Līdzībās un Pasaku svētkos

Rāmupes šīgada augusts un vasara noslēdzās Džūkstes Pasaku muzejā – vecajā Lancenieku skolā - iedziedot izstādes “Līdzības” atklāšanu muzeja izstāžu zālē un Stāstu un pasaku pļavā stāstot pasakas un izdziedot garās “pasaku un teiku” dziesmas par saules meitām, patiesības meklēšanu īpašajā kociņā, un garajā pupā kāpšanu un citas. Arī saulīti saucām atpakaļ, kad lietus mākonis bija atnācis mūs pasveicināt ar dažām lietus lāsēm.

Bet vispirms par Līdzībām – tā ir īpaša izstāde, kas veltīta mūža darbam – mākslinieka-grafiķa Daiņa Rožkalna mūža darbam. Mākslinieks darinājis 370 ilustrācijas akadēmiskajam latviešu dainu daudzsējumu izdevumam, kura pirmais sējums iznāca 1979.gadā un pēdējie LU LFMI LFK (Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē) vēl top: ilustrācijas ir gatavas, bet folkloras pētniekiem dainu salikšanas un kārtošanas darbs turpinās. „Latviešu tautasdziesmu” 14 sējumi kopumā ietvers ap 1 miljonu tautasdziesmu, kas savāktas visā Latvijas teritorijā no pagājušā gadsimta 30. līdz 70.gadiem un pašlaik glabājas Latviešu folkloras krātuves arhīvā. Līdz šim iznākuši desmit sējumi (1979-2013). Daļa ilustrāciju, papildinātas ar mākslinieka domugraudiem un dzīves atziņām, vēstulēm un saraksti ar Dainu krājumu veidotājiem, nonākušas izstādē Līdzības. 

Izstāde izveidota 2015. gada novembrī, sagaidot Krišjāņa Barona 180. dzimšanas dienu, un pirmo reizi izstādīta Rīgā, Gaismas pilī. Tā veidota kā ceļojoša izstāde un jau pabijusi vairākās vietās. No Gaismas pils tā devās uz Latvijas Zinātņu akadēmiju, kur savulaik atradās Latviešu folkloras krātuve un vairāku gadu garumā Dainu sējumi tapa. Pēc tam, tā kā Ziemeļvidzeme ir mākslinieka dzimtā puse, šai vasarā ar izstādi varēja iepazīties Limbažu un Mazsalacas novadu iedzīvotāji. Tieši no Mazsalacas pilsētas bibliotēkas to pārveda uz Džūkstes Pasaku muzeju. Izstāde tapusi IZM budžeta apakšprogrammā „Krišjāņa Barona Dainu skapis” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un tās veidotājas ir Baiba Krogzeme-Mosgorda un māksliniece Tatjana Raičiņeca.

Mākslinieks-grafiķis Dainis Rožkalns (1928) savulaik ar izcilību beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1960), lielu daļu savas dzīves veltījis jauno mākslinieku talantu slīpēšanā - bijis LMA profesors un vēlāk Pedagoģijas katedras vadītājs. Piedalījies vairāk nekā 300 izstādēs Latvijā un citviet pasaulē, izstādot stājgrafiku, grāmatzīmes un grāmatu ilustrācijas. Ilustrējis vairāk nekā 60 grāmatu, to skaitā latviešu tautas pasaku, teiku un tautasdziesmu izdevumus. Ilustrēt latviešu dainas ir bijis sens sapnis jau kopš agras mākslinieka jaunības. Pats mākslinieks, kā jau dzīvā lauku vidē audzis un ganu gaitās skolojies, dzīvojis ciešā sasaitē ar dabu un lauku darbiem – pazinis gan putnu izskatu, uzvedību un balsis, gan latviešu zemnieka sētas iekārtojumu, darbarīkus un visu to, ko mēs, lielākā daļa mūsdienu ļaužu, vairs skatām tikai muzejos. Sirsnīgā tuvība ar dainu pasauli jūtama ikvienā tēlā un līnijā. Ļoti uzrunā smalkās un simbolu daudzslāņotās grafikas, kuras var lasīt kā grāmatu un ieraudzīt brīnumainu, jaunradītu un tai pat laikā ļoti tradicionālu un latvisku pasauli.

