sirsnīgā tuvība ar dainu pasauli jūtama ikvienā tēlā
un līnijā. Ļoti uzrunā smalkās un simbolu daudzslāņotās
grafikas, kuras var lasīt kā grāmatu un ieraudzīt brīnumainu,
jaunradītu un tai pat laikā ļoti tradicionālu un latvisku
pasauli.
Džūkstes pasaku muzejā Līdzību atklāšanā paša mākslinieka
tieša klātbūtne gan izpalika, tomēr bija jūtama – gan viņa
darbos, gan attieksmē un noskaņās, kuras, stāstot par izstādes
ideju un tapšanu, uzbūra tās veidotāja Baiba Krogzeme-Mosgorda.
Par idejas mošanos un īstenošanos - satikt Līdzības Džūkstē -
stāstīja muzeja vadītāja Dita Salava.
Pēc Līdzību izstādes atklāšanas mums bija iespēja
ielūkoties arī citās Džūkstes pasaku muzeja ekspozīcijās un
aplūkot gan pastāvīgi redzamo muzeja krājumu, gan Sprīdīšu
izstādi un Pasaku medaļām veltīto izstādi. Džūkstes-Lancenieku
senā skolas un kultūras dzīve te elpo ik uz soļa.
Tā kā Džūkstes Pasaku svētki bija veltījums arī bijušā
džūkstenieša, pasaku krājēja, pētnieka un pierakstītāja,
ilgus gadus vienīgā Lancenieku skolas skolotāja, Anša
Lerha-Puškaiša (1859.g.2.septembris – 1903.g.30.marts) dzimšanas
dienai, Pasaku muzeja parkā, - gardu ābolu pilno ābeļu dārzā
notika ceļojums Pa Saulei, pa Saulei un cauri Džūkstes pusē,
tieši A.Lerha-Puškaiša, pierakstīto pasaku pasaulei. Mazie bērni
varēja piedalīties vairākās pasakās un darboties kopā ar to
tēliem vai līdzēt pasaku varoņiem tikt galā ar smagajiem
pārbaudījumiem – glābt putnus un princeses, darināt pūķus un
arī apmesties pie pasaku un stāstu stāstītājiem. Kā zināms,
pasaku un stāstu zināšana ir viens no nopietnākiem pārbaudījumiem
– ja vari sastāstīt pietiekami daudz stāstu, tu es ticis pie
princeses un tā notiek bieži. Arī mēs, vispirms apstaigājuši
ābeļu kokus un nogaršojuši pa gardumam no katra, apmetāmies
Stāstu un Pasaku pļaviņā, kur latviešu stāstu meistars Guntis
Pakalns, arī ikdienā LU LFMI LFK pētnieks, stāstīja pats un arī
citus rosināja stāstīšanai. Svētki noslēdzās ar gardu, uz
ugunskura vārītu ,zupu un skaistu apbalvošanu. Veltes saņēma
visi tie, kas pasaku takas bija staigājuši un nopietnos uzdevumos
tajās risinājuši.
Mūsu Džūkstes diena turpinājās apceļojot tās iezīmīgās
vietas – A.Lerha–Puškaiša Piemiņas parku bijušā Latviešu
biedrības nama apkārtnē. Uz viņa ierosinājumu un ar viņa
līdzdalību tas tika dēstīts un ierīkots laikā no 1895. līdz
1897.gadam. Parkā pie priedes ir akmens, uz kura iekaltie vārdi to
apliecina. Piemiņas parka turpinājums ir pieminekļi dažādos
laikos un karos bojā gājušajiem un cietušajiem džūksteniešiem,
un vēl šovasar te atklāts piemineklis Džūkstē dzimušajam
Latvijas prezidentam Gustavam Zemgalam. Džūkstes parkā vēl
joprojām redzami īpaši, seni koku stādījumi. Apmeklējām arī
kapsētu, kurā ir paša A.Lerha-Puškaiša un viņa sievas kapu
kopiņas, gan arī folkloras pētniecībā zināmā Luža Bērziņa
un viņa brāļa Roberta Bērziņa, un citu kapavietas.
Ceļā klausījāmies Gunta Pakalna stāstītās teikas, nostāstus
– par Džūksti un džūksteniešiem, par Lerhi-Puškaiti, par viņa
paveikto un citiem viņa laikabiedriem un iesāktā turpinātājiem,
par Judīti Timmu, Džūkstes Pasaku muzeja vienu no dibinātājām
un par citiem ļaudīm, vietām, notikumiem.
Tāds bija mūsu augusta pēdējais brauciens Džūkstē –
noķert pasakas, pamanīt līdzības, baudīt sauli un silto
atvasaras dienu zaļā zālē, ābeļu dārzā, labos ļaudīs.
Komentāri