Džūkstes pasaku muzejā Līdzību atklāšanā paša mākslinieka tieša klātbūtne gan izpalika, tomēr bija jūtama – gan viņa darbos, gan attieksmē un noskaņās, kuras, stāstot par izstādes ideju un tapšanu, uzbūra tās veidotāja Baiba Krogzeme-Mosgorda. Par idejas mošanos un īstenošanos - satikt Līdzības Džūkstē - stāstīja muzeja vadītāja Dita Salava.

Pēc Līdzību izstādes atklāšanas mums bija iespēja ielūkoties arī citās Džūkstes pasaku muzeja ekspozīcijās un aplūkot gan pastāvīgi redzamo muzeja krājumu, gan Sprīdīšu izstādi un Pasaku medaļām veltīto izstādi. Džūkstes-Lancenieku senā skolas un kultūras dzīve te elpo ik uz soļa.

Tā kā Džūkstes Pasaku svētki bija veltījums arī bijušā džūkstenieša, pasaku krājēja, pētnieka un pierakstītāja, ilgus gadus vienīgā Lancenieku skolas skolotāja, Anša Lerha-Puškaiša (1859.g.2.septembris – 1903.g.30.marts) dzimšanas dienai, Pasaku muzeja parkā, - gardu ābolu pilno ābeļu dārzā notika ceļojums Pa Saulei, pa Saulei un cauri Džūkstes pusē, tieši A.Lerha-Puškaiša, pierakstīto pasaku pasaulei. Mazie bērni varēja piedalīties vairākās pasakās un darboties kopā ar to tēliem vai līdzēt pasaku varoņiem tikt galā ar smagajiem pārbaudījumiem – glābt putnus un princeses, darināt pūķus un arī apmesties pie pasaku un stāstu stāstītājiem. Kā zināms, pasaku un stāstu zināšana ir viens no nopietnākiem pārbaudījumiem – ja vari sastāstīt pietiekami daudz stāstu, tu es ticis pie princeses un tā notiek bieži. Arī mēs, vispirms apstaigājuši ābeļu kokus un nogaršojuši pa gardumam no katra, apmetāmies Stāstu un Pasaku pļaviņā, kur latviešu stāstu meistars Guntis Pakalns, arī ikdienā LU LFMI LFK pētnieks, stāstīja pats un arī citus rosināja stāstīšanai. Svētki noslēdzās ar gardu, uz ugunskura vārītu ,zupu un skaistu apbalvošanu. Veltes saņēma visi tie, kas pasaku takas bija staigājuši un nopietnos uzdevumos tajās risinājuši.

Mūsu Džūkstes diena turpinājās apceļojot tās iezīmīgās vietas – A.Lerha–Puškaiša Piemiņas parku bijušā Latviešu biedrības nama apkārtnē. Uz viņa ierosinājumu un ar viņa līdzdalību tas tika dēstīts un ierīkots laikā no 1895. līdz 1897.gadam. Parkā pie priedes ir akmens, uz kura iekaltie vārdi to apliecina. Piemiņas parka turpinājums ir pieminekļi dažādos laikos un karos bojā gājušajiem un cietušajiem džūksteniešiem, un vēl šovasar te atklāts piemineklis Džūkstē dzimušajam Latvijas prezidentam Gustavam Zemgalam. Džūkstes parkā vēl joprojām redzami īpaši, seni koku stādījumi. Apmeklējām arī kapsētu, kurā ir paša A.Lerha-Puškaiša un viņa sievas kapu kopiņas, gan arī folkloras pētniecībā zināmā Luža Bērziņa un viņa brāļa Roberta Bērziņa, un citu kapavietas. 

Ceļā klausījāmies Gunta Pakalna stāstītās teikas, nostāstus – par Džūksti un džūksteniešiem, par Lerhi-Puškaiti, par viņa paveikto un citiem viņa laikabiedriem un iesāktā turpinātājiem, par Judīti Timmu, Džūkstes Pasaku muzeja vienu no dibinātājām un par citiem ļaudīm, vietām, notikumiem.

Tāds bija mūsu augusta pēdējais brauciens Džūkstē – noķert pasakas, pamanīt līdzības, baudīt sauli un silto atvasaras dienu zaļā zālē, ābeļu dārzā, labos ļaudīs.

Foto albums (autores: Kristīne Ozola, Baiba Krogzeme-Mosgorda,Gunta Saule)

Jauno darbības sezonu sāksim ceturdienā, 8.septembrī plkst.18.30